Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
27. augusts, 2017
Drukāt

7 stundās apkārt pasaulei “Expo 2017” Astanā

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Divdesmit piecus hektārus plašo teritoriju Astanā, kur kopš 10. jūnija izrādās “Expo 2017” paviljoni, pirms trim gadiem apjoza tikai sēta ar daudzsološām bildēm un uzrakstiem. Redzēju tos pati savām acīm, taču tajā brīdī pat nenāca prātā, ka Kazahstānas galvaspilsētā sanāks pabūt vēlreiz un pārliecināties, ka kazahiem “solīts makā krīt”. Pasaules izstādē ar tematu “Nākotnes enerģija” līdzās vairāk nekā 100 valstu ekspozīcijām šoreiz apskatāma arī Latvijas un – saņem uzslavas.

 

Kazahu lielummānija – arī “Expo”

Pēc ceļojuma toreiz jau rakstīju “Mājas Viesī” par Astanas zili zaļiem brīnumiem – pasaulē lielāko telti tirdzniecībai, milzīgo stikla piramīdu tautu draudzības saietiem, grandiozāko mošeju Vidusāzijas reģionā, kurā satilpst pieci tūkstoši Allāha pielūdzēju, marmorā un zeltā darināto operas namu ar zāli 1250 skatītājiem, prezidenta pili, kas kvadrātmetros pārspēj pašu ASV Balto namu, un vēl neskaitāmiem debesskrāpjiem, piepildītiem ar birojiem un dzīvokļiem.

Arī “Expo 2017” pasākumā Kazahstānas galvaspilsēta izceļas ar mērogiem. Savu paviljonu tā uzbūvējusi kā pasaulē lielāko sfērisko celtni astoņu stāvu augstumā un 80 metru diametrā, ap kuru tad arī griežas visa izstādes kustība, jo kazahu stikla bumba atrodas pašā teritorijas plānojuma centrā. Uz celtnes jumta izvietoti vēja ģeneratori – kā jau pienākas nākotnes enerģijai veltītā pasākumā.

Ar ambiciozā projekta celtniecību gan nav veicies tik gludi, kā gribētos, – 2015. gada vasarā korupcijā pieķēra “Expo 2017” organizācijas komitejas izpilddirektoru Talgatu Jemergijevu, viņa vietā stājās Astanas mērs Adilbeks Zaksibekovs, taču darbus, kā plānots, 2016. gada rudenī neizdevās pabeigt. Kad līdz pasākuma atklāšanai bija atlikušas trīs nedēļas, ne vienam vien radušās šaubas par veiksmīgu celtniecības finālu. Latvijas paviljona direktors Ansis Egle, kurš Astanā ieradās precīzi 20. maijā, atceras, ka pašu ekspozīcija bijusi pilnībā gatava, taču par Kazah-stānu nodomājuši – nav reāli! “Tomēr viņi pabeidza, jo tas bija valsts prestiža jautājums,” piebilst Egle. Cipari par finanšu ieguldījumiem Kazahstānas tengēs rēķināmi vairākos miljardos.

 

Zvaigžņu lietus

“Iespaidīgs, pārsteidzošs un maģisks paviljons. Izstāde paliks atmiņā kā viena no dižākajām “Expo” vēsturē,” stikla bumbas viesu grāmatā ierakstījis pasaulslavenais spāņu tenors, diriģents un jauno talantu atklājējs Plasido Domingo, kurš Astanā bija ieradies, lai vadītu starptautiskā jauno operdziedātāju konkursa “Operalia” žūriju un vēlāk arī pats kāptu uz jau pieminētā opernama skatuves Žermona lomā “Traviatas” iestudējumā.

Kazahi gādā, lai slavenību “Expo” laikā netrūktu. Starptautiskajā Eirāzijas filmu festivālā, kas galvaspilsētā norisinājās jūlija beigās, piedalījās arī kino megazvaigznes Nikolass Keidžs un Džons Malkovičs.

Pēc senas kazahu tradīcijas ciemiņiem dāvināti smalki šūdināti halāti, taču amerikānis Keidžs dāsno velti, iespējams, karstuma un laika starpības dēļ uzņēmis pagalam samulsis. Toties Plasido Domingo kā jau dienvidnieks par dāvanu izrādījis patiesu sajūsmu.

Ar iespaidīgu ārzemju, kā arī pašmāju viesu skaitu Astanas “Expo” gan nevar lepoties. Līdz noslēgumam 10. septembrī no sākotnēji plānotajiem diviem līdz pieciem miljoniem apmeklētāju, visticamāk, izdosies sasniegt mazāko ciparu un arī tad lielākā daļa būs vietējo ļaužu. Augustā, kad kazahiem vairāk brīvdienu, ciemiņu skaits esot krietni pieaudzis.

 

Mūsējos slavē

“Mūsu paviljonam klājas arvien labāk,” uz jautājumu par Latvijas ekspozīcijas panākumiem Astanā atbild Ansis Egle. Apmeklētāju plāns pildoties – nu jau ik dienu Latvijai atvēlētajā telpā – tā atrodas netālu no centrālās ēkas – ienāk ap diviem tūkstošiem ļaužu, kas ļaus līdz “Expo” noslēgumam pat pārsniegt uz iepriekšējo izstāžu pieredzi balstīto 90 tūkstošu cilvēku prognozi.

Pretstatā rīkotāju un daudzu citu dalībvalstu “Expo” tēriņiem Latvijas izmaksas 800 tūkstošu eiro apmērā var uzskatīt par pieticīgām, norāda A. Egle, taču rezultātu “uz visa tā fona un pret to naudu, ko esam iztērējuši” viņš vērtē par pietiekami efektīvu. “Atradām veidu, kā stāstu par Latviju izstāstīt vienkārši un saprotami, lai katram viss top skaidrs.” Ar lepnumu viņš piemin citu valstu pieredzējušo kolēģu novērtējumu: “Šveices paviljona arhitekti mūsējo atzina galvas tiesu pārāku par citiem, to pašu teica arī cilvēki no Apvienoto Arābu Emirātiem, kas ir redzējuši pēdējo 30 gadu “Expo” un var tos salīdzināt.”

 

Pievienot komentāru

Interjera dizaineru padomi, kā pareizi un ērti iekārtot maza izmēra virtuviIr dzirdēts, ka mājas “dvēsele” ir virtuve, kurā lielu dienas daļu pavada ikviens ģimenes loceklis. Un, protams, ka visi sapņo par lielu,
Narva – tālākā ziemeļaustrumu pilsēta, kur jāredz cietoksnis, bastions... (1)Igaunijas–Krievijas pierobeža nav bezcerīga Eiropas Savienības nomale
Draugiem Facebook Twitter Google+