Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks vakar žurnālistiem teica, ka, sākotnēji vērtējot policistu darbību, “necērtas acīs”, ka kāds policists nebūtu reaģējis un nebūtu centies Jēkabpils varmāku meklēt.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks vakar žurnālistiem teica, ka, sākotnēji vērtējot policistu darbību, “necērtas acīs”, ka kāds policists nebūtu reaģējis un nebūtu centies Jēkabpils varmāku meklēt.
Foto: Lita Millere/LETA

Rusiņš bijušo dzīvesbiedri vajāja jau gadu, līdz nodūra.. Policijā bija ziņots, bet ko tā darīja? 65

LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdevis sākt dienesta pārbaudi saistībā ar sievietes slepkavību Jēkabpils novadā, lai pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekami aktīvi un profesionāli.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Lasīt citas ziņas

Sabiedrība pauž sašutumu, ka kārtības sargiem nav izdevies no slepkavības pasargāt sievieti, kura kopā ar tuviniekiem ilgstoši ziņojusi par bijušā dzīvesbiedra Leona Rusiņa intensīvu vajāšanu un terorizēšanu. Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” vēstīja, ka 53 gadus vecais Rusiņš sievieti vajājis un terorizējis ilgstoši – vairāk nekā gadu.

Sieviete izmisīgi centusies saraut attiecības ar vīrieti, taču terors turpinājies – saņemti simti zvanu un īsziņu, dedzinātas arī durvis. Varmāka nav vēlējies attiecību izbeigšanu. Sieviete strādājusi Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Nelaiķes kolēģe teikusi, ka sieviete, viņas tuvinieki, kaimiņi un kolēģi vairākkārt vērsušies policijā, kas sākotnēji esot piemērojusi vīrietim 250 eiro sodu par sīko huligānismu. Tas vīrieti īpaši nesatraucis. Rusiņš vajājis arī nelaiķes kolēģes.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Pēdējo sešu mēnešu laikā no konkrētās personas tika saņemti neskaitāmi rupji zvani, īsziņas un e-pasti ar dažādiem draudiem. Reizēm tie bija 1000 zvani dienā,” informē SPKC pārstāve Ilze Arāja.

Svētdien, 16. aprīlī, draudi īstenoti – vīrietis uzbrucis bijušajai dzīvesbiedrei, sadūris viņu bērna un mammas priekšā. Pēc tam slepkava vīrietis aizbēdzis ar auto. Valsts policija izsludinājusi viņu meklēšanā.

Vakar A. Ruks informēja, ka vīrieša automašīna atrasta Ļaudonas pusē pie meža un Aiviekstes upes, spēkratā atrasti vairāki telefoni un priekšapmaksas kartes. A. Ruks teica, ka vīrietim noteikti ir manāmas maniakālās pazīmes. Policija pieļauj iespēju, ka viņš izdarīja pašnāvību.

19 kriminālprocesi

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Lauris Arājs LTV stāstīja, ka sieviete pirms tam izmantojusi visas likumā noteiktās tiesības. Panākusi tiesas liegumu viņai tuvoties, taču vīrietis visu pārkāpis. Ar tiesas lēmumu viņam bija noteikts pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbības mazināšanai, taču to viņš neapmeklēja.

Valsts policijas priekšnieks A. Ruks vakar atzina, ka šis ir kliedzošs un nepiedodams gadījums, un vienlaikus noliedza, ka tā būtu klaja policijas neizdarība.

Veicot sākotnējās pārbaudes un vērtējot policistu reaģēšanu uz ziņojumiem par vēršanos pret sievieti, “necērtas acīs”, ka kāds policists nebūtu reaģējis un nebūtu centies ļaundari meklēt, teica policijas priekšnieks. “Vienmēr var izdarīt labāk un novērst. Taču novērst varēja sistēmiski, tāpēc esmu uzdevis ekspertiem veikt izvērtējumu, kas īsti nenostrādāja,” piebilda.

Vīrieša nodarījumi neesot atstāti bez ievērības – kopš 2021. gada uzsākti 19 kriminālprocesi par dažādiem nodarījumiem, tostarp – par draudiem izdarīt slepkavību. Kopš 13. februāra bijusi sankcija arestam, taču policijai nebija izdevies viņu atrast. (Vīrietis bijis sastrīdējies ar visiem saviem radiniekiem un dzīvojis mašīnā.

Radinieki bijuši informēti, ka viņš tiek meklēts, un esot pauduši gatavību ziņot likumsargiem par viņa atrašanās vietu, taču viņš ar tiem nekomunicējis.) Lietas uzsāktas arī par tiesas nolēmuma par pagaidu aizsardzību nepildīšanu, par huligānismu, par vajāšanu. “Vienā gadījumā tiesa ir arī notiesājusi, ir izciests sods: īslaicīga brīvības atņemšana – 25 dienas,” pastāstīja policijas priekšnieks.

Reklāma
Reklāma

Vīrietim inkriminētie Krimināllikuma panti bija par kriminālpārkāpumiem, kuriem likumā paredzētā sankcija ir īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz 3 mēnešiem, sabiedriskais darbs, naudas sods vai probācijas uzraudzība. “Respektīvi – šādos gadījumos, pat ja tie ir draudi izdarīt slepkavību, ir šādas sankcijas.

Mēs pat nevaram iedarbināt tādus instrumentus kā speciālā aizsardzība apdraudētajai personai, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu to var darīt tikai saistībā ar smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

Mēs būtu utopiski, ka pie katra no šiem gadījumiem varam ikdienā nolikt policistu blakus,” teica Ruks.

