Foto: ekrānuzņēmums/ Facebook

VIDEO. “Es nekad nevarēšu aizmirst, ko viņš ir izdarījis!” Pazīstamā žurnāliste Inga Spriņģe atklāj, ka bērnībā ģimenē cietusi no tēva vardarbības 121

Pazīstamā žurnāliste Inga Spriņģe LTV raidījumā “Dzīvei nav melnraksta” pastāstījusi par savu bērnību. Viņa atzīst, ka viņai bijusi grūta bērnība, kas tomēr savā ziņā viņai iemācījusi cīnīties par vietu zem saules. Tāpat arī atklāj – cietusi arī no sava tēta vardarbības.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Jo vecāka es palieku, jo vairāk es izprotu savus vecākus. Mums ģimenē bija vardarbība. Tētim bija problēmas ar alkoholu. Un tas izpaudās arī fiziski. Vairāk gan dzīvoju bailēs, nekā tiku sista,” – stāsta Inga.

Viņa arī atceras, ka bērnībā bijis smagi jāstrādā. Ģimene lasīja ogas, audzēja kartupeļus, kāpostus, tāpat arī rozes un neļķes. “Mums bija riktīgi daudz ar brāli jāstrādā un es to nenormāli ienīdu,” – viņa stāsta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Inga atzīst, ka arī viņai attiecībās ar tēti ir manāms tāds kā paradokss. “Viņš rīkojās kā riktīgs ķēms un es nekad nevarēšu aizmirst, ko viņš ir izdarījis. Bet tajā pašā laikā es viņu ļoti mīlu. Tas iekšā plēš tevi pušu… Viņš man nav lūdzis piedošanu, bet viņš to ir darījis ar darbiem. Viņš man saved tējas, ir izvārījis zaptes. Viņš gaida, kad es zvanīšu, viņam tas ir svarīgi. Viņš ir ļoti centies mainīties, savā veidā, kā viņš to var. Viņš brālim ir lūdzis piedošanu par to, ko viņš ir darījis. Es domāju ka tas ir ļoti reti, kad cilvēks to spēj atzīt…” – viņa atceras.

Inga stāsta, ka vecāki bijuši tie, kas bērnībā iemācījuši – lai kaut ko sasniegtu dzīvē, ir jāmācās: “Man atmiņā palikusi tāda spilgta epizode – es sēžu zemeņu laukā, ravēju, ir karsts, zemenēm tās stīgas… Un tētis man saka – redzi, tev ir jāmācās, lai tu varētu pirkt, nevis audzēt zemenes!”

Runājot par savu darbu, Inga atzīst – jau bērnībā zinājusi, ka vēlas kļūt par žurnālisti. Sākusi šajā sfērā strādāt 18 gadu vecumā un galvenais, kas viņu dzen uz priekšu šajā darbā ir dusmas. Dusmas par netaisnīgumu tad, kad kaut kas ir jāmaina.

Visu sarunu ar Ingu Spriņģi skaties šeit: