Vācu desanta iesēšanās kuģos.

Pirms 100 gadiem agrā rītā ķeizariskās Vācijas jūras kara flote un sauszemes spēki ar cepelīnu un hidroplānu aviācijas atbalstu Baltijas jūrā uzsāka operāciju “Albion”, kas bija viena no ievērojamākajām desantoperācijām Pirmā pasaules kara laikā. Reizē tas arī bija pēdējais gadījums, kad Krievijas armija un flote iesaistījās liela mēroga kaujas darbībā. Vācu karavīri sasēdās kuģos Dancigas (Gdaņskas) apkaimē, Liepājā un Ventspilī, turpmākajās stundās un dienās desantējās stratēģiski svarīgajās Sāmsalas, Hījumā un Muhu salās. Krastā izsēdās 24,5 tūkstoši karavīru, 8500 zirgu; tika izkrauti 2400 transporta līdzekļi, ap 60 lielgabalu, kā arī munīcija un pārtika divām nedēļām. Krievijas armijas garnizonā salās kara laikā bija ap 24 tūkstošiem vīru; krastus turklāt sargāja spēcīga artilērija un betona nocietinājumi. Taču līdzīgi Rīgas ieņemšanas gadījumam pusotru mēnesi iepriekš, arī te postošas sekas uz armijas morāli un vēlmi pretoties bija atstājuši revolucionārie nemieri, disciplīnas sabrukums, dezertēšana. Turklāt laiks bija vējains un Krievijas armija negaidīja uzbrukumu tādā brīdī. Kaujas Rietumigaunijas jeb Monzunda arhipelāgā ilga līdz 20. oktobrim un noslēdzās ar vācu uzvaru. Lielākoties cīņas izvērtās uz jūras, mazāk uz sauszemes. Vācieši operācijā “Albion” zaudēja 386 vīrus un deviņus karakuģus.