Gvido Straube: “Tā ir tāda vēsturnieka nelaime, ka ienāc ar zināšanām, ko dod skola, grāmatas, teātris, kino un radu stāsti, bet, kad kā profesionāls vēsturnieks sāc sēdēt bibliotēkās un arhīvos, par iepriekšējām zināšanām sāk rasties šaubas.”
Gvido Straube: “Tā ir tāda vēsturnieka nelaime, ka ienāc ar zināšanām, ko dod skola, grāmatas, teātris, kino un radu stāsti, bet, kad kā profesionāls vēsturnieks sāc sēdēt bibliotēkās un arhīvos, par iepriekšējām zināšanām sāk rasties šaubas.”
Foto: Karīna Miezāja

Ziemeļu kara pētījumi gaida princi. Esam uzbūruši “labos zviedru laikus”, bet vai tā bija? Saruna ar vēsturnieku Gvido Straubi 24

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Šoruden pagāja 300. gadskārta, kopš 1721. gadā Nīštates jeb Nīstades pilsētiņā (Ūsikaupunki mūsdienu Somijā) Zviedrijas karaliste un Krievija parakstīja miera līgumu, kurš noslēdza Lielo Ziemeļu karu (1700–1721) un ar kuru saskaņā Vidzeme ar Rīgu uz ilgu laiku juridiski kļuva par Krievijas impērijas daļu kā Vidzemes guberņa.

LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 139
1 diena
Daina Šulca
Ziņas
“Mēs sapratām, ka te paliksim, te novecosim.” Kurzemnieku Jablonsku ģimene 12 gados iedzīvojusies Dānijā 158
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš ir vecs vecis, nav simpātisks!”: Olga Kambala TV šovā paziņo, ka aktieris Lauris Dzelzītis “nepiestāv” viņas draudzenei 63
8 stundas
Lasīt citas ziņas

Lai arī šķietami tāls, tomēr Lielais Ziemeļu karš vai vienkārši Ziemeļu karš bija notikums, kas būtiski ietekmēja tālākos sabiedrības attīstības procesus Latvijas teritorijā. Vienlaikus tajā netrūkst “balto plankumu” un vēlāko laiku radītu stereotipu uzslāņojumu.

Sabiedrībā pieņemtais viedoklis ne vienmēr atbilst vēsturē notikušajam, taču vēsturniekam savos vērtējumos jāspēj iet arī pret sabiedrībā pieņemto, spriež LU Latvijas Vēstures institūta direktors un LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors GVIDO STRAUBE.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Kas ir tās atskaņas, kuru dēļ mūsdienās vispār vajadzētu zināt, ka 18. gadsimtā bija tāds Ziemeļu karš un Nīštates miers?

G. Straube: Lielais Ziemeļu karš ir viens no būtiskiem pagrieziena punktiem Eiropas, varētu teikt, pat pasaules jauno laiku vēsture. Jo būtiski mainās spēku samēri. Uz vēstures skatuves uznāk Krievzeme, kas kļūst par Krievijas impēriju un nopietnu spēlētāju Eiropas politikā līdz pat šai dienai.

Līdz Ziemeļu karam eiropiešiem tā ir mežonīga zeme, ko 16.–17. gadsimtā zīmē ar tādu tatāriski mongolisku akcentu. Un tad notiek šis “sprādziens”.

Otra lieta, ka Ziemeļu kara dēļ pagriezienu piedzīvo mūsu lokālā, Latvijas vēsture. Tā nonākam reālajā Krievijas interešu sfērā, kura 18. gadsimta garumā paplašinās, un gadsimta beigās visa Latvijas teritorija jau ir zem divgalvainā ērgļa.

Bēdīgākā lieta, ka šo pagriezienu mēdz diezgan politiski komentēt, jo nāk vēl dažādie 19. un sevišķi 20. gadsimta notikumu uzslāņojumi. Un tad Ziemeļu karam mēdz pielikt birku, ka tas ir brīdis, kad, sākot ar Rīgas krišanu 1710. gadā un gandrīz vai līdz neatkarības atgūšanas brīdim, esam nonākuši “sliktajā” vēstures posmā.

