Viena no krāšņākajām ziedošajām rotām dārzā pavasarī – burvjulazdas. Kas tā ir un kā to kopt? 0
Arta Ciša, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”.
Konsultē Liene Feldmane, ainavu arhitekte.
Pirms augu valsts bagātīgi sakuplo lapās, daži augi pamanās pasteigties ar ziediem. Šoreiz stāsts par marta spuraiņiem dārzā – burvjulazdām (Hamamelis). Vasarzaļo krūmu dzinumi klāti ar brūniem zvaigžņveida matiņiem, lapas sakārtotas spirāliski īsiem kātiem. Ziedi dzelteni, pa 3–4 ķekaros. Atkarībā no sugas zied tagad pavasarī pirms plaukšanas vai rudenī pēc lapu nobiršanas.
Burvju lazdas stāda svaigā auglīgā, labi drenētā smilšmāla augsnē (Virdžīnijas burvjulazdas gan jāstāda kaļķainā augsnē). Lazdas ir saulmīles, bet pacieš daļēju noēnojumu. Lēnaudzīgas, ziemcietīgas, pret slimībām un kaitēkļiem izturīgas. Stāda pa vienai vai grupās (stādīšanas attālums 1,75–2 m).
Burvjulazdu hibrīdu grupā Hamamelis x intermedia hibrīdi ir šķirņu daudzveidības ziņā vislielākā burvjulazdu grupa. Ziedu krāsa atkarībā no šķirnes variē no gaiši dzeltenas līdz piesātināti oranži sarkanai. Sarkano ziedu šķirnēm rudenī bieži ir sarkana lapu krāsa. Dažas no šīm hibrīdšķirnēm izceļas ar labāku ziemcietību.
Jāpiemin arī īpaši skaistās rudenī ziedošās sugas. Latvijā tiek stādītas visziemcietīgākās no tām – iepriekš minētā Virdžīnijas burvjulazda – Hamamelis virginiana, ko mēdz dēvēt arī par raganu lazdu. Tās nākušas no Ziemeļ-amerikas austrumiem. Līdz 4 m augsti krūmi. Zied rudenī reizē ar lapkriti: oktobrī un novembrī.
