Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. novembris, 2014
Drukāt

Aldis Alliks: Prieks par Vanagu un Stankeviču kā Satversmes preambulas ideju paudējiem (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Zvērināts advokāts Aldis Alliks.

Gan lasot, gan klausoties, ko saka Jānis Vanags un Zbigņevs Stankevičs, allaž mani pārņem prieks, ka luterāņu un katoļu saimes mūsu valstī ir kārtīgu Mātes Latvijas dēlu vadībā.

Jāatceras, ka ģimene, laulība un ticība ir tie mērķi, pa kuriem bez mitas šaus un metīs kultūrmarksisma un liberālisma apoloģēti, tamdēļ jo īpaši svarīgi ir, lai šo mūsu tautas vērtību ierakumu aizsargus komandētu gudri un erudīti ģenerāļi.

Prieks bija jo īpaši liels, klausoties arhibīskapa Vanaga kunga (turpmāk saukšu – “arhibīskaps”) 18. novembra rīta sprediķi un lasot arī viņa rakstu “Latvijas Avīzē” ar nosaukumu “Klikšķis, kas Latvijai vajadzīgs”.

Arhibīskaps tajos plaši interpretēja Satversmes preambulu, un pie tam darīja to pilnīgi pareizi. Arhibīskaps ļoti precīzi pateica, ka Latvija tomēr tieši latviešiem ir kaut kas citādāks, īpašāks nekā cittautiešiem, kuriem aiz muguras ir arī vēl kāda cita zeme (ja tā var teikt – etniskā dzimtene). Latviešiem visā plašajā pasaulē nav nevienas pašas citas vietas, uz kurieni atkāpties. Tāpēc latviešiem ir tas “būt vai nebūt” jautājums, kuru dažkārt nepamatoti dēvē par pārmērību jeb radikālismu.

Vienīgi tas, ka arhibīskaps salīdzina latviešu un promaskaviski orientēto cittautiešu pretīmstāvēšanu uz it kā vienādi neadekvātām pozīcijām, nav īsti pareizi. Nedrīkst aizmirst, kas šeit, šajā zemē 50 gadus bija apspiedēji un kas – apspiestie. Apspiesto un viņu pēcnācēju pozīcijas – pat, ja tās arī kādureiz nešķiet īsti korektas un adekvātas – nevar mērīt ar to pašu mērauklu kā joprojām spēkā uzturētās apvainojušos apspiedēju netaisnīgās pozīcijas.

Ja runājam par to, ka daži liek vienlīdzības zīmi starp atsevišķu latviešu dažkārt tiešām neadekvātajiem izteikumiem un Latvijā rezidējošo Maskavas 5.kolonnas pārstāvju izteikumiem, tad der šāda analoģija – ja kāds kādu aplaupa un šis aplaupītais savu aplaupītāju nolamā, tad ir netaisnīgi teikt: “Laupītājam patiešām nevajag laupīt, bet arī aplaupītajam upurim nevajag lamāties! Abi ir slikti!”. Lai arī lamāšanās pati par sevi nav laba, konkrētajā kontekstā ir jāsaredz un jāsaprot, kas ir cēlonis un kas – sekas. Tādējādi tas, ka “Nacionālā apvienība” dažkārt tiek salīdzināta ar “Saskaņu” (jo abas, lūk, “kacinot tautu”), tikai norāda, ka tie, kas tiešām tā domā, politiski un morāli nav pārāk gudri.

Man Egila Levita izlolotā Satversmes paplašinātas preambulas ideja bija gaidīta – kā dabisks un loģisks turpinājums viņa savulaik vadītās Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumam par Satversmes neaizskaramo kodolu. Preambulas tekstā viss itin kā zināms, tik pašsaprotams.

Kā savulaik norādīju – ja šī manis par paplašināto dēvētā Satversmes preambula būtu pieņemta līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, valstsnācija un pati Latviešu Valsts savā attīstībā ap šo laiku būtu tikušas jau daudz tālāk (Aldis Alliks. “Paplašināta Satversmes preambula – jo ātrāk, jo labāk”).

