“Šis līgums ir ļoti dīvains…” Dombrovskis pārsteigts par 220 miljonu eiro vērtā armijas pārtikas iepirkuma līguma juridisko formulējumu 57
“Man bija iespēja iepazīties ar šo līgumu, un, man liekas, varbūt man nav taisnība, bet, šķiet, ka viss tas stāsts ir izsūkts no pirksta… Šis nav līgums uz 220 vai 300 miljoniem eiro. Jo līgums uz summu ir līgums, kas saka: lūk, ir kāds pakalpojums vai prece, par kuru jāsamaksā šī konkrētā summa. Bet šajā līgumā – šis līgums ir ļoti dīvains – tur tā nav! Tur ir formulējums, ka līguma summa – pat ne līguma, bet plānotā līguma summa ir līdz tiem 200 miljoniem eiro. Priekš līguma tas ir ļoti dīvaini,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda ekonomists un partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis, ekonomikas ministrs (2014) Vjačeslavs Dombrovskis, diskutējot par aktuālo tematu, kas saistīts ar Aizsardzības ministrijas (AM) 220 miljonu eiro vērto pārtikas ieprirkumu armijai.
“Jebkurš iedomājaties, ja jūsu darba līgums būtu šādi nofromulēts? Jūsu plānotā darba alga ir līdz tur…Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka darba devējs var pieņemt lēmumu, vai jums samaksāt šoreiz 1000, desmit eiro vai vienu eiro! Saskaņā ar šo līgumu viņam būs pilnīgas tiesības. Un šajā līgumā [par armijas pārtikas ieprikumu – red.] ir tāpat. NBS pieņem lēmumu, cik daudz viņiem vajag tās pārtikas, un tad nodod to pasūtījumu. Bet var nenodot neko, neko nepasūtīt! Līdz ar to tā reālā līguma summa varētu būt desmit, divdesmit vai varbūt 200 reizes mazāka… Lielāka gan nevarētu būt! Jo, kāpēc tad bija jāraksta šī maksimālā summa? Es neesmu jurists – man ir grūti pateikt,” tā AM noslēgto ieprikuma līgumu par pārtikas piegādi armijai komentēja Dombrovskis.
“Tas, ka šis līgums reāli nav uz 220 miljoniem eiro – tas ir 100%!” tā uzskata Dombrovskis.
Dombrovskis pastāstīja, ka paskatījies šo līgumu daļā, kur ir runa par kritērijiem.
“Parasti, ja līgums ir rakstīts konkrētiem pasūtītājiem, tad tur ir kādi nosacījumi, kuriem atbilst viens vai divi…Bet šajā līgumā – jebkurš var pārliecināties – nosacījumi ir tādi, nu, atvainojiet – ja varēja pieteikties z/s “Zītari”, tad varēja pieteikties praktiski jebkurš! Tas, kas, manuprāt, ir noticis, ka ministrs Pabriks [bijušais Aizsadzības ministrs Artis Pabriks – red.] izvirzīja prasību, ka jāiesaista vietējie Latvijas ražotāji tajās NBS piegādēs. Un šis ir kaut kas nebijis vispār mūsu valsts pārvaldē. Paskatāmies… Skolu pārtikas iepirkumi – leiši, Polijā zemākā cena… Aizejiet uz “Lidl” un paskatieties, cik daudz tur Latvijas ražotāju?” sacīja Dombrovskis.
“Tātad ministrs izvirzīja savu prasību, bet tā prasība ir grūti izpildāma, jo arī mūsu vietējais ražotājs, es domāju, nav gatavs tam apjomam un tā…Un tad viņam ir kaut kāda sarežģīta sistēma, ka jāveido kaut kāda elektroniska platforma, kur ražotāji tur pieteiksies un piedalās, savas cenas un tā tālāk…Tas izaicinājums ir bijis tik neparasts ierēdņiem, ka šis izpildījums ir bijis izpausme tajā dīvainajā līgumā “līdz 230 vai pat 300 miljoniem”, kur tas pat nesakrīt ar to, cik viņi reāli tērē. Domāju, ka viņi reāli tērē maksimums dažus miljonus gadā – domāju, varbūt 2 vai 3 miljonus gadā, ka tie pat nav nekādi 8 miljoni gadā, tikai daži,” tā “Preses klubā” sacīja ekonomists un bijušais ekonomikas ministrs Dombrovskis.
KNAB par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas, šo ceturtdien, 16.martā, ziņoja LETA.
Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu “Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām”, aģentūra LETA uzzināja birojā.
KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.
Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.
Aģentūra LETA pārliecinājās, ka VALIC Ekipējuma un pārtikas iepirkumu nodaļas vadītāja Ērika Ezeriņa mobilais tālrunis ir izslēgts. Aizsardzības ministrijas runasvīrs Kaspars Galkins aģentūrai LETA teica, ka KNAB darbinieki šodien nav bijuši ministrijā. To, vai korupcijas apkarotāji bijuši citās aizsardzības resora iestādēs un vai aizturējuši amatpersonas, Galkins aicināja vaicāt KNAB.
Iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika (LA) juridiskais padomnieks Valdis Verners, kurš bijis iesaistīts iepirkuma komisijas darbā, aģentūrai LETA norādīja, ka KNAB ar viņu par šo iepirkumu nav sazinājies, pie viņa nav veiktas kratīšanas un par sākto kriminālprocesu viņš uzzinājis no medijiem. Verners atkārtoja, ka nekādas pretlikumības no savas puses nav veicis un ir gatavs doties uz KNAB, ja birojam būs nepieciešami viņa paskaidrojumi.
Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma pantiem par nepatiesu ziņu par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā norādīšanu deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.
Par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā, var piemērot brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Savukārt par neizpaužamu ziņu izpaušanu var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Likums dod tiesības personu aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Ja personu atzīst par aizdomās turēto un ir nepieciešams, personai var piemērot drošības līdzekli, no kuriem bargākais ir apcietinājums.
“Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi nežēlīgā un tiešā veidā demonstrē, kāda var būt korupcijas graujošā ietekme uz aizsardzības jomu. Aizdomas vai “sarkanie karogi” par iespējamu korupciju aizsardzības jomā pārbaudāmi ar īpašu vērību, un KNAB to dara arī centralizētā pārtikas iepirkuma gadījumā. Īpaša pateicība Aizsardzības ministrijas (AM) administratīvajam personālam par sniegto atbalstu un atsaucību KNAB īstenoto darbību laikā,” norādījis KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
KNAB turpina pirmstiesas izmeklēšanu un nostiprina iegūtos pierādījumus.
LETA jau rakstīja, ka AM saistībā ar 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu sākusi dienesta pārbaudi. Ministrija arī informējusi KNAB un prokuratūru. Pārbaudi prokuratūrā veic Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa.
Rojā reģistrēts uzņēmums “Zītari LZ” pērn decembrī ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām turpmākos piecus gadus.
Tāpat kļuvis zināms, ka iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika (LA) juridiskais padomnieks Valdis Verners bijis iesaistīts iepirkuma komisijas darbā. Verners aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka, ņemot vērā iepirkuma sarežģītību un tā ilgo gaitu bez būtiska progresa, viņš aicināts iesaistīties šī iepirkuma komisijas darbā no AM puses. Verners piekritis, “ņemot vērā izglītību, 16 gadu pieredzi valsts pārvaldē un privātajā sektorā, kā arī gūto pieredzi kā padomes loceklim pretkorupcijas organizācijā “Sabiedrība par atklātību Delna””.
Savukārt, iepirkuma komisiju vadījis pašreizējās aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces pārstāvētās Nacionālās apvienības (NA) biedrs Ezeriņš, kurš no partijas saraksta iepriekš kandidējis Rīgas domes vēlēšanās un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Ezeriņa tēvs ir savulaik publiskajā telpā par “tēvzemiešu” “pelēko kardinālu” dēvētais uzņēmējs Normunds Lakučs, kurš savulaik pārstāvēja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK intereses Privatizācijas aģentūrā un dažādu valsts uzņēmumu padomēs.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums “Zītari LZ” patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Zeltiņa ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. KNAB datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai “Latvijas attīstībai” ziedojis 2500 eiro, vēl gadu iepriekš – 2000 eiro. Savukārt 2015. un 2017.gadā kopumā viņš ziedojis 10 000 eiro partijai “Gods kalpot Rīgai”.
“Zītari LZ” 2021.gadā apgrozījis 562 498 eiro un strādājis ar 141 546 eiro peļņu. Gadu iepriekš apgrozīti 797 051 eiro un strādāts ar 62 399 eiro zaudējumiem. 2019.gadā apgrozīti 3 400 068 eiro un strādāts ar 31 800 eiro peļņu, bet 2018.gadā apgrozīti 2 314 098 eiro un strādāts ar 160 985 eiro peļņu. Arī iepriekšējos gados katru gadu apgrozīti vairāk nekā divi miljoni eiro.
Uzņēmumam ir četras ēdnīcas Talsos un Rīgā, bistro Rojā, krogs, kafejnīca un picērija Ventspilī.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka uzņēmumam ir deviņi transportlīdzekļi – četri vieglie, četri kravas un viena piekabe.
Uzņēmuma 2021.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums galvenokārt sniedz ēdināšanas pakalpojumus “Rīgas satiksmei”, ēdināšanas punktos un Rojas vidusskolas ēdnīcā, kā arī sniedz ēdināšanas pakalpojumus citām juridiskām un fiziskām personām. 2021.gadā uzņēmuma saimniecisko darbību ievērojami ietekmēja un ierobežoja Covid-19 pandēmija, kā arī tās seku ierobežošanas pasākumi. Uzņēmums 2021.gadā saņēmis valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai, kas nodrošinājis apgrozāmo līdzekļu pieejamību un uzņēmuma finanšu stabilitāti.
Ar “Zītari LZ” līgums ir noslēgts par loģistikas sistēmas izveidi, kas apvieno virkni pārtikas ražotājus un citus komersantus, lai nodrošinātu pārtikas piegādi visām NBS vienībām visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar līgumu, uzņēmumam pēc NBS pieprasījumiem būtu jānodrošina arī nepieciešamie pārtikas krājumi. Tāpat vienošanās paredz pienākumu uzņēmumam nodrošināt NBS nepieciešamās pārtikas ražošanu un piegādi kara gadījumā, iepriekš norādījusi AM.
