Vija Beinerte: Kas finansē un koordinē nemierus Amerikā, un kāpēc mums tas ir jāzina? 0
“Komunisti visur atbalsta katru revolucionāru kustību pret pastāvošo sociālo un politisko sistēmu un lietu kārtību.” Tā savas partijas manifestā rakstīja Markss tālajā 1848. gadā.
Pusgadsimtu vēlāk radikāli aktīvisti, Marksa ideju iedvesmoti, mudināja līdz pamatiem noārdīt veco pasauli, lai tās vietā uzceltu jaunu – tādu, kur nebūtu robežu, privātīpašuma un ģimenes, viss piederētu visiem un visi būtu vienlīdzīgi.
Tiesa, viņi nepaskaidroja, kā var novienādot viedo un ģeķi, krietno un bezgodi, strādīgu cilvēku un slaistu.
Tāpēc ar noārdīšanu revolucionāriem sekmējās daudz labāk nekā ar celšanu, taču process tika iekustināts, un tas turpinās joprojām.
Piektdien, 6. jūnijā, Amerikas Savienoto Valstu Imigrācijas un muitas kontroles dienests (angliski tā abreviatūra ir ICE) sāka reidu Losandželosā, lai arestētu 44 īpaši bīstamus nelegālos imigrantus – slepkavas, izvarotājus, bruņotu bandu locekļus.
Par plānoto operāciju divas dienas iepriekš tika informēts gan Kalifornijas gubernators Gavins Ņūsoms, gan Losandželosas mēre Karina Basa, abi demokrātu partijas biedri.
Piektdien operācija noritēja klusi un raiti, taču vakarā pie federālā aizturēšanas centra, kur bija ievietoti nelegālie imigranti, izcēlās nemieri. Pēc divām stundām centra apsardzei palīgā ieradās policija.
Sestdienas rītā Kalifornijas Asamblejas loceklis Hosē Luiss Solačs, arī demokrāts, ieraudzījis imigrācijas dienesta automašīnas latīņamerikāņu kvartālā, paziņoja par to atrašanās vietu savā sociālo mediju kontā. Pavisam drīz federālajiem aģentiem nācās saskarties ar agresīvi noskaņotu aktīvistu grupām, kas sāka pulcēties ielās un uzbrukt Imigrācijas un muitas kontroles dienesta darbiniekiem un policijai.
Pulksten 16.30 policija pasludināja konfrontāciju par nelikumīgu, taču protestētāji turpināja apmētāt likumsargus ar akmeņiem un pudelēm, kurās iepildīts “Molotova kokteilis”, dedzināja mašīnas, bloķēja satiksmi uz ātrgaitas šosejas, demolēja federālo dienestu ēkas, aplaupīja mazos uzņēmumus un veikalus. Viņi apspļaudīja, samīdīja un sadedzināja ASV karogu, bet kā uzvaras zīmi vicināja Meksikas un Palestīnas karogus. Pēdējie, visticamāk, bija paņēmušies līdzi no iepriekšējiem protestiem, kur tika skandēts “Free Palestina”, “Death to Israel” – brīvību Palestīnai, nāvi Izraēlai.
Šoreiz protestētāju galvenie saukļi bija “Abolish ICE”, “No one is illegal’, “Fuck the Police”– atcelt robežsardzi, neviens nav nelegāls, pie velna policiju.
Pulksten 21.30 šerifs atļāva policijai izmantot gumijas lodes, asaru gāzi un dūmu raķetes, taču sadursmes turpinājās. Stundu vēlāk šerifs atzina, ka policija ir pārslogota un netiek galā ar situāciju. Pulksten 23.40 prezidents Tramps paziņoja, ka izmanto Konstitūcijā paredzētās tiesības federalizēt Kalifornijas Nacionālo gvardi, kā savulaik krīzes situācijā to bija darījuši arī prezidenti Vašingtons, Linkolns, Eizenhauers, Kenedijs un Džonsons, un sūtīt to palīgā policijai.
