×
Mobilā versija
+5.9°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
23. marts, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Čaukstošs sveiciens skolotājiem un ārstiem

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Kad veselības un izglītības ministri gandrīz sinhroni pavēstīja, ka 2018. gadā skolotāji saņems 1000 eiro mēnešalgu, bet ārsti divus tūkstošus, nomāktie pedagogi, grūtsirdīgie dakteri jutās kā happy end stāstu izdzirdējuši. Daudzi baidījās, ka pieļauta kļūda: pievienots par daudz nuļļu vai runātais ir pļāpas un lēmuma apstiprinājuma teksts ņemts no leģendām. Nē! Tas darīts tuvāko mīlestības vārdā, un tāpēc, ka pēc ikgadējā 5% IKP pieauguma balta nauda gāzīsies iekšā pa Latvijas durvīm un logiem, to nebūs citur kur likt, kā augstu atalgojot čaklos darbiniekus. Kā arī – tas ir partiju čaukstošs sveiciens skolu, slimnīcu ļaudīm valsts jubilejā. Literatūras skolotāja Ķērpīte kautri pajautāja: bet kāpēc ministriem jau 2015. gadā bija algas pielikums? Āre, skolotāju un ārstu finansējuma lietu kārtošana ir atlikta un kavējas vien tādēļ, ka nebija nodibināta darba grupa, kas izstrādātu modeli, kādā kārtībā notiks attiecīgie uzlabojumi atalgojuma paaugstināšanā un izmaksāšanā. Savukārt ministri neko nezināja par pēkšņi uzkritušo debesu mannu. Priekš viņiem to panāca partiju kartelis.

Un nu gan skolotāju istabās, ārstu pieņemamajās telpās, lauku doktorātos cēlās sajūsma, uz kādu nabadzībā nomērdētie nelikās spējīgi. Bālie, pie burtnīcu labošanas pārstrādājušies skolmeistari izgrūda saucienus – kolēģi, tas ir prātam neaptverami! Vecāka gadagājuma pedagoģes paģība, pārējiem amatbrāļiem reiba galva. Ārstu istabās no pārslodzēm nojūgušies dakterīši sāka dziedāt pateicības lūgsnas, mērīja viens otram asinsspiedienu un rādīja žestus, atdarinot naudaszīmju skaitīšanu. Dažus mediķus ar psihes sašķelšanās pazīmēm tiešām esot aizveduši uz Tvaika ielas nemierīgo vīriešu nodaļu. Darba kolektīvos lēma atcelt iepriekšējo kļūdaino spriedumu par amatu personām. Arodnieku Kera kunga un Vanagas kundzes no kabatām laukā vilktie rēķini un grafiki, kas vedināja visu pagriezt tā, itin kā administrācija gribētu nomirdināt skolotājus un mediķus badā, nav saistāmi ar cēlsirdīgo cilvēku grupu, kas atrodas pie varas.

Sastājušies pulciņos, badošanās virtuozi dedzīgi diskutēja, kā tiks galā ar neskaitāmiem kārdinājumiem pēc 2018. gada. Vai nav jārīko finanšu pratības kursi, lai izturētu pārbaudījumu ar nedzirdēti milzīgo naudas summu. Sūrām dienām aizejot pagājībā, daži loloja sapni, ka beidzot nopirks jahtu, bet pieticīgākie apmierinājās, ka varēs dažādot vakariņu ēdienkarti ar olām un gaļas atgriezumiem. Atkal atļauties pilsētas telefona pieslēgumu – tas jau katram bija padomā!

Neatgriezeniski nolemtajam ir valstisks pamats. Palielinoties strādājošo pirktspējai, celsies iekšzemes patēriņš. Skolotāju blīvi apdzīvotos kvartālos uzteiks biznesu vienveidīgo īres namu īpašniekiem, jurģojoties uz labākām adresēm. Aizvērsies humpalu bodītes, kur nelielas rocības pircējiem piedāvāja no džutas auduma šūtas kleitas un no vectēva drēbju pleciņiem noceltus lietotus uzvalciņus. Skolotāji vairs nekotēsies aptaujā “Sliktāk ģērbtie cilvēki valstī”. Samazināsies neatklāto produktu zādzību skaits “Superneto” veikalos, un ārstiem viesībās nevajadzēs izlikties par aizmāršām, kas izklaidības dēļ nav apmainījuši bahillas pret izejamiem apaviem. Mediķi varēs nopirkt īstas lakādas kurpes!

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+