Rīgas ostā iepeldējis konteinerkuģis “MSC MARITINA V”, kas ir lielākais Rīgu jebkad
apmeklējušais konteinerkuģis, 2024.gada februārī.
Rīgas ostā iepeldējis konteinerkuģis “MSC MARITINA V”, kas ir lielākais Rīgu jebkad apmeklējušais konteinerkuģis, 2024.gada februārī.
Publicitātes foto: Rīgas osta

Valsts drošības dienests pievērsis uzmanību izskanējušajai informācijai par mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju caur Latviju 58

Valsts drošības dienests (VDD) ir pievērsis uzmanību publiski izskanējušajai informācijai par iespējamu mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju caur Latviju.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Situācija mainās pa stundām!” Saņemti divi pilnīgi pretēji ziņojumi no frontes. Kurš melo?
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo! 13
Kokteilis
Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās
Lasīt citas ziņas

VDD ir pievērsis uzmanību konkrētajai situācijai un vērtē to atbilstoši savai kompetencei, aģentūrai LETA apliecināja dienestā.

Patlaban dienests par šo jautājumu plašākus komentārus nesniedz.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau ziņots, ka starp stividoriem, kas nodarbojas ar Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas pārkraušanu ir arī tādi, kuru īpašnieku saites ved uz ekspremjera Andra Šķēles un politiķa Aināra Šlesera (LPV) ģimenēm, iepriekš vēstīja “TV3 Ziņas”.

Raidījumā norādīja, ka ar mangāna rūdas pārkraušanu nodarbojas vairāki stividori. Starp pārkrāvējiem ir arī “KS Terminal” un “Rīgas ogļu termināls”. Abi atrodas Krievu salā.

“Rīgas ogļu termināls” pastarpināti pieder ekspremjera Andra Šķēles, kā arī pašreizējā politiķa, parlamentārieša Aināra Šlesera (LPV) ģimenēm, akcentēja raidījumā. “Rīgas ogļu termināls” gan aģentūrai LETA apliecināja, ka kompānijai nav noslēgtu pakalpojumu līgumu ne ar vienu mangāna rūdas tranzītu kravas saņēmēju Krievijā.

“Latvijas ostu termināļiem ir strikti jāievēro ES un ASV noteiktās sankcijas pret Krievijas precēm un kravām. Tāpēc ir aizliegts pārkraut kravas, kuras ir iekļautas ES un ASV sankcionēto preču sarakstā! Ikviens uzņēmums, kurš pārkāpj sankcijas ir bargi jāsoda! “Rīgas ogļu termināls” vienmēr ir strādājis, ievērojot Latvijas likumus, un nekad nav pārkāpis sankcijas,” sagatavotajā atbildē raidījumam rakstīja Šlesers.

LETA arī vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts “Postimees”, kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Reklāma
Reklāma

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina “Postimees” rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija “LDz Loģistika” ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

“Latvijas dzelzceļš” (LDz) pēc minētās publikācijas medijiem izplatītajā paziņojumā norādījis, ka mangāna rūdas pārvadājumi vēsturiski notika caur Igaunijas ostām, bet pēdējo gadu laikā Latvijas ostu termināļi ir aktīvi piesaistījuši klientus-kravu īpašniekus, tādējādi ir palielinājušies mangāna rūdas pārvadājumi caur Latvijas ostām un, attiecīgi, pa dzelzceļu.

“Līdzīgi kā ar citiem kravu veidiem, arī jautājums par mangāna rūdas vai jebkuras citas kravu grupas aizliegumu vai cita veida ierobežojumiem ir Eiropas Savienība (ES) kompetencē un tas vienlīdz attiecas uz visām ES dalībvalstīm,” apgalvojis LDz.

Uzņēmums taisnojies, ka lēmumus kādas kravu grupas pārvadājumu aizliegumu nepieņem un kā valsts kapitālsabiedrība nav tiesīga pieņemt, bet ir gatavs “ievērot jebkādus valsts lēmumus”.

LDz norādījis, ka gan pats uzņēmums, gan tā meitas uzņēmumi stingri ievēro visus starptautisko un nacionālo sankciju regulējošos tiesību aktus un nepieļauj nekādas atkāpes no to prasībām.

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.

Tikmēr Satiksmes ministrija (SM) ir vērsusies pie Ārlietu ministrijas (ĀM) ar lūgumu pārskatīt esošo stratēģiskas nozīmes preču nomenklatūru un to aprites kārtību, lai maksimāli izslēgtu jebkādas iespējas, ka Latvijas tranzīta koridors tiek izmantots tādu preču transportam, kas veicina Krievijas militārās spējas, aģentūrai LETA šonedēļ sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), komentējot medijos aktualizēto jautājumu par mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.