“Katram, kas ražo elektroenerģiju, ir jārēķinās ar tiem tirgus mehānismiem, kas ir.” Dienas intervija ar Raimondu Čudaru 58
No jūlija rēķini par elektrības piegādi pieaugs vismaz par pieciem eiro. Par situāciju enerģētikas sektorā un arī to, kā tiks būvēta enerģētikas stratēģija, TV24 raidījumā “Dienas personība” plašāka saruna ar klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru un enerģētikas ekspertu Māri Kuņicki.
Velta Puriņa: Nupat Saeimā ir norisinājies enerģētikas forums “Vai Latvijai ir nepieciešama ilgtspējīga, Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša enerģētikas stratēģija”. Vai no šī foruma secinājumiem tiek būvēta jauna enerģētikas sektora attīstība Latvijā?
Raimonds Čudars: Mēs nevaram runāt par jaunu attīstību tā iemesla dēļ, ka pamatnostādnes attiecībā uz enerģētikas attīstību, tai skaitā, jo īpaši atjaunīgās enerģijas attīstību valstī jau ir bijušas definētas 2020. gada Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. Protams, ņemot vērā straujo attīstību enerģētikā, kas saistīta gan ar ģeopolitiskām izmaiņām, gan ar tradicionālo, vēsturisko piegāžu ķēžu pārraušanu, gan ar klimata pārmaiņu mērķiem, kuri šobrīd ir daudz ambiciozāki, ņemot vērā tās pārmaiņas, kas notiek pasaulē, daudz stingrāk ir jāuzliek punkti uz i.
Mēs šobrīd runājam par daudz lielāku atjaunīgās enerģētikas apjoma pieaugumu valstī, lai primāri mēs nodrošinātu savas nepieciešamības, vairotu mūsu neatkarību un drošību, un, otrkārt, lai izmantotu to potenciālu, kas saistīts tieši ar mūsu reģiona piemērotību vēja enerģijai un turpmāk iespējamai tās transportēšanai vai eksportēšanai ārpus reģiona robežām uz Centrāleiropu, kur enerģijas patēriņš ir būtiski augstāks nekā mūsu reģionā.
Faktiski Jūsu ministrija ir galvenais politikas veidotājs enerģētikas jomā Latvijā. Jūs teicā, ka ir jāsaliek punkti uz i. Viens no tiem virzieniem ir atjaunojamā enerģija Latvijā. Kādi ir vēl tie citi punkti?
Ja mēs runājam par atjaunīgo enerģiju, tad, protams, viens no izšķirošajiem jautājumiem ir tīklu pieejamība šīs enerģijas ražošanai un pieslēgšanai. Šeit mūsu kapacitātes ir pietiekamas. Valstī šobrīd ir apmēram 20 vēja projektu, kas ir dažādās attīstības stadijās. Mēs visi esam ieinteresēti, lai tuvākajā laikā šīs jaudas rastos. Vēlreiz, lai šis iztrūkums, kas mums gadā aptuveni ir 20% salīdzinot ar to, ko mēs saražojam un ko patērējam, lai šis iztrūkums mazinātos un faktiski arī vairs turpmāk nebūtu.
Mēs šobrīd esam situācijā, kad mums ir nepieciešami praktiski soļi. Pirmais, valdība tuvākajā laikā izskatīs jautājumu par “Latvijas valsts mežu” zemju pieejamību tieši vēja parku ierīkošanai. Jebkuram investoram būs iespēja pieteikties uz “Latvijas valsts mežu” noteiktām teritorijām, lai varētu uzsākt vēja parku ierīkošanu. Faktiski jau šobrīd ir skaidrs, ka savietojamība starp mežsaimniecību un atjaunīgo enerģiju ir pilnīgi iespējama. Tāpat ļoti svarīgi valsts interešu griezumā, kas saistīts ar enerģētisko neatkarību mūsu kopīgajiem klimata mērķiem, daļu no valsts mežu teritorijām nodot “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopprojektam “Latvijas vēja parki”, kuri varētu tuvākā laikā uzsākt tieši valsts enerģētiskā mugurkaula izveidi, nodrošināt mūsu neatkarību.
Tie ir ambiciozi plāni. Vai Latvijas sistēma tos vispār varēs pavilkt? Cik jaudīgi mēs varam startēt, skatoties uz izaicinājumiem enerģētikas sektorā? Cik reāli ir īstenot šos projektus?
Māris Kuņickis: Mazliet atskatoties pagātnē, mēs ap 2010.-2012. gadu bijām tādā situācijā, kad bija izsniegtas OIK atļaujas uz pāris tūkstošiem megavatu uzstādītās jautas, bet finālā no tā tika realizēts labi ja pāris simti megavatu. Mērķis, kas toreiz tika uzstādīts, netika sasniegts, jo Latvija neuzstādīja nepieciešamās atjaunojamo resursu jaudas. Nu ir cita situācija, vairs nav OIK, ir tirgus situācija, ir liela ažiotāža. To, ko mēs redzam tagad, rezervētās jaudas tīklā ir virs 3000 megavatiem, no kā lielākā daļa ir rezervēta saules jaudai. Aptuveni 90% ir rezervēti saules jaudai. Ministrs tik tiešām pieminēja vēja parkus, kas, manuprāt, ir labākā tehnoloģija priekš Latvijas, jo vēja parku darbības stundas gadā no uzstādītās jaudas ir 30-40%, bet saules jaudas ir 10-13% pilnās darbības stundās no uzstādītās jaudas. Savukārt proporcija, kas ir pieteikta tīklu pieslēgumiem rāda pretējo – 90% ir pieteikti saules parkiem un tikai 10% vēja parkiem.
