Jautājums nav, vai tas notiks, bet – kad: Eiropa gatavojas atvairīt Krievijas iebrukumu 0
Kamēr Krievija ir aizņemta ar pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, daudzas NATO valstis sagaida, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins kādu dienu pievērsīs savu uzmanību Alianšu austrumu flangam un gatavojas šim iebrukumam. Kā raksta “Financial Times”, Krievijas ekonomika jau ir vērsta uz konfliktu, un Putina impērisma ambīcijas liecina, ka viņš meklēs iespējas paplašināties citur.
Tiek norādīts, ka Maskava jau veic pasākumus, lai pastiprinātu savu reģionālo klātbūtni.
“Satelītattēli rāda aktivitāti Krievijas bāzēs, kas atrodas tuvu NATO austrumu flangam. Petrozavodskā, aptuveni 175 km no robežas ar Somiju, uzceltas jaunas noliktavu ēkas, bet bijušās aviobāzes “Severomorsk-1” teritorijā, aptuveni 120 km uz austrumiem no Norvēģijas, iztīrītas teritorijas un uzklāts jauns asfalts lidmašīnām,” norāda izdevums.
Kad Krievija būs gatava uzbrukt
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pagājušajā mēnesī brīdināja, ka Maskava varētu būt gatava pielietot spēku “pēc pieciem gadiem”.
Savukārt Somijas Aizsardzības spēku štāba vietnieks, virsnieks Kari Nisula uzskata, ka jautājums nav “vai tas notiks, bet kad. Mums jābūt gataviem katru dienu.”
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pieļauj, ka Putins iegūs pārliecību un “alks pēc vēl lielākas teritorijas,” ja viņam ļaus gūt panākumus Ukrainā:
“Viņš izdarīs spiedienu uz Baltijas valstīm… Un, ja ASV prezidents publiski izteiks šaubas par savu apņemšanos attiecībā uz 5. pantu, tas var kārdināt Putinu pārbaudīt NATO apņēmību.”
Daudzas Austrumeiropas NATO valstis steidzas palielināt aizsardzības izdevumus. Tomēr daudzi šaubās, vai papildu investīcijas tiks ieguldītas pietiekami ātri.
“Visi vēlamies atturēt Krieviju, demonstrējot spēku un pastiprinot savu potenciālu. Bet no otras puses, kādā brīdī Putins mēģinās noskaidrot, vai viņš var uzvarēt,” saka viens no reģionālajiem izlūkiem.
Vienlaikus, kā norāda “Financial Times”, militārie eksperti uzskata, ka Maskavas interese par NATO kaimiņvalstīm atšķiras no attieksmes pret Ukrainu. Tā vietā, lai veiktu pilna mēroga iebrukumu, Putins, visticamāk, pārbaudīs, vai NATO reaģēs un vai viņš vispār varēs to izdarīt.
“Krievijai stratēģiskais mērķis būs NATO sabrukums, nevis nelielas teritorijas iegūšana Baltijas valstīs vai citur,” saka Kristi Raika, Starptautiskā aizsardzības un drošības centra Tallinā direktore.
Tomēr, viņasprāt, jebkāda nespēja stingri reaģēt uz turpmāku Maskavas agresiju nozīmēs alianse beigas. Tāpēc daudz kas var būt atkarīgs no tā, vai Putins jutīsies iedrošināts pēc savas kara pieredzes Ukrainā.
“Ja ASV uzspiedīs Ukrainai nelabvēlīgu mieru, Krievija jutīsies attaisnota, un risks mūsu drošībai pieaugs,” viņa norāda, piebilstot, ka viss izšķirsies par vienu fundamentālu jautājumu: “kā Krievija vērtēs NATO gatavību kolektīvai atbildes reakcijai?”