Sankcija līdz trīs mēnešu cietumsodam ir gan kā sods, gan iespēja izolēt cilvēku no sabiedrības, bet vēl pastāv variants – ja cilvēkam ir psihiskas novirzes, tad tiesa var lemt par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu un nozīmēt ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā, tostarp slēgtās nodaļās. “Šeit ir jāvērtē apstākļu kopums, taču mēs kā policija nevairāmies no atbildības, bet arī visus pārmetumus, ka šajā situācijām būtu bijuši galīgi kūtri, arī negribētu pieņemt,” piebilda A. Ruks.

Tomēr pēc šī traģiskā gadījuma plānots veidot darba grupu, lai spriestu par iespējamām izmaiņām likumos.

A. Ruks arī piebilda, ka Latvijā vardarbības gadījumu ģimenēs ir daudz. Pērn reģistrēti aptuveni 9000 šādu gadījumu un uzskaitē ir aptuveni 4000 cilvēku, kuriem ir tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību. Pērn reģistrēti 500 gadījumu par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas.

Judins: jauns likuma pants nepasargās

Vai šādas personas, kas nošķirtas no ģimenes, bet noteikumus pārkāpj, uz kādu laiku nevarētu ieslodzīt? Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins skaidro – vajadzīgais regulējums personu nošķiršanai no ģimenes jau ir, taču problēma esot tāda, ka tas neatturētu šādu personu veikt slepkavību pēc iznākšanas no cietuma. “Kas notiks, kad viņš iznāks no cietuma?” retoriski vaicāja Judins, norādot, ka svarīgi rast ilgtermiņa risinājumu. Juridiskās komisijas vadītājs arī norādīja, ka šādas pieejas atbalstītāju skatījumā tad uzreiz pie nošķiršanas no ģimenes personai būtu jāpiemēro arī mūža ieslodzījums, deputāts atzīmēja, ka tas nebūtu samērīgi.

Par aizsardzību no vardarbības likumos attiecīgie panti ir, un pērn tiesās ir izskatītas ap 450 lietas par nošķiršanu šādos gadījumos. Tāpat attiecīgajā periodā ir vairāk nekā 45 lietas par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, par ko saskaņā ar Krimināllikumu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

“Cilvēkiem šķiet, ka, ja mēs vēl kādu pantu ierakstīsim – [ģimenes locekļi. – Aut.] būs drošībā,” teic Judins. “Nāksies sarūgtināt tos, kuri tā domā, jo jauna panta ierakstīšana likumā automātiski nepasargās sievietes. Nepietiek ar pantiem – ar šiem cilvēkiem ir jāstrādā korekcijas programmās.”

Judins arī skaidroja, ka, lai gan kāds var domāt par risinājumu caur “totalitāru kontroli”, taču ne visa sabiedrība gribētu dzīvot ap­stākļos, kur visi visus pārmērīgi kontrolē. Līdz ar to problēma jārisina, “strādājot ar attiecīgo cilvēku smadzenēm”, iesaistot psihologus un sociālos darbiniekus.

Probācijas jomas darbinieki gatavi strādāt ar šādiem cilvēkiem, taču esošo programmu paplašināšanai nepieciešams liels finansējums, atzīmēja politiķis. Taču situācijā, kad jālemj par naudas piešķiršanu šīm programmām, finansējums netiek piešķirts, jo aiziet citām prioritātēm, piebilda deputāts.

Taujāts par atbildīgajiem, Judins sacīja, ka var teikt, ka “policists varbūt kaut ko nav izdarījis”, taču nevar teikt, ka ir nepareiza likumos nostiprinātā sistēma. Psiholoģiski jāstrādā ar šādiem cilvēkiem, lai mazinātu risku, ka viņi rīkosies vardarbīgi – tam ir nepieciešami speciālisti, jo policisti nav eksperti psiholoģisko problēmu atklāšanā un risinājuma meklēšanā.

Gaida priekšlikumus

Iekšlietu ministrija (IeM) gaidīs Valsts policijas izvērtējumu par Jēkabpils novadā notikušo slepkavību, tostarp, kāda ir bijusi policistu rīcība un vai notikusi pilnvērtīga saziņa ar citām iesaistītajām pusēm – pašvaldības sociālo dienestu, tiesu, pašvaldības policiju. Tāpat ministrija sagaida no policijas priekšlikumus, lai laikus novērstu vardarbību ģimenē un nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos, aģentūrai LETA teica IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Pēc izvērtējuma, iespējams, būšot jādomā par sankciju palielināšanu cilvēkiem, kuri sistemātiski nepilda tiesas nolēmumus par aizsardzību pret vardarbību.

Tas, ka noticis šāds noziegums, kad varmāka pēc ilgstošas vajāšanas un terorizēšanas īstenojis draudus un nogalināja bijušo dzīvesbiedri, ignorēdams aizliegumu tuvoties, liecina par to, ka Latvijā joprojām pret vardarbības novēršanu pret sievieti nav nopietnas attieksmes, Latvijas Radio komentēja sieviešu tiesību aizsardzības biedrības “Centrs Marta” vadītāja Iluta Lāce.

“Vardarbība pret sievieti netiek uztverta kā nopietns noziegums. Gadiem esam cēluši trauksmi un mēģinājuši pievērst uzmanību, bet joprojām kaut vai tas, ka mums nav ratificēta Eiropas Padomes [Stambulas] konvencija, ka pie pirmās izdevības netiek izmantotas iespējas vardarbības veicēju saukt pie atbildības, ir kārtējais apliecinājums, un sievietes turpina noslepkavot mūsu valstī.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.