Gadumijas runu gaidās. Ielūkojamies vēsturē: ko teica Kviesis, Ulmanis un Kirhenšteins 6
Gaidot tradicionālās amatpersonu gadumijas runas, piedāvājam ielūkoties senākā vēsturē. Spilgti citāti no Alberta Kvieša, Kārļa Ulmaņa un Augusta Kirhenšteina runām.
Alberts Kviesis, Valsts prezidents:
«Kas var pateikt, ko mums nesīs nākotne? Var iestāties no jauna smagu pārbaudījumu brīži, kas prasīs visas tautas vienotu patriotisku sajūsmu, lai pārvarētu šīs grūtības. Tamdēļ nokratīsim no sevis ieviesušos vienaldzību pret valsts likteņiem. Katram apzinīgam valsts pilsonim jāsaprot, ka viņa liktenis ir cieši saistīts ar valsts likteni.» 1930.gada 31.decembris
Kārlis Ulmanis, Valsts prezidents:
«Bet nu nākošais 1940.gads? Neprasīsim, ko tas nesīs, bet prasīsim, ko mēs paši varēsim viņam dot — un saskaņā ar to tad arī rīkosimies. Mēs darbos esam allaž rādījuši, ka gribam un mākam strādāt, esam pierādījuši savu tēvzemes mīlestību, gatavību paciest grūtības, gatavību upurus nest un ziedoties. Tas tā būs arī nākotnē — un tad Latvija, mūsu patstāvīgā, neatkarīgā Latvija zels un plauks laiku laikos.» 1939.gada 31.decembris
Augusts Kirhenšteins, LPSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs:
«Dziļas pateicības pilni tāpēc mēs sūtām savu pirmo Jaungada sveicienu un laimes vēlējumu mūsu atbrīvotājiem — visu padomju tautu karavīriem, lielajai krievu tautai un uzvaras cīņu ģeniālajam vadonim, latviešu tautas labākajam draugam biedram Staļinam. Vieni paši pamesti savam liktenim, mēs gadu desmitus būtu nīkuši postā un trūkumā, kā tas bija pēc Pirmā pasaules kara.» 1946.gada 1.janvāris