Tā ir tāda vēsturnieka nelaime, ka ienāc ar zināšanām, ko dod skola, grāmatas, teātris, kino un radu stāsti, bet, kad kā profesionāls vēsturnieks sāc sēdēt bibliotēkās un arhīvos, tev par iepriekšējām zināšanām sāk rasties šaubas. Izrādās, daudz kas bijis pavisam citādi.

 

Kas Ziemeļu kara gadījumā īsti nesakrīt ar sabiedrībā izplatītajiem priekšstatiem?

Ziemeļu karš Latvijas vēsturē ir posms, kas joprojām gaida princi, kas to pamodinās – tas ir maz pētīts, ar daudzām jautājuma zīmēm.

Tā gan vispār ir Latvijas vēstures problēma, ka daudzi posmi īstenībā ir “baltās lapas”, par kurām mums it kā izveidojies priekšstats, bet to radījuši 20. gadsimta sākuma autori un trimdas, dabiski arī padomju laika vēsturnieki. Taču 20. gadsimta politisko ietekmju dēļ daļa to autoru bija subjektīvi, aizspriedumaini un dusmīgi, tāpēc arī priekšstati par Ziemeļu karu pilni tādām lietām.

 

Piemēram?

Vajadzētu kaut vai beidzot mierīgi izvērtēt Andreja Upīša darbos apcerēto Vidzemes vācbaltu muižnieku Johanu Reinholdu fon Patkulu (1660–1707), kas gan “sarkanajā”, gan trimdas liberālajā historiogrāfijā ir diezgan negatīvs tēls. Īstenībā mēs varētu ar tādu personību lepoties. Patkuls lielā mērā bija cilvēks, kas ar savu diplomātiju sekmēja globālās politiskās izmaiņas, ko nesa Ziemeļu karš.

Vienkāršs Vidzemes muižnieciņš nostājās pret zviedru absolūtisma politiku.

Faktiski viņā jau ar mātes pienu bija ienākusi pārliecība, ka zviedru vara ir “sliktā”. Daļēji vainīga bija zviedru īstenotā muižu redukcija, kad muižniekiem atņēma īpašumus par labu valstij, ja tie nespēja pierādīt senās īpašumtiesības. Viņa tēvs Frīdrihs Vilhelms fon Patkuls vienu brīdi nonāca cietumā Stokholmā, jo atļāvās iebilst Zviedrijas karaļa gribai. Līdz ar to Rein­holdā kritiskā attieksme pret zviedriem bija ienākusi no ģimenes kopš puikas gadiem. Absolūtisma ap­stākļos bija normāli, ja karalis mazina muižnieku ietekmi, bet kuram gan patīk, ja viņam atņem īpašumus? Patkuls meklēja pretspēku zviedriem un risinājumu atrada Krievijā.

 

Mēģināja izspēlēt vienu lielvaru pret otru?

Viņš meklēja reālu risinājumu un tos, kas gribētu karot pret zviedriem. Viens bija Saksijas kūrfirsts un Polijas karalis Augusts II Stiprais, kuru Patkuls mēģināja pierunāt atgūt bijušo ietekmi Baltijā. Otrs bija Krievijas cars Pēteris I, kurš kā jauns, ambiciozs cilvēks meklēja iespēju pašapliecināties. Patkuls saprata, ka, saliekot kopā divus spēcīgus valdniekus, iegūs spēku, ko likt pretī tolaik modernajai Zviedrijai.

 

Doma bija tādā veidā atgūt Vidzemes autonomiju?

Viņa ideja bija caur šo konfliktu “izjāt baltā zirgā” kā Livonijas muižnieku republikas atjaunotājam. Vismaz tā daži vēsturnieki raksta, un šoreiz viņiem ticēsim. Savas idejas Patkuls īstenot nespēja, taču viņš ir tas, kas sekmēja situācijas novešanu līdz Ziemeļu karam.

 

Un kā tad ar zemes postīšanu Ziemeļu karā?

No kuras puses? Jo tur arī ir ļoti interesanta lieta. Par to slaveno grāfa Šeremetjeva ziņojumu, ka “ienaidnieka zemē vairs nav ko postīt”? Šeremetjevs to rakstīja 1702. gadā, labākajā gadījumā atrazdamies Igaunijas teritorijā, bet drīzāk Ingermanlandē (pie tagadējās Sanktpēterburgas). Latvijas teritorijā viņš tajā brīdī nemaz neuzturējās. Pētera I karapūļi te nemaz lāgā nebija sākuši blandīties, tikai mazliet Vidzemē. Līdz ar to viņa vārdi uz Latvijas teritoriju īsti nav attiecināmi. Un teicieni, ka “nekur vairs gailis nedzied” drīzāk ir tikai retorika.

Karapulki tolaik virzījās pa nosacīti lielākajām maģistrālēm. Šeremetjevs zināja tikai to, kas notika tām apkārt, kādus pārdesmit kilometrus pa labi un pa kreisi. Kara filozofija paredzēja, ka visu izšķir lielās kaujas noteiktās vietās. Karaspēki 18. gadsimtā vairs nav algotņu armijas, kas izdzīvo no salaupītā. Rekrūši jau izturējās piesardzīgāk un pārtika no tā, ko valdnieks maksāja.

Tā laika karš nav totāls, visaptverošs, par kādu tas kļūst 19. gadsimta otrajā pusē, kad armijas sāk iet pāri visai zemei un cieš civiliedzīvotāji.

Bet tad ir vēl tā otra puse. Arhīvā var pašķirstīt Vid­zemes landtāga protokolus līdz zviedru Vidzemes krišanai, un tajos var ieraudzīt, ka, sākot ar 17. gadsimta 90. gadiem, vidzemnieku un rīdzinieku dzīves apstākļi ar katru gadu kļūst aizvien smagāki un smagāki. Kur smagums? Nojaušot, ka drīz būs karš, zviedri sāka uzkrāt pārtiku, zirgus. Sākumā tas notiek kulturāli – zemniekiem un muižniekiem kaut kas jānodod un par to maksā.

Īsi pirms un karam sākoties, tas kļūst nežēlīgi, un zviedri vairs nemaksā, tikai izraksta parādzīmes. Karam turpinoties, kļūst pavisam brutāli – vajadzīgo atņem, ja kāds protestē, no­žvīkst zobens. Līdz ar to no 1708.–1709. gadu redzams, ka jau valda totāls bads.

Vidzemes landtāgā sūdzas gan zemnieki, gan muižnieki – viss atņemts, cilvēki mirst badā un nāk uz Rīgu. Tur ir veselas lapas ar uzskaitītām vietām, cilvēkiem, kur un kam zviedri ko atņēmuši, cik tas maksā naudā! Situācija ir traģiska. Vēl pat pirms mēra gadījās, ka ieiet mājās, bet tur cilvēki nomiruši no bada.

Tā ir lieta, pie kuras vajadzētu ķerties kādam jaunajam vēsturniekam un noskaidrot, cik tad tie zviedri bija “labi” īsi pirms savas aiziešanas. Mēs tā esam uzbūruši “labos zviedru laikus”, bet vai tik viņi paši nepielika pirkstu, lai Vidzemes muižnieki un zemnieki kļūtu pret tiem rezervēti? Tā šausmīgā zemes postīšana no krievu puses vairāk attiecas uz 16. gadsimta Livonijas karu.

 

Tad jājautā, cik pamatots ir pieņēmums, ka Pētera I karapūļi pārstāja postīt Vidzemi brīdī, kad apķērās, ka šo zemi varētu arī pievienot.

Tas ir viens no uzskatiem, ka tad viņš sāka tikai karot, bet vairs nenodarbojās ar postīšanu. Tas ir pieņēmums. Kā jau teicu, īstenībā tajā laikā nemaz tik plaši nepostīja. Tur patiešām būtu jānoskaidro, cik tad gūstekņu kara sākumā krievi aizveda, cik nomira. Vajadzētu noskaidrot Vidzemes iedzīvotāju sastāvu pirms Ziemeļu kara un pēc tā. Jo skaitļi rāda, ka jau kādus 17–20 gadus pēc kara Vidzeme ir atpakaļ pirmskara līmenī gan ekonomiski, gan iedzīvotāju skaits ir būtiski pakāpies

. Ir jau tāds pieņēmums, ka cilvēki pēc kara strauji vairojas, taču vai pieaugums tiešām bija pēc kara dzimušie?