“Anarhija nav pieļaujama,” viņš sacīja. “Mēs neļausim uzbrukt federālajiem aģentiem un neļausim, lai ienaidnieks no ārvalstīm iebruktu Amerikā, iekarotu tās pilsētu, vicinātu svešas valsts karogu un sadedzinātu mūsu valsts karogu. Tas, ko jūs redzat Kalifornijā, ir pilna mēroga uzbrukums sabiedriskajai kārtībai un valsts suverenitātei, ko nemiernieki, kuru mērķis ir turpināt iebrukumu mūsu valstī, veic zem svešu zemju karogiem.”
Nacionālās gvardes spēki nekavējoties tika nosūtīti uz Losandželosu, bet svētdienas vakarā turp tika pārdislocēti arī 700 jūras kājnieku, kuru uzdevums bija aizsargāt federālos aģentus un federālās celtnes – tiesu namu, cietumu u.c.
Maza atkāpe. Tikai pēc oficiālām ziņām vien pēdējos četros gados ASV robežu ir šķērsojuši 12 miljoni nelegālo imigrantu, starp kuriem 650 000 kriminālnoziedznieku. Vairāk par to var uzzināt Pārstāvju palātas Iekšzemes drošības komitejas mājaslapā publicētajā ziņojumā ŠEIT.
Demokrātu pārvaldītā Kalifornija ir slavena ar īpašu labvēlību pret nelegāļiem.
Par nodokļu maksātāju naudu viņiem tiek piešķirta ne tikai pajumte, veselības apdrošināšana un ikmēneša pabalsti, bet arī bezmaksas juridiskie pakalpojumi. Turklāt nelegālais imigrants Kalifornijā var saņemt autovadītāja apliecību. Par zādzību, laupīšanu vai vandalismu, ja kaitējums nepārsniedz 1000 dolārus, te netiek ierosināta krimināllieta. Bez tam pēdējos gados Kalifornijā ir dramatiski samazināts finansējums policijai. Nav brīnums, ka Losandželosa tiek saukta par “sanctuary city” jeb patvēruma pilsētu.
Pret imigrācijas dienesta aģentiem un policiju vērstos uzbrukumus Riversaidas apgabala šerifs Čads Bjanko vērtē kā demokrātu īstenotās politikas sekas, bet prezidenta lēmumu atzīst par pareizu un īstā brīdī lemtu.
Līdzīgās domās ir arī Losandželosas apgabala bijušais šerifs Aleksis Viljanueva, kas gubernatora un mēres nostāšanos nemiernieku pusē vērtē kā bezatbildību.
Arī aktieris Mels Gibsons, kura īpašums nodega līdz pamatiem šā gada janvāra ugunsgrēkos, izsakās asi un tieši: “Gevins Ņūsoms un Kārena Basa ir jau pierādījuši savu nekompetenci un vārgo pārvaldību Losandželosas meža ugunsgrēku laikā. Tagad, kad mēs piedzīvojam prettiesiskus nemierus, ir pilnīgi skaidrs, ka viņi nespēj efektīvi un atbildīgi rīkoties katastrofu situācijā.”
Un pat demokrātu senators Džons Fetermans 10. jūnijā savā “X” kontā ievietoja paziņojumu, kur Losandželosā notiekošo nosauca par anarhiju un haosu: “Esmu par runas brīvību, miermīlīgām demonstrācijām un legālu imigrāciju, bet te tā nav. Te ir anarhija un haoss. Mana partija zaudē morālo pārākumu, kad mēs atsakāmies nosodīt automašīnu dedzināšanu, ēku sagraušanu un uzbrukumus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem.”
Tikai liberālie mediji nemitējās atkārtot, ka protesti esot “lielākoties miermīlīgi”.
Saskaņā ar Mediju izpētes centra sniegto pārskatu laikā no 7. līdz 11. jūnijam “The New York Times”, CNN un MSNBC reportieri 211 reizes Losandželosas nemierus bija nosaukuši par “miermīlīgiem”.
Tikmēr policija aizturēja vairāk nekā 500 nemiernieku. Dažiem par dedzināšanu, slepkavības mēģinājumu un vandalismu var draudēt cietumsods līdz pat 20 gadiem.
Un tad rodas jautājums: ko īsti Kalifornijas demokrāti un viņu mobilizētie aktīvisti aizstāv? Valdības paziņojumā ir teikts, ka Imigrācijas un muitas kontroles dienesta aģentiem Losandželosā bija jāaiztur rūdīti noziedznieki, “ļaunākie no ļaunākajiem”, kam dzimtenē ir piespriesti 10, 15 un pat 39 gadi cietumā. Reida laikā aizturēto noziedznieku vārdus un noziegumus, par kuriem viņi ir tikuši notiesāti, var izlasīt Iekšzemes drošības dienesta mājaslapā ŠEIT.)
Vai tiešām slepkavām un bērnu izvarotājiem, kas izbēguši no cietuma un nelegāli šķērsojuši ASV robežu, tagad būtu brīvi jāstaigā pa Losandželosas ielām?
Un kāpēc nemiernieki apspļauda, mīda kājām un dedzina Amerikas karogu? Un kāpēc vicina Palestīnas un Meksikas karogus? Ja Meksika un Palestīna viņiem tik mīļa, kāpēc nedodas turp? Viena no atbildēm: mēs pieprasām, lai Meksika būtu te!
Bet kāds cits runasvīrs megafonā paziņoja: “Mēs esam šeit, lai paustu naidu pret amerikāņu imperiālismu un pret genocīdu Gazā.” Pēc kā jau atkal tika sadedzināts Amerikas karogs. Tā pavisam “miermīlīgi”.
Ka šie protesti nebija spontāni, liecina virkne faktu: nemiernieki bija apgādāti ar laužņiem, degšķidrumu, sejas aizsargiem un uguņošanai paredzētām ierīcēm, kas, vērstas pret cilvēku, var izraisīt smagus ievainojumus un pat nāvi. No kāda furgona manifestantiem izsniedza respiratorus īsi pirms tam, kad tika aizdedzināts kārtējais elektriskais automobilis, jo litija baterijas degot izdala toksisku gāzi. Vairākās sadursmju vietās protestētājiem pa rokai bija “gadījušās” paletes ar ķieģeļiem, ar ko viņi dragāja mašīnas un šķaidīja federālo iestāžu logus. Kāds no nemierniekiem ar jaudīga lāzera staru mēģināja apžilbināt patrulējošā helikoptera pilotu.
Viena no galvenajām protestu rīkotājām ir Losandželosas Imigrantu humāno tiesību koalīcija (saīsināti CHIRLA), kas izmantoja savu ātrās saziņas tīklu, lai mobilizētu nemierniekus. Protestu rīkošanā un koordinēšanā ir iesaistītas arī tādas radikāli kreisās organizācijas kā Sociālisma un atbrīvošanas partija, Amerikas Demokrātiskie sociālisti un Pakalpojumu sniedzēju arodbiedrība, kas sagādāja plakātus, drukātus uzsaukumus un instrukcijas, respiratorus un paletes ar ķieģeļiem.
Instrukcijā protestētājiem bija ieteikts ģērbties melnā, aizsegt seju un tetovējumus, lai apgrūtinātu atpazīšanu. Ielās izgāja gan kriminālnoziedznieki un profesionāli aģitatori, gan provokatori un aktīvisti, kas izmanto katru iespēju protestēt un pie viena arī nopelnīt. Daudzi aizturētie jau ir atzinušies, ka par dalību protestos ir saņēmuši samaksu.
No kurienes nauda? Pārskati liecina, ka Losandželosas Imigrantu humāno tiesību koalīcija pagājušajā gadā gan ar Baidena administrācijas, gan ar Kalifornijas demokrātu gādību kopumā ir saņēmusi 34 miljonus nodokļu maksātāju dolāru.
Republikāņu kongresmene Anna Paulina Luna 13. jūnijā paziņoja, ka liberālās nevalstiskās organizācijas atklāti finansē vardarbīgus protestus, tāpēc Pārstāvju palātas Uzraudzības komiteja pieprasa liecības un finanšu dokumentus no miljardiera un demokrātu partijas galvenā donora Džordža Sorosa un no Nevila Singama, miljardiera un sociāla aktīvista, kas cieši saistīts ar Ķīnas komunistu partiju, par viņu abu iespējamu saistību ar nemieriem. Pieprasījuma tekstu var izlasīt ŠEIT. Federālais izmeklēšanas birojs jau ir sācis izmeklēšanu.
Kreisie kā allaž pārdod destrukciju un haosu.
Demokrātiem jau labu laiku nav pozitīvas programmas, viņu virzītājspēks ir cīņa pret – pret “homofobiju”, pret “balto pārākumu”, pret “islamofobiju”, pret “klimata katastrofu”, bet galvenais – pret Trampu. Taču pat liberālā izdevuma “The New York Times” nesen veiktā aptauja atklāj, ka 79 % amerikāņu ir par drošu robežu un nelegāļu deportāciju.
Un vēl viena atkāpe. 2024. gada priekšvēlēšanu aptaujas liecināja, ka vairumu amerikāņu satrauc trīs galvenie jautājumi: nelegālā imigrācija, inflācija un dženderisms. Donalds Tramps solīja šos jautājumus atrisināt.
Otrās prezidentūras pirmajā dienā Tramps, par kuru savu balsi ir atdevuši vairāk nekā 77 miljoni Amerikas pilsoņu, paziņoja, ka pēc četru gadu haosa ar atvērtām robežām, inflācijas krīzi, nekontrolējamu noziedzību un postīgu ārpolitiku “nācijas murgs ir beidzies”. Jaunās administrācijas rīcības plāna galvenie punkti: nodokļu samazināšana, valsts vēsturē lielākā birokrātiskās pārraudzības atcelšana, federālo tēriņu radikāla samazināšana un to caurspīdīgums, mērķtiecīgi tarifi, enerģētiskās neatkarības atgūšana, atsakoties no “zaļās krāpniecības” un atgriežoties pie fosilā kurināmā ieguves.
Tramps nekavējoties izsludināja ārkārtas stāvokli uz dienvidu robežas un paziņoja, ka ikviens, kas ir nelikumīgi šķērsojis valsts robežu un līdz ar to pārkāpis federālo likumu, tiks deportēts. Un paziņoja, ka “iekļāvīgās dažādības” jeb DEI programma ir atcelta un ar tikko lemto Augstākās tiesas lēmumu Amerika atkal kļūst par valsti, kur cilvēki tiek vērtēti nevis pēc viņu ādas krāsas, nacionālās piederības vai dzimuma, bet pēc viņu profesionālās kvalifikācijas un nopelniem. Un ka LGBT ideoloģijas propaganda bērnudārzos un skolās turpmāk netiks izplatīta, jo “skolai atkal ir jākļūst par vietu, kur izglīto, nevis indoktrinē”.
Kopš inaugurācijas dienas ir pagājuši pieci mēneši. Amerikā ir atjaunots veselais saprāts, DEI nodaļas ir slēgtas, dženderisma murgi ir izskausti no izglītības programmām, sporta sacensībās vīrieši vairs nestartē sieviešu konkurencē.
Ir uzveikta “baidenomikas” izraisītā inflācijas krīze.
Pretēji daudzu ekspertu prognozēm recesija nav sākusies, bezdarbs ir samazinājies, cenas galvenajām patēriņa precēm ir samazinājušās, ienākumi – palielinājušies. Salīdzinot ar 2024. gada maiju, reālā vidējā nedēļas alga šā gada maijā ir pieaugusi par 1,5%. Ir radīti 170 000 jaunu darbavietu. Un tas ir tikai sākums. Kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ārvalstu investori ir apņēmušies ieguldīt Amerikas Savienotajās Valstīs 214 miljardus dolāru, kas ir par 397,1% vairāk nekā attiecīgajā Baidena administrācijas periodā.
Robeža ir faktiski slēgta.
Par to liecina konkrēti skaitļi. Piemēram, 2024. gada maijā Amerikā tika ielaisti 62 000 nelegālo imigrantu, šā gada maijā – neviens. Turklāt nav lemts kāds jauns likums, ir tikai prezidenta rīkojums stingri ievērot jau esošo likumu prasības.
No valsts tiek deportēti nelegālie imigranti, sākot ar ļaunākajiem. Vienlaikus Iekšzemes drošības departaments maijā ir paziņojis, ka ikviens nelegālais imigrants, kas vēlas doties mājās labprātīgi, nevis roku dzelžos un eskorta pavadībā, saņems 1000 dolāru ceļa izdevumiem. Vēstījums ir nepārprotams: kļūt par ASV pilsoni var tikai likumīgā kārtā.
Tātad ASV 47. prezidents dara to, ko ir solījis saviem vēlētājiem. Taču demokrātiem tas nepatīk.
Turklāt nepatīk tik ļoti, ka jūnijā tika izsludināta kustība ar saukli “No Kings”. Pēc ieceres Losandželosas protestiem bija jākļūst par dzirksti, no kā aizdegsies vispārēju nemieru liesma. Tika pat izdomāts nosaukums “Kustība 50501”, kas apzīmē 50 pavalstis un 50 protestus, ko apvieno viena kustība cīņā pret Trampu. Taču “No Kings” protesti kaut cik aizsvilās tikai 15 lielajās demokrātu pārvaldītajās “patvēruma” pilsētās, ko apvieno vietējās varas nevēlēšanās sadarboties ar federālajiem robežsardzes spēkiem.
Republikāņu pārvaldītajās pavalstīs bija pavisam cita situācija, jo te ir stingri novilkta robeža starp miermīlīgu protestu un nemieriem. Floridas gubernators Rons Desantiss skaidri norādīja, ka nostājas nevis vardarbīgu vandaļu, bet tiesībsargājošo iestāžu pusē. Deiva Rubina raidierakstā viņš pateica: “Ja satrakojies pūlis ielenc jūsu automašīnu un draud jums, jums ir tiesības bēgt. Ja bēgot jūs notriecat kādu no uzbrucējiem, tā ir viņa paša, nevis jūsu vaina. Jums nav jāsēž un jāgaida, kad satrakojies pūlis izraus jūs no automašīnas un sāks vazāt pa ielām.”
Tos, kas plānoja piedalīties “No Kings” akcijā, Brevardas apgabala šerifs Veins Aivijs publiski brīdināja: “Ja jūs iesitīsit kādam no mums, jūs nonāksit vispirms slimnīcā, pēc tam cietumā. Ja jūs mēģināsit iemest kādam no mums ar ķieģeli vai degbumbu vai ja pavērsit pret kādu no mums ieroci, mēs paziņosim jūsu ģimenei, kur tā var savākt jūsu mirstīgās atliekas. Mēs ar jums rotaļās neiesim.”
Bet Floridas ģenerālprokurors Džeimss Utmeiers pateica īsi: “Florida nekad nekļūs par Kaliforniju.” Tāpēc pavalstīs, kur par iesaisti vardarbīgos nemieros draud kriminālatbildība, “No Kings” protesti izplēnēja, tā arī neaizdegušies.
Miermīlīgi protesti, kā izrādās, marksistiem nav vajadzīgi.
Jo īstenībā viņiem ir vienalga, kas notiek ar nelegālajiem imigrantiem Amerikā vai ar sieviešu tiesībām Irānā un Palestīnā, gluži tāpat kā Ļeņinam un Mao bija vienaldzīgs strādnieku un zemnieku liktenis. Marksistu uzdevums ir “sagraut pastāvošo sociālo un politisko sistēmu un lietu kārtību”.
Un te nu mēs nonākam pie saknes un būtības:
globālisms, komunisms, putinisms un islāmisms sakļaujas vienā punktā – viņi visi vēlas sagraut Rietumu civilizāciju.
Tas viņus vieno. Vēlme iznīcināt lietu kārtību.
“Tagad visa pasaule redz, ka nekontrolēta migrācija noved pie haosa, destrukcijas un nekārtībām,” sacīja Tramps. “Un ziniet, tas notiek arī Eiropā. Tas notiek daudzās Eiropas valstīs. Viņiem vajadzētu rīkoties, pirms nav par vēlu.”
