Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. marts, 2015
Drukāt

Arheologi pēta iespējamo Jēzus bērnības māju

Ekrānšāviņš no livescience.com, foto: Kens Dārks.Ekrānšāviņš no livescience.com, foto: Kens Dārks.

Arheologi, kas strādā Nācaretē, pilsētā, kurā dzīvoja Jēzus, identificējuši namu, kas ticis uzskatīts par Marijas, Jāzepa un Jēzus mājām, raksta portāls livescience.com.

Ēka daļēji veidota kā niša klinšainā pakalnā, daļēji tās sienas celtas no kaļķa un akmens. Namu jau 19. gadsimta 80. gados atklāja Māsu no Nācaretes mūķenes, bet tikai 2006. gadā arheologi Kena Dārka, Redingas universitātes (Lielbritānija) profesora vadībā, noteica, ka nams patiesi datējams ar mūsu ēras 1. gadsimtu un identificēja to kā ēku, par kuru vēl gadsimtiem tika uzskatīts, ka tieši tajā uzaudzis Jēzus.

Tas, vai Jēzus patiesi dzīvojis šajā mājā, nav zināms un arī nav nosakāms ar arheoloģijas līdzekļiem, taču Dārks uzskata, ka tas ir iespējams.

Tiek uzskatīts, ka Jēzus uzauga Nācaretē. Arheologi atklājuši, ka vēl gadsimtiem pēc viņa pieņemtā dzīves laika Bizantijas impērija, kuras pārvaldībā tobrīd atradās pilsēta, rotāja namu ar mozaīkām un pat uzcēla virs tās baznīcu, lai ēku saglabātu.

Krustneši, kuri devās uz Svēto zemi 12. gadsimtā, salaboja namu, kurš tobrīd bija sabrucis. Šie fakti liecina, ka gan Bizantijas impērijas pārstāvji, gan arī krustneši to patiesi uzskatīja par Jēzus bērnības māju.

Mūķeņu izrakumiem sekoja jezuītu priestera Anrī Senē (Henri Senes) pētījumi 1936. gadā. Senē, kurš pirms kļūšanas par priesteri bija arhitekts, rūpīgi aprakstīja mūķeņu atklātās ēkas struktūras, taču, tā kā viņa darbs netika publicēts, tas arī nekļuva plaši zināms.

2006. gadā mūķenes atļāva māju apsekot Nācaretes Arheoloģijas projektam, iepazīstinot pētniekus arī ar Senē pierakstiem, un, apvienojot iepriekšējos atklājumus ar savējiem, kā arī ar citu informāciju, viņi rekonstruējuši vietas attīstību no 1. gadsimta līdz mūsdienām.

Namā atrastie priekšmeti liecina, ka tajā patiesi dzīvojusi ebreju ģimene. Māja pamesta kādā pirmā gadsimta brīdī; pēc tam no šī apvidus lauzts kaļķakmens un gadsimta pašā nogalē apvidū veikti arī apbedījumi, turklāt kāds apbedījums pat daļēji atrodas mājā. Savulaik ticis uzskatīts, ka tajā apglabāts Marijas vīrs Jāzeps, tomēr par to gan arheologi šaubās.

Dažus gadsimtus vēlāk ap ēku un tuvākajām divām kapavietām uzcelta baznīca, kura 8. gadsimtā pamesta, 12. gadsimtā atjaunota un 13. gadsimtā nodedzināta.

Fakts, ka māja kādu laiku tikusi aizsargāta, izskaidro tās labo stāvokli mūsdienās, Dārks raksta: “Gan māja, gan apbedījumi rotāti ar Bizantijas laika mozaīkām, norādot uz to īpašo, iespējams, sakrālo, statusu.”

Pētījumi Nācaretē ļāvuši arī izdarīt secinājumu, ka vietējie iedzīvotāji 1. gadsimtā nav pieņēmuši romiešu dzīvesveidu, cieši turoties pie ebreju paražām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+