Satversmes preambulas apspriešana Saeimā un tās pieņemšanas process bija nepatīkami pārsteidzoši ilgs un mokošs process. Tas ilgums un mokas acīmredzot liecināja par pašu latviešu zemo pašapziņu, neizpratni un pat bailīgumu, gļēvumu. Es ļoti cītīgi sekoju līdzi visam, ko kurš runāja un rakstīja par preambulas jautājumu. Brīžam tā aina patiešām bēdīga izskatījās. Nereti nācās piekrist Andrim Grūtupam, kurš nedaudz citā kontekstā reiz teica: “Satversmes reforma ir nevis juridisks, bet gan nācijas izdzīvošanas jautājums”. Man joprojām kremt, ka manitautieši – juristi un politiķi – nebija gana stingri savā pārliecībā, un dēļ viņiem Saeimas apstiprinātajā Satversmes preambulā izpaliek jēdziens “valstsnācija” un vairākas citas sākotnējā E. Levita projektā paredzētas lietas.

Lai vai kā, patīkami, ka preambula sāk dzīvot, ka tā mazpamazām sāk kļūt par pašsaprotamu Satversmes un – plašākā nozīmē – Latviešu Valsts izpratnes sastāvdaļu. Satversmes preambulu savā runā pieminēja arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.Viņas runa, manuprāt, bija viena no labākajām, kas pēdējo gadu laikā izskanējusi no Saeimas tribīnes.Tas, ka arī Valsts prezidents Andris Bērziņš (kuru savā tiešumā un karstasinībā nereti esmu dēvējis par “Valsts prezidenta vietas aizpildītāju”) Satversmes preambulu pieminēja savā runā, liecina, ka laikam pat viņš kaut ko no tā visa sāk saprast.

Tā arī ir Satversmes preambulas dziļākā jēga – kļūt par pašsaprotamību, par kuru vairs nav jāstrīdas, bet kuras saturs ir jāizprot un jāpiemēro (pie tam – arvien plašāk un dziļāk).

Igaunijas mediju eksperts Rauls Rebane ir teicis: “Informatīvā telpa ir 21.gadsimta karalauks. Viena no informācijas kara svarīgākajām iezīmēm ir tā, ka Tu nezini, ka Tev uzbrūk, un tu nejūti, ka esi zaudējis. Tu vienkārši domā, ka tā ir dzīve”. Tamdēļ aicinu savus tautiešus būt stipriem savās domās, pārliecībā, vārdos un darbos un aizpildīt Latvijas informatīvo telpu ar pozitīvām un konstruktīvām, Latviešu tautu un Valsti augšāmceļošām un tālākattīstošām idejām un argumentiem. “Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai”, tamdēļ neļausim tai darīt pāri ne ar militāriem, ne mūsdienīgajiem ideoloģiskiem, informācijas un propagandas ieročiem! Vārdam – milzu spēks. Vārds – visa iesākumā. Tamdēļ jādomā līdzi un apzināti jāizvēlas, ko un kā paši runājam par sevi, savu tautu un valsti.

Aicinu arī lietot ikdienā preambulā diemžēl neiekļauto vārdu – valstsnācija! Un justies tai piederīgiem, būt neatņemamai daļai no tās!

Aldis Alliks, jurists, sabiedrisks darbinieks

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tomēr īsto iemeslu dažādu valstij svarīgu lēmumu pieņemšanas kavēšanā un nepieņemšanā ir spēki,kurus vārdā saukt un līdz ar to ar tiem konsidelējoties ,joprojam ir populistu vājā vieta.Tie ir tie spēki,kuri tur latviešus krampjainā tvērienā jau vairāk kā 80 gadu un drīzāk uz plastmasas slotas kāta sāks lapas plaukt nekā viņu šo tvērienu atslābinās.

  2. … Tiesi mans vertejums par Vanaga sprediki 18.nov. … jo tas ir divpusejs … un ta,

    1. – tikai latvietim nelikumigi, nesaprotamu iemeslu del ir japanak un jaizdara tas kompromitejosais ‘KLIKSKIS’, kas nozime ateikties no savam Satversme ierakstitam un ar asinim izpirktam tiesibam,sava zeme … un:

    2. – 18.nov., 14 000 lapu neseju parstaveta partija un Satversmes Preambulas izcinitaja, vel joprojam ir no so religisko kultu parstavjiem noverteta ka politiski ekstrema – lidzigi SX un Zdanokietes grupejums … un kulturali, ka Eiropa atri pieaugosa neopaganisma parstavju patversme … ko tik krasa veida liecinaja tuksa 18.nov. baznica …

    3. – konsekventi, turpinasies so religiju kultu cina pret latviskas dzives zinas vertibu un tradiciju izpausmem … !

