Māris Sprindžuks
Māris Sprindžuks
Foto. LETA © Lita Millere

VARAM jauns piedāvājums: ES fondus reģioniem sadalīt apgriezti proporcionāli to turībai 7

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus dalīt Latvijas reģioniem atbilstoši iekšzemes kopproduktam (IKP), mazāk turīgajiem reģioniem piešķirot lielākus līdzekļus, lai mazinātu to ekonomisko atpalicību.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Manā īpašumā atrodas 100 svešas automašīnas! Paldies Dievam, ka zeme nav apsēta ar labību,” kurzemniece pauž sašutumu par rallija apmeklētāju visatļautību
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 90
Viedoklis
Armands Puče: Skatuves māksla patiešām varētu būt mūsu vienīgais ceļš… Jo arī Edgars labi tēlo
Lasīt citas ziņas

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija šonedēļ uzklausīja VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta vadītāja Raivja Bremšmita ziņojumu par jaunajā Latgales rīcības plānā paredzēto ES Struktūrfondu finansējumu šim reģionam.

Lai virzītos uz saprātīgu reģionālās attīstības atšķirību līmeni, kopumā Latvijā būtu jārada vairāk kā 1,5 miljardus eiro liels kopprodukta pieaugums,
CITI ŠOBRĪD LASA

kas ļautu palielināt Latgales vidējo IKP līdz 75% no valsts vidējā 20-25 gadu laikā. “Ir jāturpina spert milzīgi soļi,” teica Bremšmits, piebilstot, ka fokusu uz Latgali ir jāturpina noturēt.

Ukrainas kara rezultātā vairākās nozarēs samazinātas vai pat pilnībā pārtrauktas ekonomiskās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju. “Mūsu priekšrocības Austrumu pierobežā ir zudušas, un jāņem vērā, ka investoru piesaiste būs sarežģītāka tieši atrašanās vietas dēļ, tāpēc ir jāmeklē papildu finansējums Eiropas līmenī, jo parastā kohēzija nav pietiekoša,” uzskata VARAM pārstāvis. Ir ļoti svarīgi Eiropas līmenī diskutēt par īpašo atbalstu Austrumu pierobežai.

Jaunā Latgales rīcības plāna projektā paredzēta teritoriālā pieeja Eiropas Savienības fondos. Kohēzijas programma ir apstiprināta, un ir atvērts jautājums par to, kā šīs aktivitātes teritoriāli tiks plānotas.

“Tas ir, mūsuprāt, viens no galvenajiem jautājumiem, kā mēs līdzekļus novirzām, skatoties uz Latvijas reģionālās attīstības atšķirībām – kā mēs kopumā dalām fondu līdzekļus Latvijā. Mēs nevaram skatīties Latgali atrauti no pārējiem reģioniem,” pauda VARAM pārstāvis. Otrais virziens ir cilvēkresursu un inovāciju piesaiste – Latgalē trūkst jaunu, inovatīvu projektu. Jāturpina remigrācijas process, kas gan Latgalē ir salīdzinoši veiksmīgākais. Tāpat jālemj, kā var pagarināt Latgales SEZ atbalstu darba algu ieguldījuma veidā – līdzīgi, kā tas ir pārējiem SEZ, vēl līdz 2035.gadam, jo 2024.gadā šis atbalsts beigsies.

Eiropas kohēzijas politikā Latvija tiek skatīta kā viens NUTS 2 (Nomenclature of territorial units for statistics jeb Teritoriālo vienību nomenklatūra statistikai) reģions, kur Latvija strauji tuvojas 75% robežai pret ES vidējo. Pēc šī kritērija aprēķina arī vidējo fondu aploksni, kas šobrīd ir 73%. Šos procentus Latvija lielā mērā sasniedz, pateicoties Rīgai.

Latgalē ir 35% pret ES vidējo līmeni, līdz ar to ir būtisks jautājums, vai Rīgu var izdalīt atsevišķi no pārējās Latvijas. Tas būtiski ietekmētu fondu pieejamību

arī līdzfinansējuma apmērā Latgales un pārējiem reģioniem. No reģionu attīstības viedokļa tas ir ļoti svarīgs stratēģisks jautājums, piebilda VARAM pārstāvis.

ES fondu sadalījumā pa reģioniem reģionālajos konkursos tiek veikta diferencēšana pēc reģionālā IKP. Tas dod priekšroku Latgales reģionam. VARAM ieskatā ir jāpiedāvā kritērijs, kas pasaka, cik lielas ir šīs atšķirības starp Latvijas reģioniem. Ir arī citi kritēriji, bet IKP ministrija piedāvā kā pašu galveno kritēriju.

Plānots dot lielāku mandātu plānošanas reģioniem, lai tie varētu realizēt savu attīstības programmu.

VARAM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kas pašlaik ir saskaņošanā ar ministrijām. Ir aptvertas nepilni 900 miljoni eiro fondu investīcijas, kas ir 20% no kopējā fondu finansējuma, kurus ministrija piedāvā sadalīt Latvijas reģioniem, vadoties pēc IKP. Šos līdzekļus plānots sadalīt 35 aktivitātēm. Galveno atšķirību starp reģioniem veido uzņēmējdarbības veicināšana, jaunu darbavietu radīšana, kas ministrijas ieskatā ir arī galvenais faktors reģionālo atšķirību novēršanai. Pēc saskaņošanas ar citām ministrijām varētu spert nākamo soli – veidot precīzāku Latgales plānu, jo ir nepieciešams veidot vienotu pieeju.

Reklāma
Reklāma

Jauno Latgales plāna projektu VARAM varētu prezentēt mēneša laikā, jo ar atsevišķām ministrijām varētu būt ilgāka saruna par piedāvāto pieeju fondu sadalei, sacīja Bremšmits.

Pērnā gada 23.augustā Ludzā notika valdības sēde, kurā tika uzklausīts ziņojums par iepriekšējo Latgales rīcības plānu. Plānā bija trīs virzieni: par fondu papildus finansējuma novirzīšanu, par Latgales speciālo ekonomisko zonu atbalstu darba algu veidā, un par atbalstu mazajiem uzņēmējiem, jaunajiem talantiem caur Norvēģijas finanšu instrumentu.

VARAM pārstāvis norādīja, ka kopumā šie virzieni ir īstenoti sekmīgi, vismaz lielie mērķi, kas attiecas uz bezdarba mazināšanu un privāto investīciju sasaisti. Tas gan ir ilgtermiņa izaicinājums, tāpēc jāturpina veikt ieguldījumus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.