Vai vēl ir vērts likt uz jumtiem saules paneļus? Galviņš iesaka domāt par nākamo līmeni – uzkrājošām iekārtām 89
“Cilvēkiem, kas ir uzlikuši saules paneļus, viņiem jau būtu jādomā par nākošo līmeni – likt kādas uzkrājošās iekārtas, būtībā panākt to brīdi, kad vispār var atslēgties nost no tīkla,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda Vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs Gatis Galviņš, atbildot uz jautājumu, vai cilvēkiem vēl ir vērts likt uz māju jumtiem saules paneļus.
“Tad atkal tīklam būtu lielā problēma, ko darīt ar tīklu, jo tāpēc, ka neviens viņu neizmanto. Šo risku neviens īsti nevērtē,” piebilda Galviņš. Raidījumā viņš pastāstīja kādu piemēru, kad 2019. gadā bija aizbraucis uz Zviedriju, Gēteborgu. “Tur vienam cilvēkam bija 600 kvadrātmetru privātmāja, kas saucās Nost no līnijām – viņam bija saules paneļi, ūdenraža uzkrāšana, baterijas, viss. Un nevis tādā maziņā māja, bet 600 kvadrātmetru mājā. Darbojas!” stāstīja Galviņš.
Vai tā ir drūma nākotne “Sadales tīkla” perspektīvai? Uz šo jautājumu raidījumā “Preses klubs” Vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs atteica: “Zināmā mērā, jā! Par to neviens nerunā.”
Jau vēstīts, ka kopējais AS “Sadales tīkls” infrastruktūrai pieslēgto mājsaimniecību mikroģeneratoru skaits šā gada jūnija vidū sasniedzis 15 000 ar kopējo ražošanas jaudu vairāk nekā 120 megavatu (MW).
Vairāk nekā 99% gadījumu mikroģenerācijas klienti kā ražošanas iekārtu izvēlējušies saules paneļus, bet mazāk nekā 1% gadījumu izvēlēts ar vēja enerģiju darbināms mikroģenerators.
Mikroģeneratori uzstādīti teritorijās visā Latvijā, bet lielākais skaits ir Rīgā un Pierīgas novados.
Mikroģenerācijas attīstības temps Latvijā, salīdzinot ar 2022.gadu, ir nedaudz zemāks, bet interese par saules paneļiem šogad saglabājusies augsta, norāda kompānijā, piebilstot, ka šogad sadales sistēmai pieslēgti vairāk nekā 3500 jaunu mikroģeneratoru.
“Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons skaidroja, ka mērenāks mikroģenerācijas attīstības temps, salīdzinot ar pērno gadu, skaidrojams ar vairākiem faktoriem, taču būtiskākais – ir kritusies elektroenerģijas cena tirgū. Tā pērn ģeopolitisko apstākļu ietekmē sasniedza vēl nebijušus rekordus un kļuva par vienu no galvenajiem katalizatoriem visaptverošai mikroģenerācijas attīstībai. Viņš skaidroja, ka būtiska nozīme ir arī pilnībā digitalizētam mikroģeneratora pieslēgšanas procesam, kas nodrošina iespēju saskaņot ražošanas iekārtas uzstādīšanu ar “Sadales tīklu” vidēji divu darbdienu laikā.
Ņemot vērā pašreizējo mikroģenerācijas attīstības tempu, 2023.gada beigās kopējais “Sadales tīklam” pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18 000 līdz 20 000, bet to kopējā ražošanas jauda 140-160 MW.
Elektroenerģijas sadales operatora infrastruktūrai iespējams pieslēgt mikroģeneratoru jeb elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), kā arī elektrostaciju ar jaudu līdz 14 999 MW. Lielākas elektrostacijas tiek pieslēgtas elektroenerģijas pārvades tīklam, proti, AS “Augstsprieguma tīkls”.
Savukārt Latvijā nākotnē jārēķinās, ka vēja turbīnas kļūs par mūsu ikdienu, proti, tās būs mūsu tuvumā, tā ceturtdien, 13.jūlijā, TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).
Komentējot jautājumu par iespējami izdevīgāko atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā, Čudars teica, ka Latvijas gadījumā labākais variants, piemēram, elektroenerģijas ražošanai būtu saules un vēja enerģijas izmantošana kombinētā viedā, jo saules paneļi vieni paši nevarot nodrošināt sistēmas stabilitāti. Tāpēc tie jākombinē.
Čudars arī atzīmēja, ka, ņemot vērā apdzīvotību, Latvijā ir liels potenciāls vēja turbīnu izvietošanai, tostarp liels potenciāls arī meža zemju izmantošanā.
Vai Tu esi uzstādījis saules paneļus?
