VIDEO. Cik nopelna skaistie un staltie Šveices gvardi, sargājot pāvestu. Fakts liek daudziem apklust 0
Svētā Pētera laukumā Vatikānā daudziem ik pa laikam palaimējas redzēt staltus karavīrus krāsainos tērpos. Tie ir Šveices gvardes karavīri un pāvesta aizstāvji.
Aiz šī krāšņā tēla slēpjas ne tikai tradīcijas un stingras prasības, bet arī, kā izrādās, pieticīga alga. Deutsche Welle gvardists Dario atzinis: “1500 eiro mēnesī — es nācu nevis naudas dēļ, bet lai aizsargātu pāvestu pat ar savu dzīvību.” Tas rosinājis diskusijas: vai šis ir prestižs darbs vai tomēr nedaudz kā „animatoram”.
Citi avoti vēsta — gvardista alga ir ap 1800 Šveices franku (apmēram 1900 eiro), vai arī gada alga ir ap 15 600 eiro. Salīdzinot ar Šveices standartu (kur vidēji alga ir virs 6000 frankiem), tas ir pieticīgi.
Sveices gvadres alga toties ir brīva no nodokļiem (tax-free), tai klāt nāk bezmaksas izmitināšana un ēdināšana Vatikānā — kazarmās ar skatu uz baziliku. Nav izdevumu arī par uniformām (kuras, starp citu, šuj tikai trīs šuvēji pasaulē).
Šveices gvarde dibināta 1506. gadā, kad pāvests Jūlijs II nolēma paļauties uz Šveici, kuras karavīri bija pazīstami kā neuzveicami un uzticami. Savukārt mūsdienās šī gvarde ir neliela un simboliska vienība — tikai ap 135 vīriešu, kas sargā ne tikai pāvestu, bet visu Vatikānu.
Viņu vidū ir ceremoniālie dežuranti pie Svētā Pētera bazilikas, bet aizkulisēs — reāls drošībnieku darbs, tostarp evakuācijas plāni un sadarbība ar Itālijas policiju.
Lai kļūtu par gvardistu, vīrietim jāatbilst stingrām prasībām, kas atgādina viduslaiku bruņinieku kodeksu. Viņam jābūt katoļticīgam Šveices pilsonim vecumā no 19 līdz 30 gadiem, viņam jābūt augumā virs 174 cm, tāpat laba fiziskā forma ir obligāta. Gvardes kandidātam jābūt ar vismaz vidējo izglītību, nevainojamu reputāciju un viņš nedrīkst būt precējies – vēl jādod solījums neprecēties pirmos gadus (pēc 5 gadiem atļauts, ja saņem atļauju). Dienestam Vatikānā minimālais termiņš ir 26 mēneši, bet daudzi paliek šajā darbā pat 25 gadus.
Kā atzīst Dario, drošības risks viņu darbā ir minimāls — reālo aizsardzību nodrošina Itālijas karavīri ar tehniku un Vatikāna žandarmi. Gvardisti ir kā “goda sardze” — gatavi upurēt dzīvību, bet praksē tas tomēr ir vairāk simbolisks solījums.
