Foto: Freepik.com

Zeme sāk griezties arvien lēnāk: zinātnieki atklāj, cik drīz diennaktī varētu būt 25 stundas 0

Pievieno LA.LV

Ik pa laikam izskan apgalvojumi, ka Zemes diennakts nākotnē varētu kļūt garāka un sasniegt pat 25 stundas. Zinātnieki skaidro, ka, lai gan šāda iespēja patiešām pastāv, process ir ārkārtīgi lēns un notiek pakāpeniski, vēsta “Eco News”.

Kokteilis
Dzimuši zem laimīgās zvaigznes: 4 dzimšanas datumi, kuros pasaulē nāk laimes luteklīši
Veselam
Aizmirstiet par tunci: 5 lētāki produkti, kas ir īstas Omega-3 bumbas
Kokteilis
Viņi izbauda ne tikai mīlestību, bet arī pašu iepazīšanās procesu: trīs zodiaka zīmes, kurām īpaši patīk flirtēt
Lasīt citas ziņas

Zinātnieki jau sen zina, ka Zemes rotācija pakāpeniski palēninās. Tas nenotiek strauji un nav jūtams ikdienā, taču pēc ilgāka laika perioda šīs izmaiņas būs redzamas.

Zeme negriežas pilnīgi nemainīgā ātrumā. Tās rotāciju ietekmē vairāki faktori, un viens no galvenajiem ir Mēness gravitācija. Tieši tā rada paisumus un bēgumus okeānos, kas savukārt rada nelielu berzi. Šī berze darbojas kā bremzējošs spēks, kas ļoti lēni palēnina planētas griešanos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šīs izmaiņas ir tik niecīgas, ka cilvēks tās nevar sajust. Pat vairāku paaudžu laikā diennakts ilgums mainās tikai par pavisam nelielu sekundes daļu. Taču, raugoties ļoti ilgā laika posmā, šī ietekme kļūst nozīmīga un var novest pie tā, ka diennakts kļūst garāka nekā pašreizējās 24 stundas.

Zinātnieki šo procesu spēj noteikt, izmantojot ļoti precīzus atomu pulksteņus un salīdzinot tos ar astronomiskajiem novērojumiem. Papildus tiek analizēti arī vēsturiski dati, piemēram, seni pieraksti par aptumsumiem, kas palīdz saprast, kā Zemes rotācija mainījusies gadsimtu gaitā.

Taču būtiskākais jautājums ir, kad tad diennakts patiešām varētu sasniegt 25 stundas? Pētnieki uzsver, ka šādu konkrētu datumu kalendārā iezīmēt nav iespējams, jo tas ir ārkārtīgi ilgs process. Tomēr, balstoties uz aprēķiniem un novērojumiem, tiek lēsts, ka tas varētu notikt tikai pēc aptuveni 200 miljoniem gadu.

Tas nozīmē, ka šīs pārmaiņas nekādā veidā neietekmēs ne mūsdienu cilvēkus, ne tuvākās paaudzes. Pat pēc tūkstošiem gadu diennakts pagarinājums būs tik minimāls, ka ikdienā to nebūs iespējams pamanīt bez īpašām mērierīcēm.

Zinātnieki arī norāda, ka diennakts garumu var ietekmēt ne tikai Mēness, bet arī citi procesi. Piemēram, ledāju kušana, un pat lielas zemestrīces var radīt ļoti nelielas izmaiņas planētas rotācijas ātrumā. Tomēr arī šie faktori darbojas ļoti lēni un nespēj radīt straujas pārmaiņas.

Tāpēc ideja par 25 stundu diennakti vairāk ir interesants zinātnisks fakts nekā reāla tuvākās nākotnes pārmaiņa. Tā atgādina, cik dinamiska patiesībā ir mūsu planēta, pat ja šīs izmaiņas notiek tik lēni, ka cilvēks tās nespēj pamanīt savas dzīves laikā.

Pievieno LA.LV
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.