Foto: SHUTTERSTOCK

VIDEO. Krāpnieku “peļņa” pagājušajā gadā sasniedz gandrīz 9 miljonus – “cilvēki labprātīgi atdevuši pat 300 000 eiro” 41

Tas var būt viens zvans, viena īsziņa, viens e-pasts ar saiti uz kādu šķietami pazīstamu interneta lapu. Var būt arī gara, romantiska sarakste, vai gluži neticams zvans no baņķieriem, vai policijas. Krāpniekiem ir tūkstošiem veidu kā iztukšot līdzcilvēku maciņus. Turklāt, arvien biežāk – krāpnieki ar saviem upuriem runā skaidrā latviešu valodā. Raidījums “360TV Ziņneši” devās noskaidrot, cik daudz un kādā veidā krāpnieki ir darbojušies 2023. gadā.

Reklāma
Reklāma
Vai zināji, ka šie ieradumi veicina mūsos skumjas un nomāktu garastāvokli?
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
Lasīt citas ziņas

Kibernoziegumu apkarotāji atzīst, ka pagājušajā gadā no Latvijas iedzīvotāju maciņiem izkrāpti gandrīz deviņi miljoni eiro. Vislielākās summas no viena cilvēka parasti izdodas izkrāpt investīciju krāpšanas shēmās, jo vismaz sākumā, cietušie naudu pārskaita labprātīgi un domājot, ka patiesi nopelnīs, nereti veic pat vairākus maksājumus. Kā skaidro VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs, cilvēki mēdz pat aizņemties lielas summas, lai veiktu jaunus maksājumus.

“Ja cilvēkam beidzas nauda viņš var pārdot īpašumus, ja beidzas īpašumi, var paņemt kredītus, kamēr nekas vairāk nepaliek. Tās summas ir grandiozas, sākot no 5000 beidzot ar 300 000 eiro. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki tiešām labprātīgi ir atdevuši 300 000 eiro.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt kopsummā visvairāk naudas izdevies izkrāpt tieši ar viltus telefona zvaniem – tas ļaundariem ienesis vairāk nekā četrus ar pusi miljonus eiro, jeb pusi, no pagājuša gada guvuma, par kuru saņemti iesniegumi policijā. Pēc policistu aplēsēm, tikai viens no šiem Latvijā bāzētajiem zvanu centriem, ļaundariem ļāva apgrozīt aptuveni miljonu eiro mēnesi. Tāpat, pagājušajā gadā sadarbībā ar Ukrainas kolēģiem izdevies apturēt kādu zvanu centru, kura zvani sasnieguši arī Latviju – pēc iespaidīgās aizturēšanas operācijas pat izdevies atgūt daļu no izkrāptās naudas. Taču šādas veiksmes stāsti gadās salīdzinoši reti. Uzmanību nedrīkst zaudēt ne uz mirkli, to atzīst arī digitālā drošības centra vadītājs Elviss Strazdiņš, jo pēdējā laikā tiek apkrāpti arī tie ļaudis, kuri paši internetā meklējuši iespēju aizņemties.

“Kā piemēru varu minēt vienu internetbankas lapu, kurā nevienu reizi nav pieminēts uzņēmums, ko tas dara un kas viņi ir. Nav atrodami arī nekādos kredītu uzņēmumu reģistros. Pirms kaut kur reģistrējaties pārbaudiet vai tā lapa ir tiesīga veikt konkrētos pakalpojumus.”

Eksperti aicina nekad neaizmirstiet pārliecinieties par virtuālo darījumu partneri un neticiet brīnumiem internetā. Ja kāda prece izskatās pārāk lēta, vai darījums neticami pelnošs, atcerieties, ka par velti ir tikai siers peļu slazdā.

To mums apstiprina arī Elviss Strazdiņš, digitālās drošības centra dibinātājs jeb entuziasts, kurš brīvajā laikā dara visu, lai sabojātu krāpnieku dzīvi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.