Ar viesstrādniekiem nav aršana 0
Par vienu no mūsu paviljona veiksmes faktoriem direktors nosauc brīnišķīgo 19 darbinieku komandu, kas lielākoties ieradušies no Latvijas pēc pamatīga atlases konkursa. Egle stāsta, ka daudzās ekspozīcijās tiek piesaistīti vietējie ļaudis, taču jau no pieredzes Šanhajas “Expo 2010” viņam bijis skaidrs, ka valsts jāpārstāv pašu cilvēkiem. “Ko tu vari ķīnietim vai, piemēram, kā šeit kazaham palūgt, lai pastāsta par Latviju, kurā viņš ne reizi nav bijis?”
Konkurenci izturējis arī Rīgas Tehniskās universitātes ceturtā kursa students Mihails Potihonins, kas paviljonā strādā kā viens no brīvprātīgajiem. Visai bieži viņam nākas atbildēt uz apmeklētāju jautājumu, vai dzīvot Latvijā ir droši pat tad, ja neprot latviešu valodu, kas parādot, ka Krievijas propaganda “strādā” arī Kazahstānā. Pašu kazahu attieksme pret “Expo”, kā novērojis Mihails, kuram bijusi izdevība pagājušajā gadā četrus mēnešus šeit studēt Eirāzijas nacionālajā universitātē, esot atšķirīga – daļa ar pasaules līmeņa pasākumu savā galvaspilsētā lepojas, citus sarūgtina tā milzīgais un necaurspīdīgais budžets.
Vai uzdevums izpildīts?
Vai izdevies izpildīt pašu galveno uzdevumu – rast jaunus sadarbības partnerus uzņēmējdarbībā, kam Astanas “Expo” likts īpašs uzsvars, – rādīšot laiks, spriež mūsu paviljona direktors. Pēc tikšanās reizēm, kas noti-kušas dažādos līmeņos starp izglītības iestādēm, tranzīta, celtniecības un enerģētikas biznesa pārstāvjiem, parakstīti daudzi sadarbības memorandi, un tas jau norādot, ka sperts solis uz priekšu. Viņš uzskata, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iesaistīšanās pasākumā iedevusi Latvijas dalībai pareizo virzību. “Nākamajā “Expo”, kas notiks Dubaijā, vēl vairāk jāaktivizējas, lai varam pasaulē konkurēt ar savām idejām, precēm un pakalpojumiem,” ir pārliecināts Egle un piebilst, ka uz pasaules izstādēm noteikti jāved arī strauji augošie jaunuzņēmumi, kas Astanā mūsējiem izpalika. Piemēram, šveicieši atveduši jaunuzņēmumu inku-batoru “Swissnex”, kam meklēja partnerus, kas būtu gatavi piedalīties konkrētu risinājumu izpētē. “Tās ir iespējas, kuras konkrētajā situācijā neesam izmantojuši,” viņš norāda.
Igauņi “Expo” ignorē, lietuviešiem – lāzeri
Netālu no Latvijas paviljona atrodas lietuvieši – būtu grēks neapskatīt kaimiņu ekspozīciju, kuru Egle ar profesionāļa aci vērtē kā interesantu, ar labu arhitektūru un dinamisku vidi. “Plus viņiem ir laba ēdnīca, uz kuru daudzi no mums iet ēst,” viņš smaidot piebilst.
Par ēstuvi – taisnība, ekspozīcija – pārsteigums, jo izrādās, ka katrs desmitais izmantotais lāzers pasaulē izgatavots Lietuvā. Lietuviešu ražojumus savās zinātniskajās laboratorijās liek lietā arī tādas slavenas mācību iestādes kā Hārvarda un Stenfordas universitāte, stāsta paviljona gide Diāna Manzurinaite.
Vēl viens pārsteigums – Astanā nav pārstāvēta Igaunija, tiesa, tā nav vienīgā valsts, kuras karogu neredz plīvojam pie kāda no paviljoniem. No vairāk nekā 200 pasaules valstīm šeit sevi izrāda nedaudz vairāk par simtu.
