Virsnieks analizē Krievijas prasības: Šis memorands ir tualetes papīra vērtībā 0
Stambulā pirmdien, 2. jūnijā, notikušajās sarunās Ukraina un Krievija vienojās apmainīties ar bojāgājušo karavīru līķiem formātā 6000 uz 6000. Puses arī vienojās veikt gūstekņu apmaiņu, galveno uzmanību pievēršot smagi ievainotajiem. Tomēr Krievija sarunās atkal noraidīja beznosacījumu pamieru.
Kijiva sagaida Krievijas atbildi uz Ukrainas priekšlikumiem līdz jūnija beigām, uzsverot, ka būtu jāgatavojas arī abu valstu līderu tiešām sarunām.
Nedz Krievijas, nedz Ukrainas pamiera priekšlikumu teksti nav oficiāli publiskoti. Taču Ukrainas amatpersonas paziņojušas, ka otrajā sarunu kārtā Ukraina izvirzīja trīs prasības – panākt pilnīgu un visaptverošu pamieru, kara gūstekņu atgriešanos un deportēto bērnu atgriešanos, un noorganizēt Zelenska un Putina tikšanos.
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, uzskaitīja, ka Krievijas “memorandā” Ukrainai kā pamiera priekšnosacījums pieprasīts atvilkt spēkus no četriem Ukrainas apgabaliem, par kuru aneksiju Krievija paziņoja 2022.gadā, lai gan tos pilnībā nekad nav kontrolējusi.
Viena no memoranda sadaļām paredzētu arī 2-3 dienu pamieru noteiktos frontes sektoros, lai krievu komandieri varētu savākt savu kritušo karavīru mirstīgās atliekas.
Krievija arī pieprasījusi Ukrainai apturēt mobilizāciju un iesaldēt Rietumvalstu ieroču piegādes, kā arī apturēt jebkādu bruņoto spēku pārvietošanu.
“Memorandā” arī ierosināts, ka Ukraina atsakās no centieniem pievienoties NATO, ierobežo savus bruņotos spēkus un atzīst krievu valodu par valsts oficiālo valodu, kas būtu līdzvērtīga ukraiņu valodai.
Vēl viens memoranda punkts attiecas uz Ukrainas iekšpolitiku, nosakot, ka Kijevai jāizsludina prezidenta un parlamenta vēlēšanu datums ne vēlāk kā 100 dienas pēc karastāvokļa atcelšanas. “Tātad viņi diktē, kādi būtu notikumi vajadzīgi Ukrainas iekšpolitikā,” kritiski vērtēja Slaidiņš, norādot, ka šādas prasības ir Krievijas mēģinājums ietekmēt Ukrainas suverenitāti.
Ukraina un Rietumi iepriekš stingri noraidījuši visas šīs Krievijas prasības.
Runājot par memoranda politiskajiem aspektiem, Slaidiņš norādīja, ka tā vērtība ir apšaubāma. “Šis memorands ir tualetes papīra vērtībā,” viņš teica, analizējot tā galvenos punktus.
Slaidiņš skaidroja, ka memorands paredz aizliegumu piegādāt Ukrainai rietumu ieročus un izlūkošanas datus. “Un to viņi tikai vien gaida,” norādīja Slaidiņš, uzsverot, ka šādas prasības būtiski vājinātu Ukrainas aizsardzības spējas.
Majors kritizēja Krievijas atsauces uz ANO rezolūcijām, norādot, ka pati Krievija tās pārkāpj: “Nu, krievi paši pārkāpuši rezolūciju par agresiju.”
Viņš arī izcēla memoranda punktus, kas prasa amnestiju politiskajiem ieslodzītajiem, visu aizturēto militārpersonu un civiliedzīvotāju atbrīvošanu, kā arī pilnīgu tiesību un brīvību garantēšanu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Ukrainā.
Vēl viens memoranda punkts paredz atcelt ierobežojumus Maskavas patriarhāta darbībai Ukrainā un aizliegt nacisma slavināšanu. Slaidiņš pauda neizpratni: “Es gan nezinu, kur Ukrainā būtu kāda nacistu partija pie varas vai kur tiktu slavināts nacisms. Nekur neesmu redzējis.”
Viņš kritizēja Krievijas tendenci pielīdzināt ukraiņu nacionālismu nacismam: “Viņiem nacionālisms ir tas pats, kas nacisms. Ja tu saki tā, krievi uzreiz teiks, ka tas ir nacists.” Viņš piebilda, ka nacisms ir saistīts ar vienas rases pārākuma ideoloģiju, un norādīja: “Krievi nav rase, tā ka viņi var nomierināties.”
Visbeidzot, memorands paredz savstarpēju atteikšanos no prasībām par kara postījumu kompensācijām. Slaidiņš to komentēja kā Krievijas mēģinājumu izvairīties no atbildības: “Kā saka, nu un, ka mēs to nopostījām, jūs paši vainīgi esat.”
