VIDEO: Latvijas Ārstu 10. kongresa gaitā LĀZA prezidents reimatologs Juris Lazovskis sarunā ar Pēteri Apini
0
Latvijas Ārstu 10. kongress ir ļoti nozīmīga Latvijas ārstu kopāsanākšana. Kongresā piedalās latviešu ārsti no dažādām pasaules valstīm, kam rūp Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpe. Kanādas, Halifaksas Universitātes profesors Juris Lazovskis šobrīd ir Latviešu ārstu un zobārstu asociācijas (LĀZA) prezidents, un šī organizācija apvieno latviešu ārstus visā plašajā pasaulē. LĀZA ir dibināta 1947. gadā Vācijā, Estlingenes nometnē, kad no komunistiem bēgošie latviešu ārsti apvienojās – lai viens otram palīdzētu, lai viens no otra uzzinātu – kā var savu profesiju turpināt svešumā.
Organizācija bija ārkārtīgi aktīva. Laiki gāja, prioritātes mainījās. Pacēluma brīdis bija Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress 1989. gadā, kad ar pirmo lidmašīnu kopš otrā pasaules kara gadiem Rīgā nolaidās 200 latviešu trimdas ārstu no Brīvās pasaules. Sporta pilī tikāmies – ārsti no ārzemēm un ārsti no Latvijas. Kopš tā laika Latvijas Ārstu biedrība ļoti cieši sadarbojas ar LĀZU. Šobrīd LĀZA cenšas palīdzēt Latvijas jaunajiem censoņiem atrast apmācības un praktizēšanās vietas Rietumos. LĀZA velta arī daudz uzmanības palīdzībai Ukrainai un Ukrainas mediķiem. Ilgus gadus LĀZA apkārtraksts bija vienīgais medicīnas profesionālais žurnāls latviešu valodā, un šis apkārtraksts turpina iznākt joprojām. Pirms mums bijušas daudzas paaudzes, kas ārkārtīgi daudz veikušas. Arī Jura Lazovska izglītība Rietumos ir bijusi pateicoties LĀZA atbalstam, precīzāk – pateicoties mecenātei, ārstei Ainai Galējai no Minesotas, kas apmaksāja ārstu eksāmenu kārtošanu ASV vairākiem jauniem latviešu ārstiem. Pēc šo eksāmenu nokārtošanas Juris Lazovskis un citi jauni latviešu ārsti ieguva rezidentūras vietas.
Juris Lazovskis ir ievērojamā latviešu internista, terminologa, pedagoga, filozofa, Latvijas patriota, profesora Ilmāra Lazovska dēls. Mācoties Rīgas Medicīnas institūtā viņam bija tēva vārds, izcila bibliotēka, ģimenes atbalsts. Savas darba gaitas uzsākot Cesvainē, Juris centās izveidot savu karjeru pats par sevi. Nonākšana Amerikā viņu iespaidoja pozitīvi, jo viņš varēja pats daudz ko sasniegt un ieraudzīt sava darba rezultātus. Valodas ziņā Jurim Lazovskim laimējās – viņš bija beidzis Rīgas 50. vidusskolu, iekļaušanās angļu vidē sanāca dabīga. Juris pārvalda arī franču un vācu valodu, viņu vēl studiju gados aizrāva svešvalodas. Jaunskotijā daļa no populācijas ir franciski runājoši, šos pacientus Juris aprūpē franču valodā.
Juris Lazovskis strādā par reimatologu.
Latviešiem allaž ir bijusi spēja sevi parādīt, spīts un vēlme izdarīt drusku vairāk nekā tiek prasīts. Profesoram Jurim Lazovskim patīk strādāt un patīk viņa pacieti. Viņš strādā uz Kanādas salas, kur dzīvo 130 tūkstoši iedzīvotāju, un Juris ir vienīgais reimatologs. Nākošais – tuvākais ir 5 stundu brauciena attālumā. Jurim ir patīkama atziņa, ka 1% no salas iedzīvotājiem, kas sirgst ar reimatoloģiskām problēmām, ir labi aprūpēti. Viņiem gaidīšanas laiks, lai tiktu pie Jura Lazovska uz konsultāciju nav pārāk ilgs – gan primāriem, gan atkārtotiem pacientiem. Universitātes slimnīcā Halifaksā ir ļoti ilgs gaidīšanas laiks lai tiktu pie reimatologa.
