Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. augusts, 2015
Drukāt

Bagāto kalpu vasara? Laukos trūkst kārtīgu darbaroku (46)

Foto-Artis DrēziņšFoto-Artis Drēziņš
FAKTI

Daži no lauku darbu atalgojumiem, 
kas izriet no rakstā minētajiem piemēriem (alga uz rokas)

* Dārzniecībā (loku, burkānu, biešu, sīpolu, gurķu, tomātu sēšana, kopšana, novākšana) – 360 – 800 eiro mēnesī

* Krūmmelleņu lasīšana (krietni strādājot astoņas stundas dienā) – 500 eiro mēnesī

* Slaucēja – 400 – 800 eiro mēnesī

* Agronoms – 700 – 1500 eiro mēnesī

* Traktorists – 400 – 700 eiro vidējā mēnešalga gadā (ražas mēnešos – virs 1000 eiro)

Laukos trūkst darba roku, varot pat maksāt 1000 eiro uz rokas, bet neesot kas strādā. Šī ziņa, kas jūlija sākumā izskanēja, lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem tiekoties ar Nodarbinātības valsts aģentūras vadību, laukos saviļņoja gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Kurš par ko tādu naudu maksā? Kāds darbs? Vēl pirms sākam pētīt situāciju, uzreiz skaidrs, ka aina ir visai raiba, jo profesijas, amati, atbildība un darbi laukos ir dažādi. Arī runāt par algu ne visi ir gatavi. Apzvanot pazīstamus darba devējus, sarunas bija piesardzīgas, kāds pat sadusmojās. Kā man sacīja kāds zināms lauku uzņēmējs, tas ir ne tikai tāpēc, ka varbūt darba ņēmējs kaut ko maksā, izvairoties no nodokļu maksāšanas, bet arī darba devēju savstarpējās konkurences jautājums, lai labu darbinieku algas nesaskrietu debesīs. Tāpat katram ir savas metodes, kā papildus samaksai noturēt savus cilvēkus pie sevis, piemēram, dāvināti ceļojumi, kopīgi pasākumi, lieliskas iespējas pavadīt brīvo laiku, nemitīga pozitīvas attiek­smes demonstrēšana utt.

Ķēros pie darba sludinājumiem interneta vidē, avīzēs un interesējos par darbu lauksaimniecībā. Pie vairākiem aizbraucu ciemos. Bija gadījumi, kad sapratu – uzreiz varu atzīties, ka esmu žurnālists un visu tāpat uzzināšu, bet parasti atzīšanās brīdi novilcināju. Neko kriminālu jau arī neuzzināju. Un tas jau arī nebija mans mērķis.

Pazīstamās Ogres novada Madlienas pagasta dārzeņaudzētavas “Galiņi” īpašnieks un vadītājs Juris Strazdiņš ir konkrēts: laukos strādātvaroši cilvēki ir, grūtāk ir salāgot veicamo pienākumu apjomu ar samaksu. “Galiņos” pastāvīgi strādā 25 cilvēki. Kad jāvāc kāposti ziemas glabāšanai, tad apmēram no 10. septembra līdz 25. oktobrim vajadzīgi vēl 15. Vidēji uz rokas cilvēkam sanākot 400 – 450 eiro plus nomaksāti nodokļi. (Šeit un turpmāk rakstā, ja nav teikts citādi, runa ir par algu uz rokas un nomaksātiem nodokļiem. – A. D.) Kravas automašīnas šoferis deviņus mēnešus pelna aptuveni 900 eiro mēnesī, aptuveni tikpat – labākie traktoristi no aprīļa līdz novembrim. Labākie strādnieki loku, burkānu, biešu, sīpolu, gurķu, tomātu sēšanā, kopšanā un novākšanā arī varot nopelnīt līdz 800 eiro mēnesī, taču caurmēra algas ir zemākas: jo bez gribas nepieciešamas arī veiklas rokas, gaiša galva un laba veselība.


Pie kāpostu novākšanas (jāgriež galvas un jāliek uz traktora vilkta transportiera lentes) minimālā alga esot 360 eiro mēnesī, ja strādā 22 dienas pa astoņām stundām. Saimnieks pat izstrādājis precīzu grafiku: plkst. 8.00 – jābūt uz strīpas, no plkst. 8.15 līdz 10 griež, no plkst. 10.01 līdz 10.15 atpūta, no plkst. 10.16 līdz 13 – griež, no plkst. 13.01 līdz 14 – pusdienas, no plkst. 14.01 līz 16 – griež, no plkst. 16.01 līdz 16.15 – atpūta, no plkst. 16.16 līdz 17.30 – griež. Ja strādā ļoti ātri un vairāk, par ko pati kāpostu griezēju komanda vienojas, varot aizvilkt līdz 900 eiro mēnesī.

“Cilāt četrus kilogramus smagas kāpostgalvas nemaz nav tik viegli: jauniem nepatīk, vecākiem ļaudīm – par grūtu. Pamatstrādnieki ir 35 – 50 gadu vecumā, kam dzīve jau nostabilizējusies. Pēc piecdesmit gadiem cilvēkiem parasti ir gan griba, gan liela dzīves pieredze, bet sākas sarežgījumi ar veselību,” novērojis J. Strazdiņš.

Gita Dišereite ir ideālā vecumā – 38 gadus veca. Strādājot astoņas stundas dienā siltumnīcās dārzeņu sējas darbos un ražas novākšanā. Mēnesī nopelna 700 eiro. Saimnieks viņu slavē par čaklumu un iedzimtām veiklām rokām, viņa saimnieku – par labu attieksmi. Vai nav grūts darbs?

