Ekonomika
Bizness

Audumu ceļos klāj maz 16


Ģeotekstils izmantots arī uz autoceļa Ķekava–Skaistkalne. Iemesls – zema vieta un ceļa malās ir purvs.
Ģeotekstils izmantots arī uz autoceļa Ķekava–Skaistkalne. Iemesls – zema vieta un ceļa malās ir purvs.
Foto – “Tele textiles”

“Lauma Fabrics” ne tikai mežģīnes

“Lauma Fabrics” droši vien lielākajai daļai vairāk pazīstams kā adījumu, mežģīņu u. c. izstrādājumu ražotājs sieviešu veļas šūšanai, taču nu jau divus gadus uzņēmuma telpās ražo arī austo ģeotekstilu – ģeosintētisku materiālu, kuru izgatavo, saaužot kopā sintētisko diegu. Materiāls galvenokārt domāts uzbēruma grunts nodalīšanai no dabiskās pamata grunts, novēršot to sajaukšanos. Kā pastāstīja “Tele Textiles” valdes loceklis Edijs Egliņš, šogad plānots saražot divus miljonus kvadrātmetru produkta, tomēr salīdzinājumā ar lielajiem vācu vai Nīderlandes ģeotekstila ražotājiem tas vēl ir samērā mazs skaitlis.

Kā ceļa armējums

Svarīgi, ka kompānija ražo austo ģeotekstilu no polipropilēna, poliestera vai polietilēna. Tas ir daudz izturīgāks par saviem līdziniekiem, piemēram, neausto ģeotekstilu, līdz ar to pasargā ceļus no sabojāšanās, piemēram, no rišu veidošanās. Tāpat austajam ģeotekstilam ir vairāk uzdevumu – ne tikai nostiprināšanas, bet arī filtrācijas un sadalošā funkcija. “Ja ir smilšaina augsne, uzberot pa virsu akmeņus, tie ieurbsies smiltīs. Lai sadalītu šīs frakcijas, liek ģeotekstilu,” norāda E. Egliņš.

Šobrīd austo ģeotekstilu lielākoties izmanto ceļu un skrejceļu būvē, būvniecībā un daudz kur citur, tomēr Latvijā ģeotekstils vēl tikai ieskrienas – nedaudz izmanto, taču ar Rietumeiropas valstīm salīdzināt nevar. E. Egliņš pastāstīja, ka šobrīd “Tele Textiles” apmēram 99% saražotā eksportē uz citām valstīm, lielākoties uz Poliju un Skandināviju, interese ir arī no Slovākijas, Rumānijas, Itālijas, Krievijas.

Te gan jāpiezīmē, ka uzņēmums vēl nav tik plaši pazīstams, līdz ar to daudzi Latvijas ceļu būvētāji ģeotekstilu importē no ārvalstīm. Kā man pastāstīja ceļu būves uzņēmuma SIA “Rubate” ceļu būves projektu vadītājs Sandis Jankovs, vismaz “Rubate” ģeotekstilu izmanto, taču ne visos projektos – tikai tajos, kur to paredzējis pasūtītājs. “Ģeotekstila izmantošana ir atkarīga no ceļa, kas jābūvē. Ģeotekstils izlīdzina slodzi, un tas ir labs risinājums tiem ceļiem, kam ir slikta vai vāja nestspēja,” norāda S. Jankovs. Viņš norādīja, ka arī izmaksas nemaz neesot tik augstas, tomēr esot dažāda veida ģeotekstili un cenas variē no 30 centiem līdz pat trim eiro par kvadrātmetru. Vidējā cena esot aptuveni viens eiro par kvadrātmetru. Kā norāda E. Egliņš, arī “Tele Textiles” ražotais produkts izmaksājot apmēram vienu eiro kvadrātmetrā. Taču jāatceras, ka materiāla tirgotājs (Latvijā tādi ir vairāki) cenu, visticamāk, paceļ augstāku. “Rubates” pārstāvis sacīja, ka, iespējams, tieši tāpēc “Tele Textiles” vēl neesot tik populārs, jo esot par dārgu. “Latvijā daudzi ģeotekstilu importē, un tas nemaz nav dārgs,” sacīja S. Jankovs.