Šī situācija ir izveidojusies tāpēc, ka, manuprāt, ir negodīga likumdošana pret vēja parkiem. Lai pieteiktos pie tīkla pieslēguma, vēja parkiem ir nepieciešama daudz lielāka birokrātiskā procedūra, jāiziet ietekmes novērtējums, savukārt saules parkiem pietiek tikai ar to, ka jāiesniedz zemes vienība, uz kuras plāno būvēt saules parku. Mēs saprotam, ka visas šīs jaudas nav iespējams īstenot. Izmakas, kas ir jāiegulda, ir aptuveni 300 miljardi eiro. Šāda apjoma investīcijas noteikti nebūs un lielākā daļa no šiem projektiem netiks realizēti.
Problēma ir tajā, ka ministra pieminētie 20 vēja parku projekti, kas ir dažādās stadijās, ne visiem no tiem ir pieslēguma līgumi pie tīkliem. Lielākajai daļai līgumu nav. Līdz ar to mēs atkal nonākam strupceļa situācijā – saules parki visdrīzāk netiks īstenoti tādā apjomā kā ir pieteikts, savukārt vēja parki, kas ir reāli un dotu vislielāko elektroenerģijas daudzumu Latvijai, nevar pagaidām tikt īstenoti birokrātiskā procesa dēļ. Kaut gan ministrs pareizi minēja, ka tīkls ir pietiekams, lai šo jaudu pieslēgtu. Skatoties no šī brīža situācijas, var sanākt tā, ka no visiem šiem ambiciozajiem pieteikumiem un projektiem, mēs nonākam turpat, kur bijām desmit gadus atpakaļ un labi ja realizējas 10% no šiem plāniem, kas būtu slikti Latvijas enerģētikai.
Skatoties uz visu enerģijas apjomu, ko paredzēts pieslēgt tīklam, tad rodas jautājums, kā mēs šo visu balansēsim nākotnē? Jo Latvijas sistēma ir maza un arī eksportēt uz ārzemēm mēs varam tikai ļoti mazu daudzumu elektroenerģijas, jo starpsavienojumi ar Lietuvu un Igauniju ir ierobežoti savās kapacitātēs.
Nekas sevišķi iepriecinošs nav, skatoties uz šo straujo jaudas uzņemšanu?
Raimonds Čudars: Es varētu piekrist katram vārdam, ko Kuņicka kungs teica. Tas tiešām ir pavisam profesionāls, tehnisks redzējums uz situāciju. Mums ir jārēķinās ar atsevišķām nostādnēm. Tīkls ir pieejams visiem ražotājiem. Elektroenerģija brīvā tirgus apstākļos attīstās, tur ir vajadzīgas privātas investīcijas. Tā problēma, ko minēja Kuņicka kungs, ir saistīta ar to, ka saules parku izveidei ir mazākas formalitātes, līdz ar to tos ir iespējams ātrāk attīstīt un tie šobrīd sastāda lielāko tīkla rezervācijas apjomu. Tā ir taisnība.
Mēs esam ieinteresēti, lai vēja enerģijas apjoms būtu krietni vairāk nekā šobrīd ir rezervēts. Tas ir saistīts ar pieslēgumu efektīvu izmantošanu, ko ir nepieciešams veikt. Un tas ir tieši saistīts ar šīm pamatnostādnēm un enerģētikas attīstības ceļakarti, regulējuma izmaiņu, kas ļautu tieši vēja parkus pieslēgt līdzīgi, kā tas ir iespējams saules parku gadījumā. Salīdzinoši ir tā, saules parka efektivitāte ir aptuveni 10%. Mēs saprotam, ka saules parks neražo visu laiku. Savukārt jaudas aizņemšana, ko saules parks rezervējot tīklu rada, ir ļoti būtiski liela. Turpmāk taps arī regulējums, kura galvenais uzdevums būs sabalansēt saules un vēja jaudu pieslēgumus, lai mēs tik tiešām varētu cerēt uz būtiska apjoma pieaugumu. Es piekrītu arī citā lietā, ka investīcijas šobrīd ir pats svarīgākais, un mēs esam ieinteresēti, lai tās notiktu atjaunīgajā enerģētikā.
