Rīgai, tāpat kā Ņujorkai, jākļūst par pilsētu, kas nekad neiemieg un neguļ. Egila Līcīša feļetons 5
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Galvaspilsētas iedzīvotāji atcerēsies ainiņas no pagājušā gadsimta 90. gadiem. Tumsas aizsegā, ielūkojoties logos, lai saskatītu dzīvokļos esošo mantību, pa ielām ložņā zaglis, un neapgaismotā pavārtē upuri gaida laupītājs.
Vēlam gājējam mēnesnīcā jāpieliek solis, jo dzīvojamo namu masīvos negribētos vis sastapties ar viegli iereibušu (tas ir viņu agregātstāvoklis) sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” piekritēju pulciņu, kurā kāds proletārietis – neandertālietis noteikti svešvalodā ieķērksies – eu, iedo’ uzpīpēt!
Gar paksi lavās laulātais draugs, kurš, aizkavējies jautrā kolēģu kompānijā, jau uz sliekšņa riskē dabūt pārnākšanas sveicienu no partneres ar pannu pa pauri.
Čaka ielā gaida naktstauriņi. Angļu tūrists aiztaisa bikšu priekšu Brīvības pieminekļa paēnā. Parkos uz soliņa, puisim palpējot čiksas apaļumus, mīlinās pārīši.
Lūk, kāda krimināli romantiska dzīve bij naktsputniem Rīgā. Pašlaik pilsēta, kolīdz Pētertornī pulkstens nositis divpadsmito stundu, ir izmirusi.
Galvenā Rīgas drošības un kārtības sardze Linda Ozola apraksta dramatiskāko incidentu, ar ko pēdējos gados saskārušies pašvaldības kārtībnieki.
“Vērmanes dārzā ap plkst. 22 bija ieradušies vairāki astotklasnieki ar ruma pudeli un mēginājuši nodedzināt rudens lapu kaudzi ar šķiltavām un aerosoliem. Tādus jāsit, kamēr maziņi! Mēģināsim atrast ko piemērotāku jauniešu izklaidēm tumšajās stundās!” – aicina divu bērnu māmiņa Ozola.
Rīgā, par laimi, pie varas nonākusi jaunā audze, un tā nolēmusi ieviest pilsētas lielvecākajam Mārtiņam Staķim dubultnieku – nakts mēra amatu.
Viņam uzdevums intensificēt nakts dzīvi, lai pilsētnieki, atradinājušies no naksnīgiem piedzīvojumiem un aizmirsuši lustūžu adreses, atkal tās sameklē.
Rīgai ir pozitīvā pieredze Muzeju nakts organizēšanā, ar Baltajām naktīm, gaismas festivālu “Staro, Rīga”, diennakts Krastu mačiem basketā un ekskursijas maršruta “Kurš pēdējais plīsīs?” rīkošanā no bāra uz bāru. Tas nozīmē, ka publiskā ārtelpa arī diennakts neapgaismotajā daļā jāpiepilda ar azartiskām aktivitātēm un interesantām nodarbībām!
Kas ieņems nakts mēra amatvietu? Civilais vai militārpersona? Vai naktī pilsētu pārvaldīs opozīcijas pārstāvis? Tas noteikti nebūs kungs gados, kurš, lākturi ucinādams, staigā no ēkas uz ēku, palaikam iesaukdamies – dusiet mierīgi, rīdzinieki, jūsu miegu uzrauga naktssargs Krampis!
Jo – pilsēta ir jāmodina naksnīgo prieku baudīšanai.
Lai vitrīnas iemirdzas neona ugunīs no Juglas līdz Zolitūdei, lai iet vaļā bezlimita iepirkšanās un veikalu durvis neveras ciet 25 h diennaktī! Lai Daugavmalā notiek aizraujošas sacensības naktsšņoru vilkšanā un ugunskuru iededzināšanā! Lai cauru nakti līdz rīta gaismai darbojas seksšopi, kur piedāvā divatā izmantojamas spēļmantiņas un vumenaizerus, un citus pikantus dāmu rotaļniekus vienatnes patīkamākai pavadīšanai!
Ka naktsdzīvei jāuzlabo kvalitāte, pilsētas vadītāji sapratuši no bezmiega nomocītu Rīgas darbaļaužu vēstulēm un no pozitīvās Rietumu pieredzes. Rīgai jāpārņem paraugs no trokšņainās ballīšu metropoles Ņujorkas un jākļūst par pilsētu, kura nekad neiemieg un neguļ.
Nakts mēram būs tā pati 10 tūkstoš mēnešalga, kas domes vadītājam Staķim, tiks izsniegtas amata regālijas: zizlis un zelta ķēde, ko papildinās atslēgas no lielpilsētas izklaides un uzdzīves vietām, bāriem, naktsklubiem. Nakts mēra portreju pēc pilnvaru izbeigšanās uzzīmēs un izkārs pilsētas galvu galerijā Rātsnama vestibilā.
