Ko darīt ar valodas grabažiem? Karstie strīdi par svešvārdiem 3
Karstākos strīdus un pat pretēju nostāju par latviešu valodas tīrību visos laikos izraisījuši svešvārdi. Liekus ienācējus no citām valodām par grabažiem nosaucis viens no nacionālās valodniecības pamatlicējiem, jaunlatvietis Juris Alunāns. Cik piesārņota ar svešvārdiem ir mūsdienu latviešu valoda?
“Atmetīsim liekus svešiniekus – runājot un rakstot, visur tur, kur mums pašiem zelta graudiņi,” aicināja J. Alunāns. Latviešu valodas kopšanas darbus turpināja citi jaunlatvieši un valodnieki, sevišķi ražīgs bija Jānis Endzelīns.
Pirmās brīvvalsts laikā vairākos izdevumos iznāca viņa grāmata “Dažādas valodas kļūdas”
kā autora veltījums “rakstītājiem, runātājiem, skolotājiem”.
Priekšvārdā viņš raksta: “Ilgus gadus bijām no vācu mācītājiem klausījušies un vācu rakstītās grāmatās lasījuši ar ģermānismiem piesātinātu latviešu valodu.
Tad latvieši paši, iepazinušies ar vācu un vēlāk arī krievu valodu, sāka domāt un runāt vācu, resp. krievu, valodas garā. Bērniem tāda sabojāta valoda jālasa grāmatās, laikrakstos un jāklausās no saviem skolotājiem.”
Valodniece Dzintra Paegle, salīdzinot Endzelīna norādītās kļūdas ar mūsdienu valodu, secinājusi, ka tikai dažas no tām ir zudušas. Nav iepriecinošs novērojums, turklāt pie valodas bojātājiem nākusi klāt arī angļu valoda.
Vai ir pamats celt trauksmi, “Mājas Viesis” jautāja Initai Vītolai, Latviešu valodas aģentūras valodas attīstības daļas vadītājai.
Vai valodnieki ir aprēķinājuši svešvārdu īpatsvaru mūsdienu latviešu valodā?
Tad jāsāk ar jautājumu, cik vārdu ir latviešu valodā? To nevarēs atbildēt neviens, varam skatīties vārdnīcas, tēzauru (skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca tīmeklī “tezaurs.lv”. – I. P.), bet tas nedos kopējo skaitu.
Valodnieks Ojārs Bušs publikācijā pirms desmit gadiem lēš, ka varētu būt 300 līdz 350 tūkstošiem vārdu, tikai nav zināms, kuru leksiku viņš domāja. Manuprāt, latviešu valodā ir krietni vairāk vārdu. Svešvārdu apjoms nav aprēķināts, nav arī pētīts, vai mūsdienās, pieņemsim, preses valodā, to ir vairāk nekā pirms desmit gadiem.
Balstoties uz pētījumiem, kas veikti ārpus Latvijas,
var pieņemt, ka mūsu valodā svešvārdu apjoms būs aptuveni vienāds,
mainās valodas, no kurām tie ienākuši, un darbības jomas, par kurām konkrētajā brīdī runājam.
Internetā publicētajos izdevumos nebūtu grūti aprēķināt svešvārdu proporciju. Jautājums, vai bez tiem var iztikt, ir lieks?
Skaidrs, ka neviena valoda bez svešvārdiem pastāvēt nevar.
Ir tā sauktās pūrisma tendences valodā, kas Latvijā bija izplatītas pirmās brīvvalsts laikā.
Pūrismā cenšamies izvairīties no jebkuras svešas ietekmes, lai saglabātu tīru valodu ar tajā iederīgiem izteiksmes līdzekļiem. Mūsdienās par to vairāk domā lietuvieši – kā svešvārdu aizstāt ar lietuviskas cilmes vārdiem. Starp citu, savu nacionālo lepnumu cepelīnus viņi literārajā valodā sauc par dižkukuli.
Arī latviešu valodā ļoti bieži paralēli pastāv aizgūts vārds, svešvārds un latviskas cilmes vārds. Šis ir aktuāls jautājums – kāpēc, piemēram, plašsaziņas līdzekļos lietot svešo vārdu, ja mēs veiksmīgi varam izmantot latviskas cilmes vārdu.
Par to daudziem ir lielākais uztraukums. Nupat pa ceļam pie jums klausījos Latvijas Radio 1 raidījumu “Kā labāk dzīvot” – spēj tik pierakstīt! Tādus vārdus kā “hipotizē” un “summarizē” vēl nebiju dzirdējusi, izskanēja arī bieži lietotais “ingredients”.
Uztrauc ne tik daudz svešvārdi kā tas, ka tekstu pārlieku un nevajadzīgi ar tiem pieblīvējam, ja lietojam ne tajā nozīmē, ko tas izsaka, vai no zemāka valodas slāņa aizgūtu leksiku.
Šie jautājumi ne vienmēr saistīti ar valodu, bet mūsu izglītības, kultūras līmeni,
prasmi izmantot un precīzi lietot vajadzīgos svešvārdus, to lietojums jau pats par sevi neliecina, ka mēs esam gudrāki. Jebkuru jautājumu var izklāstīt un pastāstīt sarežģītā valodā, un to pašu var pārveidot vienkāršoti un saprotami.