Ir vēl viens būtisks aspekts. Ja mēs pieminējām 2010. gadu, par ko runāja Kuņicka kungs, par jaudu rezervāciju. Tajā brīdī mēs saskārāmies ar subsidētu enerģētiju, ar OIK sistēmu, kas radīja iespēju ātri nopelnīt, uzstādod ražojošās jaudas. Šobrīd mēs nerunājam par jebkāda veida subsīdijām attiecībā uz atjaunīgo energoresursu daļu. Mēs runājam par tirgu, kurā tik tiešām šobrīd katrai investīcijai ir jābūt izsvērtai un jābūt tādai, lai tā beigās varētu būt ekonomiski pamatota. Mums ir jāsaprot, ka enerģētika ir brīvā tirgus apstākļos. Katram, kas ražo elektroenerģiju, ir jārēķinās ar tiem tirgus mehānismiem, kas ir.
Ja runājam par saules paneļiem, tad šie projekti ir ieguvuši lielu valsts uzmanību, arī atbalstu. Šo projektu ir daudz. Skatītāji jautā, piemēram, lauku īpašumā tiek saražots pietiekams daudzums enerģijas savai mājsaimniecībai, taču enerģija paliek pāri. Vai varētu būt kāds regulējums, ka šo pārpalikumu var izmantot radi, draugi, kaimiņi?
Protams, es nezinu konkrētos apstākļus, kā tieši šī enerģija tiek saražota. Bet ir viena lieta, par ko mums tiešām godīgi ir jādiskutē. Ja mēs runājam par enerģijas uzkrāšanu, tad tiešais enerģijas uzkrāšanas veids ir tāds, ka konkrētā mājsaimniecībā vai uzņēmumā eksistē modernas uzkrāšanas sistēmas, akumulācija. Tā var būt ļoti dažāda, šeit tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Un tā zināmā mērā uzkrāšanai netiek izmantot tīkls. Atsevišķos gadījumos ar vārdu “uzkrāšana” cilvēki domā, ka šī elektroenerģija tiek uzkrāta tīklā.
Šī ir nianse, ko ir jāņem vērā. Tīkls nav paredzēts uzkrāšanai. Uzkrāšanai ir paredzētas tehnoloģijas, akumulācija, kas notiek tieši tajā vietā, kur elektroenerģija tiek saražota. Tā ir nākotne. Mēs lielā mērā attīstam pašpietiekamību tajā vietā, kur enerģija tiek saražota, tādā veidā arī samazinot mūsu kopējos izdevumus par elektroenerģiju un elektroenerģijas ņemšanu no tīkla.
Vēl viens jautājums, kas uztrauc skatītājus. Ja valstī un visā pasaulē elektroeneģija šobrīd kļūst lētāka un lētāka, tad kāpēc Latvijā pieaug cenas par tās piegādi?
Attiecībā uz sadali pēdējo reizi tarifi tika pārskatīti 2016. gadā. Ir pagājuši 7 gadi. Mēs šobrīd tomēr dzīvojam citā izdevumu līmenī, kas tiešā veidā ietekmē aprēķinus. Kā Jūs zināt, pagājušajā gadā tika pieteikts šis tarifu palielinājums. Valdība un Saeima spēra virkni soļus, lai šo palielinājumu samazinātu, un tas šobrīd ir izdevies. Tarifa palielinājums ir darba kārtībā un notiks no jūlija. Ja iepriekš palielinājums tika paredzēts par 75%, tad šobrīd to ir izdevies samazināt līdz aptuveni 35%. Šeit ir dažas lietas, kas mums būtu jāņem vērā.
Pirmkārt, ņemot vērā tīkla izmaksas un to, ka tīkls ir kopējais labums, katrai mājsaimniecībai būtu nepieciešams pārskatīt savas iespējas samazināt fāžu skaitu vai pieslēgto jaudu tā iemesla dēļ, ka pašreizējā pieslēguma jauda iespējams iepriekš ir izvēlēta parāk liela. To var izdarīt pietiekami ērtā veidā “Sadales tīkla” mājaslapā, arī pats to esmu darījis. Otrkārt, latvieši ir viensētnieki un latviešiem ir lauku mājas. Lielāko daļu no gada šīs lauku mājas ir tukšas. Šeit ir iespējams pārskatīt, tā saucamos, tarifu plānus. Šeit arī būtu jāizsver, kurš no šiem plāniem ir labāks, ņemot vērā, cik bieži un daudz konkrētā ēka tiek izmantota.
Skatoties uz rudens pusi, vai ir gaidāms elektroenerģijas cenu pieaugums?
Elektroenerģijas cena veidojas brīvā tirgus apstākļos. To ietekmē biržas procesi un to ietekmē tas, cik daudz vienā vai otrā reģionā elektroenerģija konkrētā brīdī tiek saražota. Piemēram, mēs saskārāmies ar palu laiku, kad darbinājām hidroelektrostacijas, Latvijā cena bija pietiekami zema atšķirībā no citiem reģioniem. Savukārt, kad mums tāda iespēja nav, mēs saskaramies ar to, ka cenas ir būtiski augstākas. Jebkurā gadījumā atbilde ir lielākas jaudas nodrošināšana Latvijā un kopumā reģionā, ko dod atjaunīgie resursi.
Visu sarunu ar Raimondu Čudaru skaties video!
