Īpaši nāvējoša slimība, kas dažkārt atgādina gripu: iepriekš tika uzskatīts, ka cilvēks ar to sapūst no iekšpuses 0
Dzīvībai bīstamā stāvokļa nosaukums “sepse” cēlies no sengrieķu vārda, kas nozīmē pūšanas vai sabrukšanas procesu. Medicīnā šo terminu lieto, lai aprakstītu stāvokli, kad organisma audi ir bojāti infekcijas dēļ un tiek traucētas dzīvībai svarīgās funkcijas, raksta Lrytas.lt.
Senatnē tika uzskatīts, ka infekcijas un to sekas ir saistītas ar organisma “pūšanu” no iekšienes.
Lai gan 19. gadsimtā tika saprasts, ka infekcijas izraisa baktērijas, medicīnas vārdu krājums nemainījās – termins sepse “iestrēga”.
Kā skaidroja Santara klīnikas anesteziologs-reanimatologs asoc. prof. Mindaugs Šerpītis, jau sen tiek uzskatīts, ka sepses rašanās ir tieši saistīta ar baktēriju izplatīšanos cilvēka asinsritē, taču tikai pēdējās desmitgadēs ir labāk izprasts sepses attīstības mehānisms.
“Šī mehānisma izšķirošais faktors ir mūsu imūnsistēma. Kad baktērijas, vīrusi un sēnītes iekļūst dziļāk mūsu audos (…), mūsu organisms cenšas lokalizēt šo infekciju, ierobežot to līdz iekļūšanas vietai,” skaidroja M. Šerpītis.
Viņš piebilda, ka sepses gadījumā cilvēka imūnsistēma neatbilstoši un vardarbīgi reaģē uz infekciju.
“Ja mums deg dzimšanas dienas svece, mēs varam to vienkārši nopūst. Bet mēs varam arī paņemt ugunsdzēšamo aparātu un visu tā saturu uzsmidzināt uz sveces. Jebkurā gadījumā mēs nodzēsīsim sveci, bet ar ugunsdzēšamo aparātu mēs, visticamāk, nodarīsim lielus bojājumus galdam, apkārtējiem krēsliem un sienām,” analoģiju sniedza M. Šerpītis.
