“Vīruss neļauj plānot tālu nākotni,” Briģis par Dziesmu svētku neatrisināto jautājumu 21
Vai no epidemioloģijas viedokļa ir riski arī, rīkojot Dziesmu svētkus tikai reģionu līmenī?” RīgaTV 24 raidījumā “Uz līnijas” jautā kāds skatītājs.
“Jāsāk ar to, kāda ir Dziesmu svētku jēga – tie tiek rīkoti, lai pulcētos, lai visi varētu sanākt kopā – dziedātu, dejotu, komunicētu, patīkami pavadītu laiku un gūtu pozitīvas emocijas!” atbild Ģirts Briģis, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs.
No epidemioloģijas viedokļa pats sliktākais vārds, kāds šobrīd var būt, ir pulcēšanās, kas ir visu Dziesmu svētku epicentrā.
Pēdējā laikā daudz tiek runāts par pulcēšanos epidemioloģiski drošā veidā. “Šis vārdu salikums man liek aizdomāties, jo principā jebkura pulcēšanās palielina risku inficēties ar vīrusu,” Briģis.
Vai tas nozīmē, ka būtībā Skolēnu Dziesmu un deju svētkus visdrošāk sabiedrībai būtu atcelt pavisam?
“Es ļoti labi saprotu jauniešus, bērnus, kuriem šie svētki ir tik svarīgi, es pilnīgi piekrītu virsdiriģentam Vanagam, kurš saka, ka tā ir latviešu tautas būtība – dziedāt un būt kopā, bet, ja es skatos no vīrusa viedokļa, tad vīrusam tiešām gribas, lai mēs pulcētos un tā būtu papildus iespēja, kā tam izplatīties!” profesors atklāj.
Viņš saprot, ka lēmums – notiks vai nenotiks svētki – valdībai ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, bet vīruss nedod iespēju plānot tālu uz priekšu un tas nozīmē, ka paredzēt, kas notiks jūnijā, mēs varam šobrīd ļoti aptuveni.