Pirms 15 gadiem Juris Lazovskis piedalījās pirmajā Baltijas reimatologu saietā, kas notika Rīgā. Tolaik tika salīdzināts – cik daudz bioloģiskos preparātus izraksta Baltijā un Kanādā. Tolaik Juris saviem pacientiem izrakstīja tikpat daudz bioloģiskos preparātus kā visi Baltijas reimatologi kopā. Šobrīd, Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenim pieaugot, situācija ir mainījusies. Šobrīd terapijas iespējās atšķirība nav pārāk liela. Juris Lazovskis atzīst, ka viņš arvien vairāk cenšas atgriezties pie klasiskajiem bāzes medikamentiem kā metotreksāts un monitorēt aknu testus, kas bieži ir paaugstināti no aknu steatozes. Aknu monitorēšana ļauj mums ar slimībām tikt galā, izmantojot relatīvi lētākus medikamentus.
Savulaik – kā students Latvijā, Juris Lazovskis lekcijas klausījies vaļēju muti. To, ko esi iemācījies jaunībā, Tu centies atdarināt – aizraut savus studentus. Ja salīdzina Kanādas un Latvijas studentus, tad tie atšķiras ar to, ka viņi runā citā valodā. Zinātkāre, vēlme kļūt par labu ārstu ir visas pasaules studentiem vienāda.
Atgriežoties pie Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa, tas lielā mērā notika pateicoties profesoram Ilmāra Lazovskim, kurš bija Latvijas Ārstu biedrības dibinātājs un viceprezidents, Latvijas Tautas frontes valdes loceklis. Kongresa laikā Ilmārs Lazovskis bija viens no žurnāla “Latvijas Ārsts” pirmā numura redaktoriem un izdevējiem.
Ilmārs Lazovskis bija viens no visu laiku izcilākajiem latviešiem. Juris Rīgā joprojām dzīvo tēva iegādātajā dzīvoklī Martas ielā, viņš ir uzaudzis gaisotnē, kas valdīja ģimenē. Viņa dzīvoklī nebija tukšu sienas – uz sienām bija grāmatu plaukti vai pacientu dāvātas gleznas. Līdzīgi Jurim tagad ir Kanādas mājā. Juris atsaucas uz gēniem, ko pusi saņēmis no tēva, bet pusi no mammas. Viņš nes tālāk šo ģenētisko kodu, viņš ir lepns par saviem vecākiem, viņš ir gandarīts, ka tēvs ir viņam iemācījis darba tikumu. Dzīves mērķis un dzīves misija bija jāpiepilda, bet netika definēta – kas tā ir – vienkārši bija jākļūst gudrākam un inteliģentākam, lai būtu no Tevis jēga.
Ilmāra Lazovska grāmata “Klīniskie simptomi un sindromi”, kas ir izcilākā latviešu radītā grāmata par medicīnu, ienāca laikā, kad tuvojās internets. Ilmārs Lazovskis bija nogaidošs attiecībā pret internetu. Šobrīd mēs esam brīdī, kad pasaulē plaši ienāk mākslīgais intelekts.
Juris Lazovskis par mākslīgo intelektu domā kā par produktu, kas ir salikums no tā – kas tajā salikts iekšā. Iespējams, tas veicina viduvējību, jo mums ir pieejama izcila summa no iepriekš ievadītās informācijas, bet pietrūkst autentiskuma un orģinalitātes, iespējas sasaistīt sfēras un atrast kaut ko jaunu. Dzejnieks taču nevar uzklikšķināt uz klaviatūras un izvēlēties vienu no 100 sinonīmiem, dzejniekam dzeja ir jārada pašam, un šis vārds jādomā cauru nakti. Arī arhitektam būtu jārada pašam sava orģinalitāte. Pildspalvas aizstāšana ar klaviatūru lika pazaudēt smadzeņu sasaisti ar mazajiem muskulīšiem, līdz ar to arī smadzeņu funkciju mazināšanos. Gluži kā pie industriālās revolūcijas, kad tika likvidēts roku darbs, ir bažas, vai kognitīvā revolūcija nelikvidēs prāta darbu, vai cilvēks nekļūs par mazu automātiņu.
