Visvairāk patēriņa kredītus ņem vecumā no 31 līdz 40, tērē ar vieglu roku: vai spēs tos sešos mēnešos atmaksāt? 15

Šogad otrajā ceturksnī būtiski audzis izsniegto patēriņa kredītu skaits, aģentūrai LETA pavēstīja AS “Kredītinformācijas birojs” pārstāvji, atsaucoties uz apkopoto informāciju par banku un citu kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju izsniegtajiem aizdevumiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā
Kokteilis
ĀTRAIS TESTS. Ko ieraudzīji pirmo – jaunu dāmu vai padzīvojušu kungu? Aplūko zīmējumu un uzzini par sevi ko jaunu!
Lasīt citas ziņas

Pēc biroja datiem, 2022.gada otrajā ceturksnī izsniegto patēriņa kredītu apmērs pārsniedzis 150 miljonus eiro, kas ir lielākais ceturkšņa laikā izsniegtais patēriņa kredītu apmērs kopš 2018.gada sākuma, savukārt noslēgto līgumu skaits sasniedzis pirmspandēmijas līmeni.

Visvairāk patēriņa kredītu pēdējo piecu gadu laikā izsniegti 2018.gada pirmajā ceturksnī, kad to apmērs sasniedza gandrīz 345 miljonus eiro, taču pēc tam bija vērojams ļoti straujš sarukums, kas saistīts ar izmaiņām regulējumā, skaidro “Kredītinformācijas biroja” pārstāvji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunās prasības paredzēja obligāti izvērtēt kredītņēmēju maksātspēju, samazināt kredītu pagarināšanas reizes, ierobežot reklāmu un noteica maksimālo gada procentu likmi, kas būtiski ietekmēja nebanku kreditēšanas sektoru. Tas veicināja pāreju no īstermiņa kredītiem par mazām summām uz garāka termiņa kredītiem par lielākām summām un samazināja kopējo izsniegto kredītu skaitu un summas.

“Kredītinformācijas biroja” valdes loceklis Intars Miķelsons skaidro, ka patēriņa kredītu klienti galvenokārt izmanto dzīves kvalitātes uzlabošanai, piemēram, mājokļa remontam, automašīnas vai sadzīves tehnikas iegādei, izglītībai, ceļojumiem un citām vajadzībām.

Kopš 2018.gada otrā ceturkšņa izsniegto patēriņa kredītu apmērs ir bijis salīdzinoši stabils, taču ar tendenci samazināties noslēgto līgumu skaitam un palielināties vidējai izsniegtajai summai. Šā gada otrajā ceturksnī vērojams straujš noslēgto līgumu skaita pieaugums – par 43%, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, un par 51%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Kopš 2021.gada sākuma vidējā izsniegtā patēriņa kredīta summa svārstās robežās no 1300 līdz 1500 eiro, tajā pašā laikā ap 60% izsniegto līgumu ir par salīdzinoši nelielām summām – līdz 500 eiro.

Visaktīvākie kredītņēmēji ir vecuma grupā no 31 līdz 40 gadiem. Puse no kredītiem tiek izsniegti uz termiņu līdz sešiem mēnešiem.

Apkopotie dati liecina, ka divas trešdaļas līgumu ir par summu līdz 1000 eiro, un tikai 1% līgumu par summu virs 10 000 eiro.

Lielāko daļu patēriņa kredītu izsniedz nebanku aizdevēji un līzinga kompānijas, mazāk – bankas.

“Lai gan pašlaik arvien mazāk aizdevuma līgumus slēdz ar galvotāju un biežāk kā nodrošinājumu izmanto līdzaizņēmēju, kurš atšķirībā no galvotāja atbildību par kredīta atmaksu uzņemas jau no līguma slēgšanas brīža, galvojums joprojām ir aktuāls, jo šie līgumi parasti ir slēgti ar garu atmaksas termiņu. Tā kā galvojumu galvenokārt izmantoja hipotekāro kredītu līgumos, kas tiek izsniegti uz vismaz 10 līdz 20 gadiem, tad galvotāju saistības vēl tik drīz nemazināsies. Šobrīd aptuveni 15% no visiem aizņēmējiem ir galvotāji,” skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Mājoklis, auto un studijas