Lauksaimniecība taču varēja balstīties tikai uz pieaugušiem cilvēkiem. Ja to bija ļoti maz, ne jau jaundzimušie varēja ar lauksaimniecību nodarboties! Tas, ko liecina arklu revīzijas (saimniecību pārskati un statistika) arī pēc 17. gadsimta kariem, karam beidzoties, 5–10 gadus regulāri muižās nāca klāt tā saucamie jaunie. Gandrīz nekad neraksta, kas viņi ir. Viņi parādās nez no kurienes. Tikai vienā vietā, revīzijā 18. gadsimta 30. gados Valmieras apkārtnē parādās, ka tie nav nekādi “jaunie”, bet pašu zemnieki, kas pamukuši kara gados un tagad atgriežas mājās.

 

“Mežvidus ļaudis”?

Tā kara laikā tolaik notika daudzviet Eiropā – zemnieki vienkārši pamuka nost no karaspēku ceļiem uz mežiem un purviem, lai pasargātu ģimenes, sevišķi sievietes, lopus, mantu. Kad ilgāku laiku dzirdēja, ka nekur nešauj, nāca ārā. Toreiz karoja diezgan bieži, un šāda pieredze uzkrājās.

Interesanta ir muižnieku pozīcija. Par bēgšanu nevienu nesoda. Vēl vairāk – viņiem dod trīs gadu brīvību no klaušām un nodevām. Un tajās viņi iesaistās tikai pēc saimniecības atjaunošanas.

 

Un Alūksnes mācītāja Johana Ernsta Glika liktenis, Marta Skovronska – nākamā ķeizariene Katrīna I, par kuru tagad vairāki romāni sarakstīti?

Tā kā pārāk labi par to laiku zinu, tādas grāmatas nemaz nedrīkstu lasīt! Tomēr Kristīnes Sabaļauskaites “Pētera imperatori” izlasīju. Daudzām lietām tur nenoticēju. Tur daudzas situācijas ir galīgi neiespējamas un nebalstās vēsturē.

Jā, Martas Skovronskas mīta atrisināšana varētu būt viena no problemātiskākajām. Viņa bija mācītāja Glika kalpone, un es nesaprotu, kāpēc Martu visu laiku grib pataisīt par viņa audžumeitu. Romānā Gliks arī attēlots kā dīvainis, kas skatās uz jaunām meitenēm, bet man šķiet, tā ir kaut kāda lietuviešu skaudība par to, ka mums tāds Bībeles tulkotājs Gliks ir.

Latvijas vēsturē par to maz runā, taču Gliks, gūstā uz Maskavu aizdzīts, uztaisīja lielisku karjeru un nonāca augstā amatā.

Viņš, šodienas valodā runājot, kļuva par diplomātu augstskolas rektoru, veidoja mācību līdzekļus, lasīja lekcijas nākamajiem Krievijas impērijas diplomātiem.

Ja runā par citiem uz Krievzemi aizdzītajiem gūstekņiem, jāatceras, ka aristokrātiski gūstekņi toreiz bija labs bizness. Radinieki par viņiem maksāja izpirkuma maksu. Daži droši vien pārgāja arī dienestā pie Pētera I, jo tajā laikā uz šīm lietām skatījās diezgan viegli.

 

Ja neskaita posta lietas, ko Ziemeļu karš mainīja latviešu zemnieka dzīvē?

Sadzīviski neko lielu. Viņš turpināja dzīvot tajā muižu sistēmā. Bet ir cita lieta, ko es līdz galam nevaru izskaidrot – ap 1730./31. gadu, tātad divdesmit gadu pēc tam, kad Latvijas teritorijā iestājies miers un desmit gadu pēc lielā Nīštates miera, Vidzemē notiek arklu revīzija. Un tie skaitļi ir diezgan pārsteidzoši, ja salīdzina ar to, kas pieder zemniekam 17. gadsimtā.

Tad viņam mājās ir viena divas govis. Četras – tas jau ir ļoti “biezs” zemnieks! Viens divi zirgi, daudzi vispār bez zirgiem. Saimes mazas – trīs, pieci, seši roku pāri. Bet 1731. gadā pēkšņi saimēs ir desmit, padsmit, divdesmit cilvēku! Četras govis ir gandrīz starta minimums, jo daudziem ir krietni vairāk. Vidzemes turīgākajās tā laika saimniecībās pat ir desmit divdesmit govju. Zirgi 5–12!