Atceros, ko tikšanās reizē ar tulkotājiem teica Dace Meijere: “Mūsu valoda ir ļoti bagāta, un problēmas nav valodā, bet paša neprasmē atrast iederīgo vārdu.”
Nedomāju, ka sporta žurnālistiem būtu grūti atrast latviešu valodas vārdu “double – double”, “hat trick”, “drops” un vēl daudzu citu vietā, ko gandrīz vai katru rītu dzirdu jau pieminētā sabiedriskā radio sporta ziņās. Vai jūs saprotat, ko tie nozīmē?
Nē, nesaprotu (smejas)!
Jautājums, vai pats žurnālists tiem zina aizstājējvārdu.
Pirms kāda laika tika izdota sporta terminoloģijas vārdnīca, bet tagad noteikti daudz kas nācis klāt un mainījies. Plašsaziņas līdzekļi ļoti ietekmē svešvārdu lietojumu, jo biežāk vārdu atkārto, jo labāk tas paliek atmiņā.
Man pašai ikdienas darbā nereti ir grūti saprast tulkotos dokumentus, kas nāk no Eiropas Savienības institūcijām. Šādu materiālu valodai lieto apzīmējumu – eirovaloda.
Teksts parasti ir tik izplūdis, ka der visiem, bet nepasaka neko,
sarežģīts un pilns ar svešvārdiem – konsolidācija, stratēģija, optimizācija, komunikācija, konsekvence u. c. Svešvārdi vienmēr ir ar neitrālāku nozīmi. Skan taču patīkamāk, ja budžetu konsolidē vai optimizē, nevis vienkārši saka – naudas būs mazāk.
Jūsu sarakstu varu papildināt ar vārdiem “minimizēt”, “tolerēt”, “definēt”…
Arī vārds “minimizēt” daudziem izklausās pozitīvāk par “samazināt”, tāpat – “trūkst kapacitātes” nekā “nav spējīgi veikt”. Vārds “definēt” – sen un bieži tiek lietots nepareizi, tā vietā var teikt – “nosaukt”, “paskaidrot”.
Vārds “tolerēt” – būt iecietīgam, bet medicīnā apzīmē medikamentu panesamību.
Kā cīnīties ar Alunāna piesauktajām grabažām?
Tas ir brīnišķīgs Alunāna izteikums, bet viņš teicis arī tādus vārdus:
nav svarīgi, kas latviešiem vārdus dod, bet kā tos dod.
Kā mēs šos vārdus pārņemam, kādā formā pārveidojam un kā tos lietojam paši. Te ir divas puses – no grabažiem valodu noteikti vajag attīrīt, bet vajag arī domāt, cik iederīgas ir tās vai citas svešvārdu formas valodas sistēmā.
Bieži vien ar vienu svešvārdu var pateikt daudz īsāk, ko latviski būtu jāsaka ar vārdu savienojumu. Valodas ekonomijas princips – gribam pateikt īsāk un vienkāršāk, ātrāk. Piemēri, izpriecu ceļojums – kruīzs, benzīna uzpildes stacija – benzīntanks, šaušana ar krāšu lodītēm – peintbols.
Ko valodnieki dara tīrākas latviešu valodas labā?
Valodnieki vardarbīgi neko nevar piespiest, tikai ieteikt.
Ko viņi un arī katrs cilvēks var darīt – runāt koptā un bagātā valodā.
Valodā padomi ir ļoti vienkārši – nepazaudēt, paturēt un uzkrāt to, kas ir nepieciešams. Bieži vien tas nav jautājums, kas ir derīgs vai nederīgs, bet – kas ir iederīgs un neiederīgs?
Kā vērtējat šā gada vārdu “notumse”?
Pie jauniem vārdiem ir jāpierod. Notumsa ir sens vārds, savukārt, vārds “notumse” darināts atbilstoši latviešu valodas normām. Šādas īsās formas daudz veidoja arī Rainis, piemēram, daile, mīla, dvesma.
Varam daudz ko piedāvāt, vai sabiedrība un jomas speciālisti to lietos?
Piemēri rāda, ka varbūt veiksmīgi atradumi: ofšors – ārzona; kompjūters – dators; daunlaudēt – lejuplādēt. Man pašai ļoti patīk branča vietā teikt vēlbrokastis – skan jauki!
Uzziņa
Kur meklēt atbildes latviešu valodas jautājumos
www.tezaurs.lv
Valsts valodas centrā, www.vvc.gov.lv
Latviešu valodas aģentūrā, www.valodaskonsultacijas.lv
www.termini.gov.lv
Initas Vītolas izlase
Grabažas un zelta graudiņi
aktivitātes – darbības, nodarbošanās, pasākumi
vīzija – iecere
naratīvs – vēstījums
ekselence – izcilība
brančs – vēlbrokastis
akcepts – apstiprināt, atbalstīt
šopings – iepirkšanās
