Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. jūlijs, 2013
Drukāt

ASV sākas lielākā kibernoziedzības prāva valsts vēsturē

Foto-Reuters_ScanpixFoto-Reuters_Scanpix

ASV Federālā prokuratūra apsūdzējusi piecus cilvēkus kibernoziegumos un kredītkaršu krāpniecībā, kas nodarījusi virknei firmu vairāk nekā 300 miljonu dolāru zaudējumus.

 

Krāpnieki specializējas

Hakeru uzbrukumu mērķis bija firmas “Visa”, “J.C. Penney Co”, “JetBlue Airways Corp”, “Dexia Bank Belgium”, “Global Payments”, franču lielveikalu ķēde “Carrefour SA” un virkne citu banku un firmu, kas vēl tiek apzinātas. Kibernoziedznieki arī mēģinājuši piekļūt NASDAQ fondu biržas, kas elektroniski tirgo vērtspapīrus visā pasaulē, datu bāzei Ņujorkā, ziņo aģentūra “Reuters”. ASV tiesībsargi jau vairākus gadus centās notvert šo blēžu grupu, kurā darbojās pieci krievu un ukraiņu izcelsmes vīrieši, kas pamanījušies nozagt vismaz 160 miljonu maksājuma karšu datus, nodarot zaudējumus vairāk nekā par 300 miljoniem dolāru. ASV izmeklētāji atklājuši, ka katram grupas dalībniekam bija savs uzdevums: Vladimirs Drinkmans (32) un Aleksandrs Kaļiņins (26) ielauzās firmu datortīklos, bet Romans Kotovs (32) ieguva no tām vajadzīgos datus. Viņu noziedzīgās darbības piesedza ukrainis Mihails Ritikovs (26), sniedzot anonīmus pakalpojumus tīmekļa lapās. Krievs Dmitrijs Smilanets (29) apsūdzēts zagto kredītkaršu datu pārdošanā un ienākumu sadalīšanā. Pēc ASV prokuratūras datiem, viņš prasījis 10 dolārus par ASV kredītkartēm, 15 dolārus par Kanādas kredītkartēm un 50 dolārus par Eiropas valstu kredītkartēm, kas ir dārgākas, jo tajās iemontēta mikroshēma, kas tās padara drošākas.

 

Apdraud ASV drošību

Piecnieks centās slēpt savu darbību, atslēdzot pretvīrusu iekārtas par mērķi izraudzīto objektu datoros un uzkrājot nozagtos datus daudzās vietnēs. Viņi pārdeva maksājuma karšu datus starpniekiem, kuri tirgoja tos internetā vai pārdeva naudas kāsējiem, kas izvieto kodus uz tīrām plastikāta kartēm. “Šis ir ļoti bīstams noziegums,” intervijā “Reuters” paziņojis ASV prokurors Pols Fišmans (attēlā). “Cilvēki, kam ir zināšanas un vēlme ielauzties mūsu datortīklos, apdraud Amerikas ekonomisko labklājību, mūsu privātumu un mūsu nacionālo drošību,” uzskata Fišmans. Piecnieka prāvā kā līdzvainīgais apsūdzēts Alberts Gonzaless, kurš jau notiesāts uz 20 gadiem pēc atzīšanās lielajā miljoniem kredītkaršu datu zagšanas un krāpniecības shēmā ASV vēsturē. ASV izmeklētāji paziņojuši, ka piecnieks sadarbojās ar Gonzalesu pirms viņa aresta Maiami 2010. gadā. 32 gadus vecais kubiešu izcelsmes amerikānis Gonzaless jau deviņu gadu vecumā apguvis datorvīrusu likvidēšanas prasmi un vēlāk arī citas gudrības, piemēram, ielaušanos ārvalstu valdību datortīklos, raksta avīze “The Maiami Herald”.

Kibernoziedznieka karjeras augstākais punkts bija 170 miljonu kredītkaršu datu nozagšana un pārdošana no 2005. līdz 2007. gadam, visu operāciju izplānojot un pārraugot Gonzalesam. Savos ziedu laikos Gonzaless sūdzējies, ka viņam reiz nācies rokām skaitīt 340 000 dolāru, jo salūzusi naudas skaitāmā ierīce.

Amerikas popkultūrā tikuši apjūsmoti daudzi noziedznieki, arī Gonzaless, kura bandas darbība atainota televīzijas seriālā “Hakeri: operācija, kā kļūt bagātam vai mirt”.

 

Veikls hakeris – nacionālā vērtība?

Bijušais federālais prokurors kibernoziegumu lietās Marks Rašs uzskata, ka piecu hakeru tiesas prāva ASV liecina, ka tiesībsargi gūst panākumus, atklājot atbildīgos par liela mēroga kibernoziegumu rīkošanu, kuros iejaukti desmitiem vai pat simtiem cilvēku datorterminālos visā pasaulē. Pēc ASV varas iestāžu lūguma Drinkmans un Smilanets tika aizturēti 2012. gada jūnijā Nīderlandē, kur bija ieradušies kā tūristi. Viņu šķiešanās ar naudu pievērsa vietējās policijas uzmanību, bet pēc sazināšanās ar ASV tiesībsargiem sākās process viņu izdošanai tiesāšanai ASV. Smilanets pērn septembrī tika izdots ASV un šonedēļ tiks nogādāts federālajā tiesā Ņūdžersijas štatā. Drinkmana izdošanas lietu izskata Nīderlandes tiesa. ASV prokuratūra atteikusies komentēt, kur varētu atrasties pārējie trīs apsūdzētie. Datordrošības programmatūras firmas “Trend Micro” viceprezidents Toms Kellermans apšaubījis iespēju, ka viņi varētu tikt notverti, jo

dažu valstu varas iestādes izliekas neredzam kibernoziedzniekus. “Austrumeiropā pastāv milzīga apjoma ēnu ekonomika, un dažās valstīs prasmīgi hakeri tiek uzskatīti par nacionālo vērtībo,” viņš izteicies intervijā “Reuters”.

Kaļiņins un Drinkmans tika apsūdzēti jau 2009. gada prāvā pret Gonzalesu. Kopš tā laikā hakeri gājuši tālāk, ielaužoties NASDAQ fondu biržas direktoru padomes datortīklā un izveidojot tajā paši savu lapu, lai iegūtu atbildīgo amatpersonu kodus. Kaļiņins sadarbojies ar vēl kādu hakeri, 31 gadu veco krievu Nikolaju Nasenkovu, lai nozagtu datus par tūkstošiem klientu rēķiniem bankā “Citibank” un “PNC Bank” no 2005. līdz 2008. gadam, nodarot miljoniem dolāru zaudējumus. Eksperti uzskata, ka kādā no šīm epizodēm varētu būt līdzdarbojies Latvijas valstspiederīgais Čalovskis, kura izdošanu prasa ASV. Neatkarīgi juristi uzskata, ka ASV prokuratūras lēmums nosaukt trīs aizdomās turēto, bet vēl nenotverto hakeru vārdus, kas varētu slēpties Krievijā, ir pliķis Kremlim, kas nevēlas sadarboties šīs lietas atrisināšanā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+