Vai Ungārija sekos Lielbritānijas piemēram? Orbāns pieļauj izstāšanos no ES 0
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans ir pieļāvis, ka valsts varētu izstāties no Eiropas Savienības, ja tā turpinās atbalstīt karu Ukrainā un ieviest tā saukto “gendera politiku”. Šie izteikumi izskanēja laikā, kad Orbans pastiprina savu kritiku par ES kursu attiecīgajos jautājumos.
Orbans uzsvēris, ka Ungārija, kas pašlaik iekļauta ES, nav gatava pieņemt rīcību, kas, viņaprāt, apdraud valsts suverenitāti un tradicionālās vērtības. Pēc viņa domām, ES neatbalsta pietiekami stingru izbeigšanu karā Ukrainā, un tā politizē ģendera jautājumu lokalizētajās sabiedrībās.
Šis paziņojums seko tam, kā Orbans jau vairākus mēnešus bloķē ES kopējo nostāju karā Ukrainā, īpaši finanšu un bruņojuma atbalsta jautājumos, vienlaikus meklējot vienpusējus gadījumus, kuros Ungārija varētu saglabāt īpašas attiecības ar Maskavu.
Politikas ekspertu vērtējumā Orbana politikas modelis, kas vērsts uz samazinātu iesaisti Rietumu aliansēs (gan NATO, gan ES) un tuvināšanos Krievijas un ASV populistiskajam līderim Donaldam Trampam, ir radījis piesardzību Briselē.
Ungārijas izeja no ES — “Hungrexit,” tiek nosaukta kā iespējamība, ja ES nepieļaus Orbana uzskatus un neatbalstīs viņa “konservatīvās vērtības” un “nevirzīs” agresīvākiem miermiera risinājumiem Ukrainas konfliktā.
Tā būtu pirmā šāda veida izstāšanās kopš Lielbritānijas “Brexit” 2020. gadā .
Kāpēc tas ir svarīgi Latvijai un ES?
Orbana spēja vienpersoniski bloķēt ES lēmumus, piemēram, par sankciju pagarināšanu pret Maskavu vai vienotu stāju attiecībā uz Ukrainu — skaidri parāda, ka lēmumu pieņemšanā Eiropā pastāv liela vienprātības pakete, ko var ietekmēt viena dalībvalsts. Ja Ungārija patiešām izstātos, tas izraisītu lielu satricinājumu vienotībā, sankciju spēkā un ES autoritātē kopumā.
