Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. aprīlis, 2015
Drukāt

Arhibīskaps Vanags: cilvēkus darīs brīvus došana un piedošana (6)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Cilvēkus dara brīvus došana un piedošana, Lieldienu dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Vanags aicināja katram ielūkoties savā dzīvē un saprast, kur tajā ir “vecā, labā Kristus augšāmcelšanās”, norādot, ka ir liela atšķirība iet savu ceļu ar vai bez Kristus augšāmcelšanos. Arhibīskaps īpaši uzsvēra jēdzienu “force majeure” jeb nepārvaramu varu, un parasti ar to saprotot kādu dabas katastrofu, epidēmiju, valsts apvērsumu. “Varam tikai cerēt, ka nekas tāds mūsu dzīvi neaizskars,” sacīja Vanags.

Arhibīskaps arī norādīja, ka ir viens “force majeure”, ko gatavojam paši, proti, kapakmens, kas ir nepārvarama vara un kas izmaina visu. “Lieldienu rītā atausa, ka Jēzus ir nepārvarama vara, kas nelūdz un neklauvējas, bet augšāmceļas,” tā uzsvēra Vanags.

Arhibīskaps uzsvēra, ka mūsu dzīvē var pienākt brīdis, kad mums ceļu var aizšķērsot nepārvarama vara, kad neredzēsim ceļu tālāk, jautājot, ko mums tajā brīdī nozīmēs Kristus augšāmcelšanās un vai tam, ka Kristus ir dzīvs, vispār ir kāda nozīme reālās dzīves reālā situācijā.

“Vai tas kaut ko nozīmē koptu kristietim, kas stāv uz ceļiem ar aizsietām acīm ar islāmista zobenu virs galvas mirkli, pirms tam krīt?” tā jautāja Vanags, turpinot, ka augšāmcelšanās nekļūst par radikālu izeju ar to vien, ka “esam dzirdējuši Lieldienu stāstu un noglabājuši to atmiņā”.

“Mēdz teikt, ja esi ieraudzījis mērķi, tad ej uz to, ja nevari paiet, tad rāpo, ja nevari rāpot, tad vismaz nogulies tajā virzienā. [..] Arī mums ir brīži, kad mēs nespējam ne paiet, ne parāpot, neesam spējīgi uz ticības varoņdarbiem, tomēr mums ir mūsu tradīcija,” tā teica Vanags, atgādinot, ka cilvēkus darīs brīvus došana un piedošana.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ar to došanu luterāņiem iet visšvakāk,jo nabadzība sektā ir lielu kašķi uztaisījuši,bet vai viņš pats saprot ko sludina

  2. un visa atdošana , priecīgas Lieldienas

  3. … Visiem, Priecigas, visas tris latviskas Lielas Dienas …

    … Karsim Dievam supuli … ligsmosim un atjaunota gadskartas gaismojuma speka velreiz busim stipri un ticigi visam labam … bet nelausim vairs sevi vazat aiz deguna …

    .. Svinesim musu ‘Lielas Sievas’ , Margietas/ Maras – musu sievietes gadskartu – svetkus par godu Latvju sievietes muzigam garigam un fiziskam spekam … un Patiesibas un Taisnibas uzvarai par uzspiesto tumsibu un tas vel tik sapju pilnam sekam … !

  4. … Latvietim, ne vina sencim, nekad nav trukusi ticiba Dievam un Vina raditai realitatei, kas ir izteikta Vina ‘Lielaja darba’ – Daba, un taja iezimetos principos vai likumos, un kas jau musu sensencos noteica vajadzigas un moralas sadzives tradiciju parametrus un dzives merkus … ko mes sodien saucam kopeji par etiku, un personigi, morali …

    .. Par nelaimi, vesturiski attistita un no tas veidota modernas Eiropas sabiedribas pienemta realitate nekad nav lidzinajusies musu sensencu skaistajam un garigam ‘puku darzam’ ( ne jau kristiesu pienemtais legendarais paradizes darzs … ) ka etimologiska izcelsme redzam baltiskuma atbalsu no vesturiska ‘paradarza’ laikiem, kad sensenci vel dzivoja Arrarata pie Urmas un Vana ezeriem …sk. Rohl, ‘Legenda’ … . Un si uzspiesta relitate , jau divtukstots gadu veca un svesas ideologijas izaukleta, sava dogma pretdabiski pieprasa no upuriem griezt otro vaigu sitienam, kaut tas naktu pat no kada necilveka/kriminalista … !!!! Ar visam tam konsekvencem … latvietim … sodien … sava zeme, vai padzitam diaspora … sauboties par savu etnisko nakotni … !!!

    … Un te, mums kads, saja bezprincipala realitate vel maca par ‘ dosanu un piedosanu …’, par censanos sasniegt sis ticibas ‘tradiciju’ ( aktualu paradoksu) … kaut Dievticigam cilvekam, pat lidz raposanai negelu prieksa, japierada si pazemiba (aktuali pazemojums ) … saja bridi kad latviesu pamattautas katru Dievdoto labumu apdraud visparpienemts launums … !

    … Atbilde sadam realitates kontradikcijas aicinajumam – piekopt so dabas paradoksu – vesela prata latvieti izraisa pretestibu un pat riebumu … jo musu tradicijas, Dievs palidz tam, kurs palidz sev … ne tiek pazemots …

    … Vai Dievs tiesam ir radijis sadu glevuma likumu parvalditu realitati … ‘ Vai pasaule sodien jau pieder miermiligajiem … ka tas solits kada kulta rakstos ?

    • Lecam uz akmeņa, kuram uguntiņu
      Mūsu dieviņš dancos, katras vagas galā,
      Dos pienu maizīti, miezīti saldu,
      Laidīsim visi savas miesas mēs vaļā.

Draugiem Facebook Twitter Google+