“Valda haoss.” Latviešu valodas apguves kursiem valsts iztērējusi vairākus miljonus – rezultāti liek uzdot jautājumus 0
Valsts pēdējos gados latviešu valodas apguvei pieaugušajiem atvēlējusi miljoniem eiro, tomēr kursu sistēma joprojām ir sadrumstalota un grūti pārskatāma. Pie šāda secinājuma nonākusi domnīca “Providus”, kas norāda – dažādas institūcijas piedāvā līdzīgus pakalpojumus pēc atšķirīgiem principiem, radot nevienlīdzīgu kvalitāti un sarežģījumus pašiem valodas apguvējiem. Tikmēr valdība sola līdz 2029. gadam izveidot vienotu sistēmu, vēsta 360TV Ziņas.
Pētījuma autori uzsver, ka šobrīd faktiski viens un tas pats pakalpojums tiek nodrošināts trīs dažādos veidos un dažādām mērķa grupām. Savukārt Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš atzīst, ka valodas apguve jau sen bija jācentralizē: “Man nav skaidrs, kādēļ tik ilgi šī valodas apguve tikusi fragmentēta, kā rezultātā mēs redzam, ka daļa šo cilvēku, bēgļu no Ukrainas, tiek apmācīti nevis latviski, bet arī krieviski.”
2024. un 2025. gadā valsts latviešu valodas apguves iniciatīvām izlietoti 9,2 miljoni eiro, un kursus apmeklējuši aptuveni 11 tūkstoši cilvēku.
Tomēr “Providus” norāda, ka rezultātus salīdzināt ir sarežģīti, jo dažādās programmās panākumi tiek vērtēti atšķirīgi. Daļā kursu valsts valodas eksāmena nokārtošana ir obligāts nosacījums, citās – nē. Eksāmenu sekmīgi bija nokārtojuši aptuveni 50-55% dalībnieku.
Ne mazāk būtiska problēma ir informācijas pieejamība. Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” vadītāja Anna Lūse norāda, ka daudzi iebraucēji vienkārši nezina, kur iespējams apgūt latviešu valodu, kādā valodā pieejama informācija un kā pieteikties kursiem. Viņas ieskatā pašreizējā sistēmā valda haoss.
Lai situāciju mainītu, Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem. Tās mērķis ir nodrošināt vienādus kvalitātes standartus un vienkāršāku piekļuvi kursiem neatkarīgi no mērķa grupas. Jaunās sistēmas izveidei papildus būs nepieciešami aptuveni astoņi miljoni eiro, un to plānots ieviest līdz 2029. gadam.
Tikmēr sociālajos tīklos diskusijas par valodas kursiem turpinās – vieni tos vērtē pozitīvi, bet citi norāda uz nepietiekamu sarunvalodas praksi, grūtībām sagatavoties augstāka līmeņa eksāmeniem un ierobežotām iespējām bez maksas atkārtoti apgūt jau izietos valodas līmeņus.
VIDEO:
