Viņš aizgāja no mājām 16 gadu vecumā… Ralfs nobažījies, vai likums var piespiest aprūpēt vecākus, kuri par viņu nav likušies ne zinis 0
Vecāki… Reizēm tik klātesoši un mīloši, bet citreiz, vien ieraksts dzimšanas apliecībā. Lai arī daudzi apzinās, ka vecumdienās par vecākiem nāksies parūpēties, ir cilvēki, kuri dažādu dzīves pieredžu dēļ nejūtas par to atbildīgi. Vai tiešām likums var “piespiest” to darīt?
Tieši ar šādu jautājumu LA.LV redakcijā vērsās lasītājs Ralfs. Viņš stāsta, ka ar vecākiem attiecības praktiski izzudušas jau kopš pusaudža gadiem. 16 gadu vecumā viņš paralēli mācībām sācis strādāt un dzīvot atsevišķi, jo vairs nespējis pieņemt vecāku dzīvesveidu.
“Tagad mamma jau kādu laiku ir palikusi viena, veselība ir sašķobījusies, iespējams, nāksies nonākt pansionātā, taču par to jāmaksā varētu būt man. Vai tiešām tas ir mans pienākums?” jautā lasītājs.
Lai noskaidrotu, kā šādas situācijas ietekmē likums, LA.LV sazinājās ar zvērinātu advokātu Lauri Klagišu.
Advokāts skaidro, ka situācijas, kurās bērniem tiek prasīts rūpēties par vecākiem, ar kuriem ilgstoši nav bijušas attiecības vai kuri nav pildījuši savus pienākumus, ir ne tikai emocionāli smagas, bet arī juridiski sarežģītas.
Vienlaikus Latvijas normatīvie akti paredz arī bērnu tiesību aizsardzību.
Kad bērnam Latvijā ir pienākums uzturēt vecākus?
Saskaņā ar Civillikumu bērniem ir pienākums uzturēt savus vecākus atbilstoši savām finansiālajām iespējām un mantiskajam stāvoklim.
Visbiežāk tas kļūst aktuāli situācijās, kad vecāks veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nonāk sociālās aprūpes centrā vai pansionātā un pats vairs nespēj segt uzturēšanās izmaksas.
Tā kā bērni likumā noteikti kā likumiskie apgādnieki, pašvaldības sociālie dienesti šādās situācijās bieži vēršas pie viņiem ar aicinājumu iesaistīties izmaksu segšanā.
Vai pienākums saglabājas arī tad, ja vecāki bērnu nav audzinājuši?
Kā skaidro advokāts, pienākums uzturēt vecākus nav absolūts.
Civillikuma 188. panta otrā daļa paredz, ka bērnu iespējams atbrīvot no pienākuma uzturēt vecāku, ja tiek pierādīts, ka vecāks bez attaisnojoša iemesla nav pildījis savus pienākumus pret bērnu.
Tiesu praksē par būtiskiem apstākļiem tiek uzskatīti:
- ilgstoša uzturlīdzekļu nemaksāšana;
- vardarbība ģimenē;
- pārmērīga alkohola lietošana;
- bērna pamešana novārtā;
- pilnīga intereses neizrādīšana par bērna dzīvi;
- kā arī citi gadījumi, kuros vecāks nav pildījis savus pienākumus.
Advokāts norāda, ka lasītāja aprakstītā situācija – aiziešana no mājām 16 gadu vecumā vecāku dzīvesveida dēļ un praktiski neesošas attiecības, varētu būt pietiekams pamats, lai tiesa izvērtētu iespēju bērnu atbrīvot no uzturēšanas pienākuma.
Kurš izvērtē bērna finansiālās iespējas?
Ja jautājums par pansionāta izmaksām kļūst aktuāls, bērna ienākumus un mantisko stāvokli izvērtē pašvaldības sociālais dienests.
Tas var pieprasīt informāciju par ienākumiem un īpašumiem. Ja persona šādu informāciju nesniedz, sociālais dienests var pieņemt, ka cilvēks ir spējīgs segt izmaksas pilnā apmērā.
Vienlaikus likums paredz arī aizsardzību, ja bērns pats ir trūcīgs vai pēc maksājumu veikšanas viņam nepaliktu iztikas minimums, pansionāta izmaksas jāsedz pašvaldībai.
Vai pašvaldība var piespiest bērnu maksāt?
Advokāts uzsver būtisku niansi – pašvaldība nevar vienpersoniski uzlikt bērnam juridiski saistošu pienākumu maksāt par vecāka uzturēšanos pansionātā.
Sociālais dienests var uzsākt administratīvo procesu un aicināt bērnu piedalīties izmaksu segšanā, taču tas nevar ar vienkāršu lēmumu piespiest cilvēku noslēgt līgumu vai maksāt.
Augstākās tiesas praksē vairākkārt norādīts, ka šādi strīdi ir civiltiesiski, nevis administratīvi jautājumi. Tas nozīmē, ka gala lēmumu šādās situācijās pieņem tiesa.
Ko darīt, ja sociālais dienests jau pieprasa maksājumu?
Advokāts iesaka šādas vēstules neignorēt, taču arī nesteigties parakstīt dokumentus vai vienošanās.
Viņš norāda, ka viena no biežākajām kļūdām ir cilvēku bailes no oficiālām vēstulēm, kuru dēļ tiek parakstīti līgumi vai pieņemtas saistības, lai gan juridiski pienākums varētu nemaz nepastāvēt.
Šādās situācijās ieteicams:
- savlaicīgi meklēt juridisku palīdzību;
- apkopot pierādījumus par vecāku iepriekšējo rīcību;
- nepieciešamības gadījumā vērsties tiesā;
- kā arī izmantot tiesības apstrīdēt pašvaldības lēmumus.
Kā uzsver advokāts, lai gan likums paredz paaudžu solidaritāti, tā balstās uz savstarpēju atbildību. Ja vecāks nav rūpējies par savu bērnu, tiesa var bērnu atbrīvot no pienākuma uzturēt šādu vecāku vecumdienās.
