Krievvalodīgie Latvijā neapmierināti ar attieksmi pret viņiem. Vai Latvijā notiek represijas pret krieviem? 385
1. maijā Latvijas Krievu savienība un tās līdere Tatjana Ždanoka pie Raiņa pieminekļa Rīgā piketēja pret krievvalodīgo apspiešanu Latvijā. Vai Latvijā notiek represijas pret krieviem?
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” smej par šo jautājumu, norādot, ka viņa kaimiņš ir krievs un ar viņu viss ir kārtībā: “Mums ir lieliskas attiecības, neviens viņu nerepresē.”
Politiķis pastāsta, ka, piemēram, viņam pazīstamie krievu tautības cilvēki iesmej un skatās ļoti rezervēti uz Ždanokas izdarībām.
Viņš skaidro, ka Krievijas interesēs ir strādāt ar krievvalodīgajiem ārpus Krievijas robežām, lai sanaidotu un sašķeltu sabiedrību, izmantojot viņus kā instrumentus destabilizācijai. Ždanokas kundze, viņaprāt, to dara izcili.
Jautāts, vai Saeimā pēdējā laikā pieņemtie likumi nevar tikt uzskatīti par represijām pret krievvalodīgajiem Latvijā, Smiltēns skaidro, ka mūsu Satversmē ir definētas vērtības un principi – tajā noteikts, ka oficiālā valsts valoda latviešu valoda.
“Ja kāds iedomājas, ka integrācija nozīmē paņemt dažādas kopienas un mēģināt izvilkt vidējo aritmētisko un viņus kaut kā sintezēt kopā, tas ir absurds. Jebkurā valstī, vai tā ir Francija vai Vācija, vai jebkura valsts, kas rūpējas par savu nacionālo identitāti, savām nacionālajām interesēm, viņi integrāciju veic, nevis apvienojot sabiedrības grupas, bet apkļaujot viņas apkārt kaut kādai konkrētai vērtību sistēmai,” skaidroja politiķis.
Viņš uzsver, ka mums ir Satversmē definētās vērtības un principi, un sabiedrības grupām ir jāpakļaujas tiem principiem, uz kā uzbūvēt Latvijas valsts, kas ietver demokrātiju, neatkarību, brīvību, ietver valsts valodu un ietver citus principus, kas ir eksistenciāli svarīgi mūsu valsts pastāvēšanai.
“Tik vienkārši ir spēles noteikumi!” sacīja Smiltēns, piebilstot, ka ir cilvēki, kas to skaidri saprot.
Viņš pastāsta, ka nesen viesojies pierobežā, kur sanācis aprunāties ar kādu krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju, kurš nevēlas vairs identificēties ar Putina Krieviju.
“Viņi pierobežā zina, kā dzīvo Krievija. Viņi jau jūt piederību Eiropas telpai. Un viņi ir Latvijas patrioti. Daudzi no viņiem. Lielākā, absolūti lielākā daļa. Tikai jautājums par to daļu cilvēku, kuri ir vienkārši samusināti caur Krievijas propagandu,” atzina Smiltēns, uzsverot, ka vietējie aktīvisti, kurus sponsorē Kremlis, strādā ar šo auditoriju un mēģina caur to sašķelt Latvijas valsti un padarīt viņus par instrumentu.
Jau vēstīts, ka 1.maijā mītiņu pie Raiņa pieminekļa Rīgā savus domubiedrus bija aicinājusi Latvijas Krievu savienība.
Uz pasākumu bija pulcējušies daži desmiti dažāda gada gājuma cilvēki, turot rokās sarkanu karogu, balonu vai apsējuši sarkanu šalli. Uz mītiņu bija ieradusies arī partijas līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.
Mītiņa dalībnieki pauda neapmierinātību ar varas iestāžu attieksmi pret krievvalodīgajiem.
Uzrunas lielākoties tika teiktas krievu valodā bez tulkojuma latviešu valodā. Pasākuma izskaņā mītiņa dalībnieki vienojās kopīgā dziesmā, kas arī tika izpildīta krievu valodā.
Aculiecinieki novēroja, ka policija aizturēja kādu vīrieti, kam galvā bija cepure ar agresorvalsts simboliku. Tikmēr garāmbraucošie velosipēdisti aicināja mītiņa dalībniekus braukt atpakaļ uz Krieviju.