Lauksaimniecībā zinoši studenti man saka: vai jūs, pasniedzēj, saprotat, ko nozīmē 20 zirgi un 20 govis saimniecībā un vēl jaunlopi? Tiem taču visiem vajag ēst! Tas nav tikai aiziet kaut ko sapļaut. Kur pēkšņi tāds kāpums, ja jau Ziemeļu karš bija tik nežēlīgs un visu nodzina līdz nullei?! Viena atbilde ir – karš deva milzīgo aizmugures tirgu. Muižas, rēķinoties ar Krievijas vajadzībām, varēja izplesties, un tas deva iespēju arī zemniekam. Krievijā 18. gadsimta 30. gados ir bads un ļoti daudz labības uz Pēterburgu iet tieši no Vidzemes. Var teikt, ka mēs PSRS laikos Ļeņingradu uzturējām un arī 18. gadsimtā daudzus paglābām.

Igauņu vēsturnieki secinājuši, ka 18. gadsimtā Baltijas zemniekiem ar muižas klaušām īpašu grūtību nemaz nebija. Nezinu, kāpēc trimdas vēsturnieks Edgars Dunsdorfs to noliedz, kaut viņa paša minētie skaitļi reizēm liecina pretējo, bet tajā laikā dubultojās, trīskāršojās, četrkāršojās darbaroku skaits saimniecībā.

Agrāk mums skolā stāstīja, ka dzimtcilvēkam visu nedēļu bija jāstrādā muižā, svētdien jāiet baznīcā, līdz ar to apkopt savu zemes gabalu neatlika laika. Bet tas ir blefs, padomju un brīžiem arī nacionālās historiogrāfijas pasaka! Pat tad, ja klaušu apjoms pieauga, to realizācija grūtāka nekļuva.

Īstenībā zemniekam nebija problēmu, jo klaušās bija jāsūta tikai viens darbinieks, bet viņam saimē bija pietiekami daudz darba roku un arī zirgu pietika.

Ja kādam bija pieci zirgi, tad viņš varēja variēt. Viens viņam varēja būt kā mūsdienās kabriolets, lai “pazīmētos” kā filmā “Rūdolfa mantojums”.

 

Par 1721. gada Nīštates mieru runājot, atkal un atkal no Krievijas puses izskan doma, ka toreiz Pēteris I esot Baltijas guberņas no zviedriem nopircis par diviem miljoniem sudrabā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Diskusija “esam nopirkti vai iekaroti”? Tā nauda vairāk bija par Somiju. Pašu krievu vēsturnieku pētījumos taču teikts, ka tā bija garantija, lai Zviedrija tuvākajā laikā neko neuzsāktu. Krievija tā mēģināja nopirkt mieru uz zināmu laiku.

