“Motivācija nenomirt zem tilta?” Darba meklētāji Latvijā norāda uz pilnīgi bezjēdzīgām prasībām 0
Šodien visi svin Vecgada vakaru, tomēr ikdienas raizes jau ar siļķi kažokā neizdzēsīsi. Par tām tāpat nāksies domāt arī nākamgad. Darba meklējumi un finansiāli izaicinājumi ir viens no biežākajiem iemesliem strīdiem ģimenēm, tāpēc, protams, ka neviens nevēlas palikt bez darba vai arī jauno atrast pēc iespējas ātrāk. Kāda soctīklu lietotāja Līga (vārds mainīts) Threads dalījās ar savām pārdomām par neloģiskām prasībām, kas Latvijā, meklējot darbu, vēl joprojām ir jāizpilda.
“Joprojām meklēju pusslodzes darbu. Atradu, kur maksā pie eiro/ stundā bruto. Labi. Jāsūta cv un motivācijas vēstule! Lūdzu pasakiet kāpēc vajag motivācijas vēstuli darbam uz pusslodzi sporta zālei par administratoru? Motivācija-darbs? Alga? Nenomirt zem tilta? Vai pārdevēja DUS, kur ir vēl kārtas. Tai pašā Lidl ir vairākas kārtas, lai strādātu par pārdevēju. Man šķiet vai agrāk darba atrašana bija vieglāka? Dīvaini, ka auklītei darbam ar bērniem nelūdz motivācijas vēstuli, kaut gan tieši tur to vajadzētu. Sētniekam kāpēc nelūdz? Vai apkopējai?” Līga raksta.
Komentāros cilvēki min arī citus piemērus, kas darba meklēšanas procesā ir pilnīgi lieki.
Lāsma raksta: “Agrāk bija vieglāk. Aizgāji uz pārrunām, izrunāja visu, atbildēji uz jautājumiem. Un viss – ņem, neņem, atbilsti vai neatbilsti.
Tagad visu laiku tik – pirmā kārta, otrā un pat piektā. Sajūta, ka meklē kaut ko – paši nezin ko. Un skatoties no darba specifikas vēl ir mājasdarbs vai pat uzdevumu atrisināšana. Bezmaksas konsultantus meklējat, kas atrisina Jūsu problēmas ko nevar esošie darbinieki? Tam ir pārbaudes laiks – testē jauno darbinieku.”
Ieva norāda: “Varbūt būs par skarbu, bet, ja es kā potenciālais darba devējs izlasītu šo ierakstu, noteikti neņemtu jūs darbā. Esmu bijusi DUS pārdevēja vairākus gadus, un tas, kā tur ir jārukā, ir kosmoss! Ja vienīgā motivācija strādāt to darbu būtu bijusi nauda, tas nekad nebūtu nostrādājis. Ir taču jābūt kaut nedaudz aizraujoši, interesanti darīt to darbu, ko esi nolīgts darīt. Ticu, ka katrā darbā, arī zemāk apmaksātā, var atrast kādu odziņu. Vismaz man vienmēr ir izdevies.”
Mārtiņš atklāj savu viedokli: “Būsim godīgi – motivācijas (pieteikuma) vēstules ir bezjēdzīgs pasākums. Pirmkārt, daudzi atzīst to, ka tās vispār nelasa, un otrs tas, ka cilvēki tās bieži vien uztaisa kā šablonu (tagad izmantojot MI) un maina tikai uzņēmuma nosaukumu. Es, būdams vadītāja amatā, meklējot jaunus kolēģus nekad nelasīju motivācijas vēstules, jo man tam nebija laika. Vienīgā reize, kur es tās gribēju redzēt (un lasīt) bija tad, ja cilvēks pieteicās ar pavisam citu darba pieredzi no citas sfēras. Tad tam ir nozīme.”
Artis gan ieraksta autorei nepiekrīt: “Ja cilvēkam ir slinkums veltīt 5-10 minūtes, lai uzrakstītu motivācijas vēstuli (kas būtībā ir pieteikuma vēstule) konkrētajai darba vietai, tad kāpēc darba devējam tērēt savu laiku, lai aicinātu tādu cilvēku uz interviju? Tikpat labi nemaz neieradīsies. Un, pavisam vienkārši – Tev vajag to darba vietu, Tu uzrakstīsi. Tev nevajag – neraksti. Tāpat kā darba devējam – ja viņam nebūs kas strādā, viņš neprasīs to motivācijas vēstuli, paņems pirmo kas atsūtīs “čau”.
Ksenija raksta: “Motivācijas vēstules liekas bezjēdzīgas sakarīgajiem cilvēkiem. Visi tādi nav, un motivācijas vēstule ir lielisks veids kā tādus atsijāt. Citreiz tādus brīnumus un sūdus saraksta, ka mati ceļas stāvus. Un, jā, neprot par paraugu atrast un pāris vārdus vietām samainīt. Pirmais filtrs.”
Anda atklāj visai amizantu jautājumu no darba intervijas: “Pirms pāris gadiem dzīvoju citā pilsētā, pieteicos darbam lidl, kad tik tikko sāka celt.
Pa telefonu viss smuki, bet intervijā man pajautāja – Ko jūs darīsiet, ja mēs jūs 2 naktī izsauksim uz darbu krāmēt plauktus? Kā jūs tiksiet?
Es domāju – nopietni..?”
Kas ir dīvainākais, ko es pieredzējis darba meklējumos? Raksti man uz [email protected] vai ziņo.