Ceļu būves inženieriem sasietas rokas

Savukārt biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” (“LCB”) valdes priekšsēdētājs An­dris Bērziņš “LA” atklāja, ka ceļu būves inženieri Latvijā ir ļoti ierobežoti tehnoloģisko lēmumu pieņemšanā. “Viņu pienākums ir precīzi realizēt pasūtītāju projektus, un viņi ir atbildīgi par to, lai materiālu lietošana simtprocentīgi atbilstu projektam un specifikācijām, ko izdod pasūtītājs,” saka A. Bērziņš, norādot, ka šobrīd ģeotekstils Latvijas ceļu būvniekiem netiek bieži iekļauts projektos. “Nezinu – to nevēlas pasūtītājs vai projektu autoriem trūkst zināšanu.”

Viņš atšķirībā no S. Jankova uzskata, ka ģeotekstils krietni sadārdzina projekta izmaksas. “Tajā pašā laikā gadījumos, kad nepieciešams atjaunot ceļa seguma virskārtu, jo ir novecojis asfalts un ir perpendikulāras plaisas, ģeotekstila lietošana vidējā termiņā ļautu ietaupīt līdzekļus, jo palielinātos remontēto ceļu ekspluatācijas laiks. Uzskatu, ka ceļu būves nozares zinātniekiem vajadzētu sagatavot ekonomisko pamatojumu un rekomendācijas pasūtītājiem un projektētājiem ģeotekstila izmantošanā. Latvijas ceļu būvnieku kvalifikācija jau pašlaik ir atbilstoša un nerada šķēršļus krietni plašākai materiāla izmantošanai ceļu būvē un remontēšanā.”

Arī “Latvijas valsts ceļu” Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš norāda, ka viss ir atkarīgs no projektētājiem – ja viņi projektā paredz ģeotekstila izmantošanu, tad tas arī uz ceļa būs. “Ģeotekstila jēga ir ilgāk saglabāt konstruktīvo slāņu īpašības un aizkavēt piesārņojumu, kas nāk no zemes klātnes un nosedzošajiem slāņiem. Svarīgi, lai ceļa konstrukcija labi izvada ūdeni. Precīza Eiropas standarta, kad ģeotekstils jāizmanto, nav. Tas ir pašu izvēles jautājums. Ja ir labi drenējoša grunts, tad ģeotekstils nav vajadzīgs. Ja ir purvi un māli, tad vajag,” skaidro G. Alberiņš. Viņš, līdzīgi kā A. Bērziņš, uzskata, ka materiāls palielina izmaksas, taču līdz ar to ceļu konstrukcija ilgāk saglabā kvalitāti.

Cer uz “Rail Baltica”

E. Egliņš norāda, ka uzņēmums jau sācis pārrunas ar vairākiem Latvijas ceļu nozares pārstāvjiem, kā arī jau sadarbojas ar dažiem tirgotājiem. “Sarunas ir pozitīvas, un ceram, ka tuvākajos gados arī Latvijā ģeotekstils kļūs arvien populārāks. Liels darbs jāpaveic arī izglītošanā, lai klienti redzētu, ka ģeotekstils paildzina ceļu ilgmūžību un investētais vēlāk atmaksājas,” norāda “Tele Textiles” pārstāvis. Uzņēmums arī ļoti cer uz “Rail Baltica” sliežu ceļu izbūvi. E. Egliņš sola, ka uzņēmums noteikti piedalīsies konkursos par iespēju jebkādā veidā piedāvāt savu produktu šajā gana kārdinošajā projektā.

LA.lv