Visvairāk galvotāju ir piesaistīti, ņemot mājokļa kredītu, pērkot automašīnu līzingā vai slēdzot studenta vai studējošā kredītu. Lielākā daļa darījumu ir banku sektorā (78%) un līzinga devēju vidū (14%), savukārt nebanku sektors galvojumu kā nodrošinājumu izmanto ļoti reti. Šobrīd no visiem spēkā esošajiem mājokļu kredītiem gandrīz puse (46%) ir ar galvotāju. Visvairāk līgumu ar galvotāju noslēgti 2007. gadā – 32 tūkstoši un joprojām puse no šiem līgums ir aktīvi, proti, aizdevums nav atmaksāts, un galvotāju saistības ir spēkā.

Reklāma
Reklāma

“Tā kā šajā pirmskrīzes gadā tika noslēgts rekordliels skaits mājokļu kredītu līgumu, vēl šobrīd ir spēkā 2007. gadā noslēgti līgumi par aptuveni 1 miljardu eiro, kas ir piektā daļa no visiem šobrīd spēkā esošiem līgumiem ar galvotāju. Galvojums bieži tiek izmantots arī, slēdzot līzinga darījumus. Savukārt, saņemot studiju un studējošā kredītu, galvojums ir obligāts priekšnoteikums. Šobrīd ir spēkā 33,2 tūkstoši kredīta līgumu studentiem, kur katru līgumu galvo viena privātpersona un viens uzņēmums. Kopumā galvotāji ir 23 tūkstoši privātpersonas un ap 30 uzņēmumu, galvenokārt, Valsts Kase, Altum vai Finanšu ministrija,” stāsta I.Miķelsons.

Skaits sarūk, bet atbildība joprojām liela

Kopš 2020. gada no jauna noslēgto līgumu skaits ar galvotāju būtiski sarūk, ja 2019. gadā tika noslēgts vairāk nekā 11 tūkstoši līgumu ar galvotāju, tad gadu vēlāk vairs tikai 6,6 tūkstoši, bet pērn 5 tūkstoši.

“Svarīgi atcerēties, ka galvotāja atbildība ir līdz brīdim, kamēr kredītņēmējs ir samaksājis pēdējos centus par saņemto aizdevumu. Nereti galvotāji par savu atbildību aizmirst, jo līgums ir noslēgts sen, turklāt kredītņēmējs, iespējams, ir izmantojis kredītbrīvdienas un neatmaksātā summa nesarūk tik strauji kā sākumā bija cerēts. Galvotājiem ik pa laikam būtu jāpainteresējas par kredīta atmaksas disciplīnu, jo galvojums tiek uztvers kā papildu finansiāls apgrūtinājums un var samazināt galvotāja iespējas pašam saņemt aizdevumu,” atgādina KIB vadītājs.

Galvo līgumiem virs 20 tūkstošiem

Lai gan līgumi ar galvotāju tiek slēgti arī par mazākām summām, lielākā daļa kredītlīgumu ar galvojumu ir virs 20 tūkstošiem eiro. Lielākā daļa no aizņēmējiem jeb 85% ir galvotāji vienam līgumam, 12% – diviem līgumiem, 3% – trīs un vairāk līgumiem.

“Vairāk nekā puse jeb 56% galvotāju ir vecumā no 31 līdz 50 gadiem. Savukārt pensijas vecumā šādu atbildību uzņēmušies vien nepilni 4%. Neskatoties uz to ka, uzsākot darba gaitas, ienākumi parasti nav pārāk lieli, tomēr desmitā daļa galvotāju ir arī vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

“Kredītinformācijas birojs” ir licencēts kredītbirojs, kas pašlaik pārvalda apjomīgāko fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datubāzi valstī. Birojs darbojas atbilstoši Latvijas Kredītinformācijas biroju likumam. Tā akcionāri ir Latvijas lielākās bankas. Uzņēmums ietilpst starptautisko kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēju grupā “Creditinfo Group”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.