Par igauņiem zina stāstīt Latvijas paviljona direktors – pēc Milānas izstādes viņi nosprieduši, ka neredzot jēgu piedalīties kazahu rīkotajā pasākumā, taču šāda taktika viņam nešķiet pareiza. “Esmu pilnīgi pārliecināts, ka “Expo” ir jēga piedalīties. Ja pats par sevi nerunāsi, par tevi neviens neuzzinās un citi aizņems tavu vietu.”
Lai gan ziemeļu kaimiņus Astanā nesastapt, viņu radošais gars te ir jūtams – Igaunijas speciālisti iekārtojuši Gruzijas paviljonu.
Ja datoru par daudz
Kas pabijis kādā no pasaules izstādēm, saprot, ka izstaigāt visus paviljonus ir gandrīz neiespējami, vēl jo vairāk, ja apskatei dotas tikai septiņas stundas. Astanā prāts top pārslogots jau pēc stikla bumbas pāris stāviem. Jāpiekrīt A. Eglem, ka mājiniekiem atzīstami izdevies atspoguļot kosmosa tematu – viņu teritorijā Baikonuras pilsētā joprojām darbojas pasaulē lielākā kosmosa kuģu palaišanas stacija. Pārējie stāvi saplūst ekrānu ņirbā, kuros tomēr izdodas noķert vēstījumu: Kazahstāna vēlas kļūt par vienu no 30 pasaules visattīstītākajām valstīm, kas spējušas nonākt līdz “gaišai, ekoloģiski stabilai nākotnei”.
Arī daudzu citu valstu paviljonos informācijas tehnoloģiju izmantošana situsi augstu vilni, taču, kā atzīst Egle, bieži vien aiz tām pazūd pats vēstījums un domas skaidrība. “Aptuveni trešā daļa savās ekspozīcijās informāciju attēlo uz ekrāna, daži, piemēram, Japāna, izmanto pat “ekseļus” un “poverpointus” un tad rodas jautājums – kas pēc visa tā paliek cilvēka atmiņā?”
Par savu favorītu Nr. 1 Latvijas paviljona direktors nosauc Lielbritānijas ekspozīciju. Ap pieciem miljoniem mārciņu vērto izstādi projektējis pasaulē atzīts arhitekts Asifs Kāns. “Konceptuāli tīrs, askētisks darbs bez liekiem grabuļiem,” novērtē Egle. Apbrīnas vērta ir no skārienjutīgiem gaismas sensoriem konstruētā kazahu jurta, kuru apjož 360 grādu panorāmas ekrāns ar izciliem dabas skatiem. Kā nākotnes enerģijas materiālu briti piedāvā divu Mančestras universitātes zinātnieku 2004. gadā atklāto grafēnu, kuram 2010. gadā tika piešķirta Nobela prēmija. Ekspozīcija rāda, ko tikai ar šo brīnummateriālu nevar paveikt, tikai viena bēda – pagaidām tā iegūšana ir sarežģīts un dārgs process. Tiesa, lampiņas ar grafēna pārklātu kvēldiegu par apmēram 10 eiro jau varot iegādāties tiešsaistē, skaidro paviljona gide.
Kad gribas vairāk prieka un kustības, jāapciemo austrieši, kas no riteņiem, šūpolēm, pedāļiem un citiem rīkiem radījuši īstu enerģijas “feijerverku”, ko vainagojuši ar saukli “Nākotnes enerģija esi tu!”. Pie tā arī paliekam.
Par finansiālu atbalstu ceļojumam pateicos Vairai Paeglei un Dikļu pils saimniekiem.
Uzziņa
Astanas “Expo 2017” notiek līdz šā gada 10. septembrim.
Uz Kazahstānas galvaspilsētu var nokļūt ar aviosatiksmi.
Vīza ceļojumam līdz 30 dienām nav nepieciešama.
Kazahstānas naudas vienība ir tenge (KZT), 1 KZT = 0,00256 EUR.
Vienas dienas izstādes “Expo 2017” biļete maksā 4000 tenges jeb 10,24 eiro.
Ekspozīciju darbinieki runā angļu un krievu valodā.
Braucot sabiedriskajā transportā, biļetes pārdod kasiere vai šoferis. Viena biļete var maksāt 90 tenges jeb aptuveni 24 santīmus.
Pusdienas labā ēdnīcā var izmaksāt ap 2000 tengēm jeb 5 eiro.
