Valdība izlēmusi, kur izlietot “Rail Baltica” projektā ietaupītos gandrīz 100 000 eiro 3
Valdība otrdien atbalstīja starptautiskā dzelzceļa projektā “Rail Baltica” 2017. līdz 2019.gada periodā ietaupīto 94 722 eiro novirzi kultūras un arheoloģiskā mantojuma papildu izpētei un juridiskajiem pakalpojumiem 2021.gadā.
Lai nodrošinātu iespēju līdzekļus izlietot arī pēc 2020.gada, valdība uzdeva Satiksmes ministrijai parakstīt attiecīgus grozījumus “Rail Baltica” projekta otrā Finansēšanas līguma (CEF2) līgumā.
SM skaidro, ja CEF2 līguma grozījumi no Baltijas valstu, AS “RB Rail” un Eiropas Komisijas (EK) puses netiek parakstīti līdz šī gada 31.decembrim, CEF2 līgums netiks pagarināts un būs spēkā tikai līdz šā gada beigām, kā rezultātā nebūs iespēja novirzīt ietaupītos finanšu resursus lietošanai 2021.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.
Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
