Vai Baltija strauji pārvēršas par Eiropas bīstamāko pulvermucu? Slaidiņš atklāj, kā NATO gatavojas… 0
NATO sabiedrotie gatavojas scenārijam, kurā 72 stundu laikā Baltijas valstīs varētu būtiski palielināt karavīru skaitu. Par to TV24 stāsta Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, norādot, ka runa būtu par spēku palielināšanu līdz aptuveni 60 tūkstošiem karavīru.
Pēc Slaidiņa vērtējuma, tas būtu nopietns korpusa līmeņa spēks un viena no lielākajām NATO reaģēšanas un izvietošanas iespējām alianses vēsturē. Šāds plāns būtu paredzēts gadījumam, ja Krievija izlemtu īstenot militāras provokācijas vai citādi apdraudēt Baltijas valstis.
Slaidiņš vienlaikus uzsver, ka pašlaik tiešu uzbrukuma draudu pie Baltijas valstu robežām nav. Viņš norāda, ka nav novērojama arī Krievijas karaspēka koncentrācija, kas liecinātu par gatavošanos uzbrukumam. Tādēļ, viņa vērtējumā, sabiedrībai šobrīd nav pamata panikai.
Viņš gan piebilst, ka Krievija pret Baltijas valstīm izmanto līdzīgu retoriku, kādu tā lietoja pret Ukrainu pirms pilna mēroga iebrukuma. Tas liek uzmanīgi vērtēt Krievijas izteikumus un informatīvās operācijas, pat ja militāru pazīmju par tūlītēju uzbrukumu šobrīd nav.
Slaidiņš atsaucas arī uz Rietumu presē izskanējušām publikācijām, tostarp “The Wall Street Journal” vēstīto, ka Eiropas amatpersonas un izlūkdienesti nopietni apsver scenāriju, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu apzināti kāpināt spriedzi pret Baltijas valstīm. Šāds solis varētu tikt izmantots, lai Krievijas iekšienē attaisnotu jaunu mobilizācijas vilni.
Komentējot Krievijas bruņojumu, Slaidiņš piemin arī 24. maijā izšautu raķeti, kuras atlūzās esot atrastas Baltkrievijas rūpnīcās ražotas komponentes. Viņš norāda, ka runa ir par mikroelektroniku, kas ražota rūpnīcā “Integral”. Pagaidām neesot informācijas, ka šajā gadījumā būtu atrastas Rietumos ražotas komponentes.
Pēc Slaidiņa teiktā, Baltijas reģions arvien biežāk nonāk Rietumu mediju un drošības ekspertu uzmanības centrā. Lai gan tieša militāra apdraudējuma pazīmes šobrīd netiek novērotas, NATO gatavība ātri reaģēt tiek vērtēta kā būtisks atturēšanas elements pret iespējamu Krievijas spiediena palielināšanu reģionā.