    4. – ka ari latviesu autohtonas pamattautas turpinosa skelsana un turpinosa nacionala gara novajinasana …

    …. Saja izmainas laikmeta vajadziba, vai tik pasam Arhibiskam nebutu jaizdara kads vajadzigais ‘klikskis’, kas atsaktu Latvijas Ev. lut. baznicas reformas, ka tas bija sacies macitaju grupas pirms Otra pasaules kara, lai kristiesu ticibas merki noverstos no agresiva evangelisma uz latviesu ticibas merki ticibu musu baltajam un labajam Dievinam … jo pamatidejas tacu ticam tam pasam Pasaules Raditajam …

  3. Patiesi tā: “…patīkami, ka preambula sāk dzīvot, ka tā mazpamazām sāk kļūt par pašsaprotamu Satversmes un – plašākā nozīmē – Latviešu Valsts izpratnes sastāvdaļu.”
    Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces svētku uzruna arī mani uzrunāja. Cita starpā arī aicinājums Latvijas valsts amatpersonām intervijas Latvijas mēdijiem sniegt valsts valodā. Taču diemžēl… Pēc svētkiem Latvijas izglītības ministre TV 5 kanālam sniedza interviju krievu valodā! Vai tiešām jāpaiet 40 gadiem, lai atbrīvotos no vergu sindroma?!

  4. Pārprasta demokrātija un pārprasts liberālisms ir mūsu valdošo politiķu valdīšanas pamats. Viņi nekad necentīsies saprast latviešu tautas intereses, ja tās var iztulkot kā vērstas uz sava – latviešu stāvokļa uzlabošanu. Visi šie muižnieki, kažokas un citi -sevišķi jau tv žurnālisti ir pat ļoti agresīvi noskaņoti pret mūsu tautu un tāpēc nav brīnums, ka iepriekšējā Saeima tikai ar lielām grūtībām akceptēja apgraizīto Preambulu, jo ko gan teiks visi šie okupantu pēcteči, citādi orientētie un pārējie, kam Latvija nozīmē tikai vietu kur atrodas. Pievienojos Alika k-ga teiktajam visā pilnībā. Un paldies mūsu reliģiskajiem vadoņiem, ka viņi stingri stāv patiesas demokrātijas un liberālisma sardzē

  5. Agrāk es klausījos ar lielu interesi arhibīskapa Vanaga runās, daudzas lietās viņam piekritu, bet kopš viņš ierakstījās Sudrabu slavējošā avīželē, es viņu ignorēju. Ka esmu pareizi novērtējusi Sudrabas lomu Latvijas politikā pierāda kaut vai tikai viens fakts – kopā ar Saskaņas centru NSL nobalsoja pret uzturēšanās atļauju ierobežošanu Krievijas pilsoņiem. Bija jau gan arī 5 ZZS biedri, kuri labprāt iztirgotu Latviju. Pārējo Jūsu izklāstu varu atbalstīt.

    • Ija, tos 5 ZZS biedrus vajadzētu censties saprast un aizbildināt, – varbūt viņiem ir kāds privāts iemesls, piemēram, pārdot ārzemniekiem savu māju vai zemi? Viņu vietā arī Valdis Dombrovskis būtu balsojis PAR, viņa laulenes bizness bija tieši mērķēts uz uzturēšanās atļaujām un “Vējziedu” tirgošanu. Izpelnoties labvēlību un iekļūstot naudīgā vietā Briselē, Dombrovskiem rodas iespēja atmaksāt bankas kredītu. Varbūt tie 5 deputāti arī ir nepārvaramu parādu gūstā, ka bez TUA tirgošanas nevar? Prieks vienīgi par to, ka Dombrovskis beidzot ir laimīgi prom, un Vienotība var balstot PRET Latvijas iztirgošanu.
      iekļūt Briselē

Draugiem Facebook Twitter Google+