“Mani nelaida prom no bankomāta” – valodas barjera ikdienā rada spriedzi 0
Pēc tam, kad vairāki Latvijas bankomāti pārtraukuši piedāvāt iespēju izvēlēties krievu valodu, sociālajos tīklos aizsākusies dzīva diskusija. Kamēr vieni to uzskata par nepieciešamu soli valsts valodas nostiprināšanā, citi – par ikdienas šķērsli konkrētai sabiedrības daļai.
Kāda sieviete sociālajā medijā “Thread” raksta:
“Manas pārdomas par pēdējo nedēļu notikumiem jau 2 reizes. Šodien biju pat ar saulesbrillēm. Esot bankomāta tuvumā mani uzrunā, lai palīdzu tikt galā ar darbībām – gados jauna un vidējos gados sievietes. Šodien es pat samulsu, jo sieviete gribēja ieskaitīt kontā lielu summu. Mēģināju neskatīties un pat iet prom, mani nelaida, kamēr nebija pabeigts. Vai tiešām šī valoda bija jānoņem no bankomātiem? Šobrīd nedaudz tiek apdraudēta arī drošība un palielinās noziedzības risks.”
Citi komentētāji piekrīt, ka situācija nav viennozīmīga. Kāds lietotājs rosina praktisku risinājumu: “Varbūt bankas var izdot bukletus šiem cilvēkiem ar tulkojumiem visiem vārdiem, kas bankomātā būs vajadzīgi, nu tādas kā mazas ābecītes.”
Taču daļa sabiedrības pauž neizpratni par šādām grūtībām.
“Telefons dāmām bija? Kaut viens uz abām? Tad gan jau tulkošanas programma pieejam. Bet, ja patiešām nevar iemācīties pāris vārdus valsts valodā, tad lai kārto grupu.”
Diskusijā parādās arī personīgi piemēri un salīdzinājumi:
“Man Zagrebā reiz bankomāts norija karti, jo bija tik spilgta saule, ka nepareizi saspiedu pogas. Šoks, jo bija jāsteidzas un nebija laika. Uzzvanīju uz norādīto tālruni un ātri dabūju atpakaļ. Vajag mācību šiem cilvēkiem, ja gadu desmitiem LV dzīvojuši un neko nejēdz, savādāk tas nekad nebeigsies. Es esmu ļoti vīlusies, cik daudz veikalos, aptiekās, un vispār apkalpojošā sfērā latvieši pāriet uz krievu val.”
Lai arī jautājums ir tehnisks, viedokļi šķeļas. Kāds ironiski raksta:
“Nu ja nevar tik daudz cik tās bankomāta pogas saprast, tur valoda neko nepalīdzēs. Infantils paliek infantils… ieliec karti paprasa valodu, spied jebkuru, parāda 4 vietas PIN kodam, ievada pinkodu, izvēlas vai nu IZmaksu vai IEmaksu, vadi summu, akceptē ar visu, kas zaļš, kancelē ar sarkanu. Nu es nezinu manā uztverē no bankomāta vispār var atstāt tad IZ in IE un visu citu noņemt nost, es sapratīšu bez valodas, bet RU nekad…”
Starp viedokļiem neiztrūkst arī skarbāku vārdu:
“Es nesaprotu vai tiešām cilvēkam neizstrādājās gadu laikā motoriskā atmiņa? Es nevaru nosaukt PIN kodu, pietiek aiztaisīt acis un pirksti paši paveic nepieciešamo, bet kāpēc vatei vienmēr kaut kādas problēmas un tad atrodas aitas, kuras blēj vateņu mūzikas pavadījumā?”
Un visbeidzot – argumentēts nobeigums no kāda cita:
“Paši vainīgi, ka nevēlas mācīties valsts valodu. Neviens netraucē doties dzīvot tur, kur neviens neuzplīsies ar latviešu valodu.”
Diskusija turpinās – starp valsts valodas aizsardzību, iekļaujošu sabiedrību un digitālās pratības trūkumu. Un pagaidām vienas pareizās atbildes nav, taču katrs pats var personīgi izlemt kuros gadījumos izvēlas sniegt līdzcilvēkiem palīdzību.
