Vai līdz ar Brīvības pieminekļa izgaismošanu naktī varētu atdzīvoties arī pārējās pilsētas ēkas? 20
“Pieminekļa izgaismošana vedīs tālāk uz dzīvestelpas labiekārtošanu, lai cilvēks šajā pilsētā justos omulīgi,” sarunā par Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektu apgalvo režisore Ilona Brūvere, viesojoties TV24 raidījumā “Preses klubs”.
Viņa atklāj savas sajūtas, ka naktī, ejot pa Rīgu, kad ir tukšas ielas un sabiedriskais transports vairs nekursē, ir ļoti maz izgaismoto ēku, kas neļauj pilsētā justies patīkami un droši.
“Pakalpojumiem, kurus cilvēki ir apmaksājuši no saviem nodokļiem, ir jāfunkcionē,” atzīst Brūvere.
Rīgas domes mājaslapā esošā informācija vēsta, ka piektdien, 24. septembrī, ar lāpas iedegšanu svinīgi tika sākti būvdarbi pie Brīvības pieminekļa izgaismošanas.
Projekta realizēšanu veiks pašvaldības aģentūra „Rīgas gaisma”, bet vispārējo būvdarbu vadīšanu nodrošinās AS “Būvuzņēmums Restaurators”. Projekta realizācija tiek veikta par privāto ziedojumu, Rīgas pašvaldības un valsts budžeta līdzekļiem.
Konteksts:
Brīvības piemineklis ir tautas brīvības simbols, kam arī diennakts tumšajā laikā jātop gaišam. Tieši tādēļ 2018. gada nogalē domubiedru grupa pēc bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvas nodibināja Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondu.
Brīvības pieminekļa izgaismošanā aicināts piedalīties ikviens iedzīvotājs, ziedojot portālā Ziedot.lv, Mobilly aplikācijā vai fonda mājaslapā www.brivibaspiemineklis.lv
2020. gada oktobrī fonds sagatavoja būvprojektu minimālā sastāvā, vadoties pēc Latvijas arhitekta Austra Mailīša sagatavotās Brīvības alejas izgaismošanas koncepcijas.
Novembrī, sagaidot Lāčplēša dienu, tika veikts izgaismojuma mēģinājums dabā gaismu inženiera Normunda Bļasāna vadībā, lai pārliecinātos, vai izgaismojuma aprēķini ir atbilstoši vajadzībām, bet decembrī Rīgas pilsētas būvvalde izsniedza būvatļauju Brīvības pieminekļa izgaismošanai.
