“Gļēvuļi!” ASV plāno ievērojami samazināt Eiropai piešķirto iznīcinātāju un karakuģu skaitu krīzes situācijām 0
Ziņotie samazinājumi notiek laikā, kad Eiropas valstis strauji palielina savas aizsardzības spējas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kas pastiprinājis bažas par iespējamu Maskavas uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm.
Amerikas Savienotās Valstis plāno būtiski samazināt iznīcinātāju un karakuģu skaitu, ko tās nodrošina NATO vajadzībām Eiropā, vēsta ārzemju prese.
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš NATO raksturojis kā “papīra tīģeri”, bet alianses dalībvalstis nosaucis par “gļēvuļiem”, paužot neapmierinātību ar to, ka tās nav iesaistījušās ASV un Izraēlas karadarbībā pret Irānu.
Saskaņā ar “The New York Times” rīcībā esošo informāciju, atsaucoties uz divām vārdā neminētām augsta ranga Eiropas amatpersonām,
Vašingtona plāno par trešdaļu samazināt Eiropā izvietoto iznīcinātāju skaitu, atsaukt visas astoņas gaisa degvielas uzpildes lidmašīnas, kā arī samazināt jūras novērošanas aviācijas kapacitāti.
Pārdislocēšanai paredzēti arī citi militārie resursi, tostarp raķešu zemūdene, aviācijas bāzes kuģis, bumbvedēju grupa, kā arī vairāki iznīcinātāji un karakuģi.
ASV Eiropas pavēlniecība šomēnes paziņoja, ka pārskatīs Vašingtonas ieguldījumu NATO, lai nodrošinātu, ka Eiropa uzņemas galveno atbildību par savu konvencionālo aizsardzību.
ASV ģenerālis Aleksuss Griņkevičs kritizēja Eiropas valstis par “neveselīgu atkarību” no Amerikas militārā atbalsta.
32 dalībvalstu NATO alianse tika dibināta 1949. gadā. Tās kolektīvās drošības pamatā ir Ziemeļatlantijas līguma 5. pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Tramps jūlijā piedalīsies NATO samitā Turcijā.
Rubio šo samitu raksturoja kā, iespējams, “svarīgāko NATO sanāksmi alianses vēsturē”, jo tajā būšot jārisina vairāki jautājumi, kas “jāskaidro un jālabo”.
Zviedrija brīdina: Krievija var pārbaudīt NATO vienotību
Tikmēr Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komiteja piektdien brīdināja, ka Krievija salīdzinoši tuvā nākotnē varētu veikt militāras darbības pret NATO valstīm, ja Kremlis uzskatītu apstākļus par labvēlīgiem.
“Bruņotu uzbrukumu Zviedrijai vai mūsu sabiedrotajiem nevar izslēgt,” teikts komitejas ziņojumā, kurā uzsvērta arvien nedrošākā situācija Eiropas drošības jomā.
“Krievijas militāras aktivitātes, piemēram, lai pārbaudītu NATO vienotību un 5. panta ticamību, var notikt salīdzinoši tuvā nākotnē, ja Kremlis uzskatīs politisko situāciju par sev izdevīgu,” norādīts dokumentā.
Komiteja arī uzsver, ka Krievija varētu rīkoties pat tad, ja tās rīcībā nebūtu tradicionāli nepieciešamās militārās jaudas pilna mēroga uzbrukumam.
“Drošības situācija joprojām ir nopietna un to raksturo liela nenoteiktība. Pastāv risks, ka tā var strauji pasliktināties, radot nopietnas sekas Zviedrijas un visas Eiropas drošībai,”
preses konferencē sacīja komitejas vadītājs Jergens Berglunds.
Jau maijā arī Zviedrijas bruņoto spēku komandieris Mihaels Klēsons brīdināja, ka Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO apņēmību.
“Viņi redz, ka visa Rietumu pasaule bruņojas. Tāpēc es sev jautāju – kādēļ gan viņiem gaidīt, lai izmantotu iespējamās vājās vietas?” viņš sacīja Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai “SVT”.
Aizsardzības komitejā darbojas visu Zviedrijas parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvji, un tās secinājumi kalpo par pamatu valsts ilgtermiņa aizsardzības plānošanai.
Ziņojumā vienlaikus uzsvērts, ka ASV joprojām ir “izšķiroši svarīgas Zviedrijas un Eiropas drošībai un labklājībai”, taču norādīts, ka Eiropas attiecības ar Vašingtonu mainās, jo Trampa prezidentūras laikā būtiski transformējusies ASV ārpolitika un drošības politika.
Zviedrija pēc vairāk nekā 200 gadus ilgas militārās neitralitātes 2024. gadā pievienojās NATO, reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Plānots, ka Zviedrijas aizsardzības izdevumi līdz 2030. gadam sasniegs 3,5% no iekšzemes kopprodukta, salīdzinot ar 2,8% šogad.
