Vai esi kādreiz aizdomājies – no kurienes rodas nauda? Kā to rada centrālā banka, bankas un valdība? 0
Nauda šķiet pašsaprotama, to izmantojam ikdienā, taču jautājums “No kurienes tā nāk?” bieži paliek bez skaidras atbildes. Kā īsti darbojas mūsu monetārā sistēma, un kāpēc naudu nevar vienkārši “izdrukāt”, kad tās pietrūkst? Jaunākajā Kārnegija Berlīnes centra biļetenā “Kā tas darbojas?” skaidro ekonomikas eksperti.
No materiālas vērtības uz uzticību
Senāk nauda bija kaut kas taustāms un vērtīgs – piemēram, zelts vai sudrabs, kas nodrošināja monētu vērtību. Taču mūsdienu nauda ir “fiat” jeb likumiska, bet nav tieši nodrošināta ar materiāliem resursiem. Tās vērtība balstās uz cilvēku uzticību un valsts autoritāti — valstij ir likumiska vara pieņemt šo naudu kā maksāšanas līdzekli, tostarp nodokļu samaksai.
Nauda kā digitāls rādītājs — loma bankām
Mūsdienās tikai niecīga daļa naudas ir fiziskas banknotes un monētas, pārējā daļa — digitāla, esoša banku kontos. Kad mēs iemaksājam naudu bankā, tā nepaliek “seifā”, bet bankas šo depozītu var izmantot, lai izsniegtu aizdevumus citiem klientiem.
Piemēram, ja Aleksandrs nogulda 1000 eiro bankā, banka daļu no šīs summas (piemēram, 10%) tur kā rezervi, bet pārējo — 900 eiro — aizdod Ivanam. Tā nauda faktiski “pavairojas” — ekonomikā parādās papildus 900 eiro, ko Ivans var iztērēt, bet Aleksandram vēl joprojām ir savi 1000 eiro kontā.
Šo procesu sauc par naudas radīšanu kredītā — komercbankas, izsniedzot aizdevumus, palielina kopējo naudas apjomu ekonomikā.
Centrālās bankas loma
Centrālā banka ir tā, kas kontrolē monetāro bāzi — tās īpašumā ir banknotes un monētas, kā arī banku kontu rezerves. Tā izdod skaidru naudu un reglamentē banku darbību, nosakot, cik daudz rezervju bankām jāglabā un kādas procentu likmes piemērot aizdevumiem.
Kad centrālā banka iegādājas, piemēram, valsts obligācijas, tā ieliek naudu banku sistēmā, paplašinot naudas piedāvājumu. Savukārt, palielinot procentu likmes, centrālā banka var ierobežot kredītus un tādējādi ekonomikas pārkaršanu un inflāciju.
Kāpēc nevar vienkārši “izdrukāt” vairāk naudas?
Naudas radīšana nav bez ierobežojumiem, ja naudas būs pārāk daudz, bet preču un pakalpojumu daudzums nemainīsies, pieaugs cenas, jeb inflācija. Tas nozīmē, ka nauda zaudēs savu vērtību. Tāpēc centrālās bankas darbojas ar mērķi saglabāt cenu stabilitāti un uzturēt sabalansētu ekonomikas izaugsmi.
Valdības loma
Valdība naudu rada galvenokārt, veicot izdevumus, piemēram, investējot infrastruktūrā vai sniedzot sociālos maksājumus. Šie līdzekļi nonāk ekonomikā caur banku sistēmu, veicinot naudas apgrozību.
Naudas radīšanas mehānisms ir sarežģīts, taču tā pamatā ir cilvēku uzticība bankām un valstij. Izpratne par šo procesu palīdz labāk saprast gan ikdienas finanšu lēmumus, gan arī globālās ekonomikas notikumus.
