“”Vienotība” dzen valsti bezdibenī,” Helmanis izsakās pēc vēlēšanām un komentē LSM publiskos pārmetumus 0
Starp Latvijas novadiem šajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, lielākā aktivitāte bijusi Ādažu novadā, kurā nobalsojuši 53,72% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet mazākā aktivitāte bijusi Augšdaugavas novadā, kurā nobalsojuši 32,88% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. Savukārt teritoriāli lielākajā novadā – Ogres novadā nobalsoja 50,81%. TV24 “Vēlēšanu nakts speciālizlaidumā” sazinājās arī ar “Nacionālās apvienības” pirmo numuru Egilu Helmani.
Jautāts, kādēļ viņaprāt bija šāda aktivitāte vēlēšanās? “Sabiedrisko mediju uzmanība bija iemesls, kāpēc cilvēki gāja vēlēt. Cilvēki jau redz, kā Ogre attīstās, tad, kad LSM sāk pārmest par palīdzību Ukrainai, vēlētājam tas liekas aizdomīgi,” Helmanis norādīja.
Viņš komentē, ka šķelšanās starp Ogri un Ikšķili vēl joprojām notiek.
Priekšvēlēšanu laikā Helmanis norādījis, ka, ja viņu nokaitinās, viņš ies lielajā politikā. Vai tas saistīts ar pielaidi valsts noslēpumam?
“Mani nokaitina, ja runā nepatiesību, pārmet lietas, ko nevajadzētu pārmest. Uzskatu, ka “Vienotība” ved mūsu valsti bezdibenī. Tā ir mana stingra pārliecība. Braucot uz Ukrainu, es to redzu un domāju, ka mums ir jābūt daudz atbildīgākiem pret savu valsti,” politiķis norāda.
Dans Titavs, politikas apskatnieks, sabiedrisko attiecību kompānijas “Titava laboratorija” vadītājs studijā, komentējot priekšvēlēšanu laiku Ogrē un visu, kas saistīts ar Helmani, izteicās, ka “tur ir dziļi personisks naids starp sabiedrisko televīziju un Helmani.”
Jau ziņots, ka šajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 47,18% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.
Tostarp sestdien no plkst.8 līdz 20 nobalsojuši 31,06% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 52,91% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 48,03% balsstiesīgo iedzīvotāju, Zemgale ar 43,59%, Kurzeme ar 42,3% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,35% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Jau vēstīts, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, vēlēšanas nebija Rīgā, kur dome bija ievēlēta ārkārtas vēlēšanās gadu iepriekš, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma, un tās notika vēlāk – 2021.gada septembrī. Šobrīd Varakļānu novads ir iekļauts Madonas novadā un attiecīgi ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kamēr iepriekš tas bija Latgales vēlēšanu apgabalā.
Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.
Nobalsot iedzīvotāji šogad varēja kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā.
Vēlēšanās sestdien varēja balsot no plkst.8 līdz 20.
Šogad, atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldību vēlēšanām, vēlēt bija iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.