Arī pēc Pētera I laika var redzēt, ka Krievijā 18. gadsimtā pastāvīgi valda tās mūžīgās bailes no zviedriem, ka tie var ko pasākt. Krievijā līdz pat gadsimta beigām nav pārliecības, ka Nīštates miers ir uz mūžīgiem laikiem. Tur nevienu brīdi nav pārliecības, ka viss ir “nopirkts” un beidzies. Visu laiku ir diplomātiski pasākumi, lai izzondētu, kādi ir Zviedrijas nodomi, piespēlēšanas, maksāšanas, politiskas precības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 139
1 diena
Daina Šulca
Ziņas
“Mēs sapratām, ka te paliksim, te novecosim.” Kurzemnieku Jablonsku ģimene 12 gados iedzīvojusies Dānijā 158
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš ir vecs vecis, nav simpātisks!”: Olga Kambala TV šovā paziņo, ka aktieris Lauris Dzelzītis “nepiestāv” viņas draudzenei 63
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
No rītdienas mainīsies kārtība, kā SPKC apzinās kovida slimniekus 30
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs aicina visus jau tagad iegādāties respiratorus. Vai turpmāk tie būs jālieto obligāti? 198
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ekonomists ieskicē Latvijas nākotni: “Es pilnībā neņemtos izslēgt, ka nebūs nodokļu celšanas.” 20
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs Tālis Linkaits: “Viens ir draudēt, ka iesi prom no darba, pavisam kas cits – pieņemt šo lēmumu.” 127
5 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: “Šī ir tā reize, kad radusies vēlme atbalstīt pēdējā laikā tik bieži kritizēto valdību” 56
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 86
2 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien pārsteidzīga rīcība novedīs pie nepareiziem secinājumiem! Horoskopi 17.oktobrim
19:51
LE
LETA
Ziņas
Trīs Latvijas pilsētas: paziņo, kur pagājušajā diennaktī atklāts visvairāk Covid-19 inficēto
19:26
LE
LETA
Veselam
“Mēs apzināmies, ka pašreizējā situācijā lielākās valsts slimnīcas tiek noslogotas ar Covid-19 pacientu ārstēšanu”: VCA pauž gatavību iesaistīties plānveida operāciju nodrošināšanā 2
19:22
LE
LETA
Ziņas
“Melnais rekords” pārspēts: Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēts līdz šim lielākais Covid-19 saslimušo skaits 94
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Laikraksts “Bauskas dzīve” publicē sludinājumu: skolotājas meklē Covid-19 pozitīvos, lai varētu saslimt 106
9 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
Mantotais nams Bieriņos: pilna māja mākslas mūzu
7 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
Politiķis Mārtiņš Kossovičs: “Kāpēc nevaram jau tagad atklāti pateikt pilsētniekiem – lūdzu, nepērciet mašīnas ar lieliem dīzeļiem!” 23
Intervija 7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš ir vecs vecis, nav simpātisks!”: Olga Kambala TV šovā paziņo, ka aktieris Lauris Dzelzītis “nepiestāv” viņas draudzenei 63
8 stundas
Uldis Šmits
Ziņas
Pārkāpta kārtējā sarkanā līnija. Vai kaimiņos briest breksita analogs Polexit? 133
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš bija apbēdināts un pat aizkaitināts”: princis Viljams pastāsta, ka viņa dēls princis Džordžs skolā esot vācis atkritumus 2
7 stundas
AG
Aleksejs Grigorjevs
Ziņas
Aleksejs Grigorjevs: “Latvijā vajadzētu koordinēt savu politiku attiecībā uz “Ziemeļu straumi” ar Poliju”
6 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Katru gadu aptuveni 1200 sievietēm Latvijā diagnosticē krūts vēzi, bet skrīningu veic tikai katra trešā paciente
7 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 10
12 stundas
IK
Inga Kaļva-Miņina
Stāsti
“Esam kā sava personāža advokāti. Tajā pasaulē ir jāienirst, cik vien dziļi var!” Saruna ar aktieri Kārli Tolu
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Degvielas cenas Baltijā turpina paaugstināties jau ceturto nedēļu 6
10 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Itāļi atceļ OIK, spāņi samazina elektrības nodokli. Kā citur kompensē enerģijas cenu pieaugumu? 43
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķu prognozes: vai sestdien Latvijā vairs nelīs?
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kariņš komentē izplatīto video: “Tas parāda vienu no manām brīvā laika aizraušanām – mūziku.” 151
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 139
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Daiga un Dinija
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs aicina visus jau tagad iegādāties respiratorus. Vai turpmāk tie būs jālieto obligāti? 198
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Komēdija “Svingeri krievu gaumē” uzsāk ceļu pie skatītājiem ar Dmitriju Nagijevu galvenajā lomā 16
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ziemassvētku zvaigzne – puansetija: kā to kopt pareizi, lai tā uzziedētu atkal? 1
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Mūs piespiež izvēlēties starp cilvēkiem, cilvēcību…” Uzņēmēja pieņem smagu lēmumu un slēdz kafejnīcu 132
2 dienas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Saimnieces recepte: kā pareizi skābēt kāpostus, lai tie vienmēr izdotos izcili 6
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ nevajadzētu izvirzīt pārāk lielus mērķus! Horoskopi no 18. līdz 24.oktobrim
8 stundas
GK
Guna Kārkliņa
Kokteilis
Pamazām kļūs vieglāk? Astroloģe prognozē, kas mūs sagaida no 15. oktobra līdz 10.decembrim 11
2 dienas