VIDEO. Eiropā sievietes ar invaliditāti vēl joprojām tiek sterilizētas: “Kopš tā laika es jūtos tukša katru savas dzīves dienu” 114
Eiropā joprojām notiek sieviešu ar invaliditāti piespiedu sterilizācija, tāpēc Eiropas Parlaments pašlaik apspriež saistošu tiesību aktu, kas padarītu šo praksi nelikumīgu, vēsta “Euronews“.
Rosario nekad nedomāja, ka viņa vēlētos būt māte, līdz viņa satika Antonio. Brīdī, kad viņa ieraudzīja viņu, viņa iemīlējās.
Tas notika tieši pēc tam, kad viņai palika 20 gadi, un kopš tā laika viņi ir kopā. Abiem ir 67% intelektuālās attīstības traucējumi, kas ļauj viņiem būt neatkarīgiem un strādāt.
Ideja būt par māti bija šoks viņas vecākiem, kuri neuzskatīja, ka viņa spēj audzināt bērnu. Izdarot spiedienu uz viņu pārtraukt attiecības ar Antonio, viņi nolēma sagraut viņas sapni.
Pēc ģimenes ārsta ieteikuma viņi izvēlējās Rosario sterilizēt. Neviens viņai nepaskaidroja ne operācijas mērķi, ne tās sekas. Viņas māte draudēja viņai atturēties no jaunas tikšanās ar Antonio un teica, ka ievietos speciālā iestādē, ja viņa atteiksies doties uz slimnīcu.
Vēl pirms diviem gadiem Spānijā cilvēku ar invaliditāti piespiedu sterilizācija bija likumīga, tāpēc Rosario vecākiem bija nepieciešama tikai tiesas atļauja, lai sāktu procedūru.
Tomēr šī prakse joprojām ir likumīga lielākajā daļā Eiropas Savienības. Tas ir pretrunā ar likumu tikai deviņās valstīs, neskatoties uz Stambulas konvenciju un Starptautisko konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.
Portugāle, Ungārija un Čehija ir vienīgās trīs dalībvalstis, kas pieļauj nepilngadīgo sterilizāciju.
Nākamajā dienā pēc operācijas Rosario ieraudzīja rētu uz ķermeņa: “Es sev jautāju, ko viņi ir izdarījuši ar manu dzīvi? Vai es esmu bezjēdzīga? Vai visas var būt mātes, izņemot mani? Kopš tā laika es jūtos tukša katru savas dzīves dienu,” viņa sacīja “Euronews”.
“Mazā pieķeršanās”, kas viņai bija pret saviem vecākiem, nomira pēc sterilizācijas. “Man nav tādu sarunu kā tēvam un meitai. Es vairs nevienam neuzticos un arī negribu,” viņa piebilst.
Eiropa apspriež aizliegumu
Tā kā Eiropā nav vienotu tiesību aktu, lēmums aizliegt cilvēkus ar invaliditāti piespiedu kārtā sterilizēt ir atsevišķu dalībvalstu ziņā.
Tikai Zviedrijā, Īrijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Slovēnijā, Polijā un Spānijā šī prakse ir atzīta par krimināli sodāmu, un Spānija ir pēdējā Eiropas valsts, kas to izdarījusi. Taču, kā noskaidrojis “Euronews”, pat šajās valstīs dažkārt ir notikusi piespiedu sterilizācija.
“Tā ir ļoti nežēlīga dominēšanas forma gan seksualitātes, gan reprodukcijas jomā,” sarunā ar “Euronews” sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Marija Eiženija Rodrigesa Palopa.
Atslēga, lai to izbeigtu, ir Briselē. 2023. gada jūlijā Eiropas Parlaments debatēs par šīs prakses pasludināšanu ārpus likuma – lēmums būtu saistošs visām dalībvalstīm, bet par to vēlāk jābalso Eiropadomē.
Ungārijā piespiedu kontracepcija ir “noteikums”.
No vairāk nekā 200 iemītniekiem, kas dzīvo Tordasā, vienas stundas attālumā no Ungārijas galvaspilsētas, kopā dzīvo aptuveni 50 pāru, tikai piecas sievietes lieto kontracepcijas līdzekļus, norāda medmāsu vadītāja Melinda Bartoka. Tomēr viņa saka, ka “pēdējo 20 gadu laikā nav bijušas ne dzemdības, ne aborti”.
“Tas ir tikai dīvaini, ka iestādēs, kurās dzīvo 200 vai 300 cilvēku ar invaliditāti, vispār nav grūtniecības,” saka “Validity Foundation” pārstāvis Sándor Gurbai.
“Piespiedu kontracepcija ir likums. Tas nav formulēts rakstiski, bet ir mutiska vienošanās. Ja nē, jūs netiksiet uzņemts,” viņš piebilst.
Tordas bija vienīgā iestāde valstī, kas bija gatava uzņemt “Euronews”.