“Kas tur grūts – lokus griezt?! Ja nu kādreiz karstums. Bet tad samazinām apgriezienus, un saimnieks jau saprot un nedzen,” saka G. Dišereite un piebilst, ka darbs patīkot.

Mārupes novada zemnieku saimniecības “Zālītes” īpašnieks Bruno Lielkāja darbā aicina sievietes no 18 gadu vecuma pupu un pētersīļu novākšanā. Maksā divus eiro stundā. Darbs sākas septiņos, astoņos no rīta, beidzas ap diviem, četriem pēcpusdienā. Atkarībā no veikala pieprasījuma un laika apstākļiem. Strādnieku trūkst, kaut gan saimnieks gatavs no tuvākajiem Rīgas rajoniem tos atvest. Daudzas pat 30 gadu vecumā kājās vagās nevarot nostāvēt, bet esot arī sievietes čaklas kā bitītes. Ar bērniem un jauniešiem negribot ņemties, jo daudz birokrātisku formalitāšu jākārto un grūtāk prasīt atbildību.

Mellenes lasīs arī ukraiņi

Krūmmelleņu audzētājiem (40 hektāri) SIA “Blueberry land” Lielvārdes novadā vasaras sākumā nepieciešami 25 darbinieki, vasaras beigās, kad ražas novākšana rit pilnā sparā, vēl 15. Darbu vadītāji Ingus Perdijaks un Aleksejs Kuzņecovs stāsta, ka maksājot par padarīto: astoņas stundas dienā nopietni lasot ogas, mēnesī varot nopelnīt 500 eiro. Ja jūt, ka ogas nelasās, raža slikta vai vēl gatavojas, lai lasītājus neatbaidītu, samazinot apjomu. Lai nopelnītu 1000 eiro, būtu jāstrādā 16 stundas, bet tas diez vai kādam būtu pa spēkam, turklāt mitras ogas lasīt nedrīkst.

No dažu kilometru attālās Lielvārdes tikpat kā nav lasītāju. Pārsvarā no Aiz­kraukles novada, Jēkabpils, pat tālās Daugavpils. Trīs kilometru attālumā ir dzelzceļa stacija – tuvākie braukā, tālākie ražas laikā īrē dzīvokli Lielvārdes novadā. Vadītāji lēš, ka agri vai vēlu, kad pieaugs darbu apjoms, būs jādomā par strādnieku izmitināšanu. Piesakās daudz lasītāju no Latgales, ravētāju gan mazāk. Atbirums – kāda trešdaļa. Jo darbs tomēr fizisks, āra apstākļos. Vislabākās lasītājas esot 45 – 50 gadus vecas sievietes, bet esot arī pensionāres virs 70, kas strādā labāk par jauniešiem.

Aiga Pakalne, 45 gadus vecā jēkabpiliete, krūmmellenes lasa pirmo gadu un ir apmierināta. Darbs patīk. Pēc strādāšanas konditorejā gribējies pārmaiņas, bet droši vien rudenī atgriezīšoties savā specialitātē – piedāvājumi jau esot. Tagad kopā ar divām citām sievietēm par 150 eiro mēnesī īrējot dzīvokli Jumpravā. Nopelna 500 eiro mēnesī.

“Pagaidām kaut kā iztiekam, bet pēc gadiem četriem, kad krūmi būs paaugušies, ražas mēnešos mums vajadzēs ap 200 strādnieku. Kur tos dabūsim? Vienīgais – ievest no citām valstīm, bet tas šobrīd ir sarežģīti. Nav arī īsti izdomāta tehnika, kas varētu kvalitatīvi aizstāt cilvēku rokas. Mūsu kolēģiem “Arosa – R” pagājušogad daļa ražas palika uz lauka,” norāda A. Kuzņecovs.

SIA “Arosa – R” īpašniece Māra Rudzāte apstiprina: pērn trešdaļa ražas palikusi uz lauka gan lasītāju trūkuma, gan agro salnu dēļ. Par 1000 eiro algu smej – mēs samaksāt varam, bet cilvēki nopelnīt nespēj, varbūt vienīgi, ja strādātu tikpat intensīvi kā Īrijas laukos… 500 eiro jāspēj nopelnīt nepārstrādājoties. Maksājot 80 centus par salasītu kilogramu, tas ir apmēram tikpat, cik Polijā. Tālāk uz Rietumiem izcenojumi esot no viena līdz pusotram eiro.

“Arosa – R” jau tagad saviem 50 hektāriem Jelgavas novada Līvbērzes pagastā vajag 200 lasītāju.

“Kad 2003. gadā Līvbērzē sāku savu biznesu, priecājos, ka došu darbu vai pusei pagasta. Šobrīd no Līvbērzes nav neviena, kaut gan dienā var nopelnīt 20 eiro. Zvana man strādātgribētāji no visām malām, dzīvošana un autobuss uz Jelgavu par brīvu, bet ne visi izrādās strādātāji. Skolēni no Jelgavas, liekas, bezmaz vai ģībst no pārslodzes…” ironizē M. Rudzāte. “Lauku cilvēki vairāk pie fiziska darba pieraduši, bet lielākie malači ir latgalieši. Jau strādā jaunieši no Rugājiem un Dagdas, arī pieaugušie, brauks vēl. Pie manis nekautrējas savā atvaļinājumā strādāt Latgales pašvaldību amatpersonas, skolotāji, pat skolu direktori. No 1. augusta būs arī 12 strādnieki no Ukrainas, kam esmu nokārtojusi vīzas, par katru samaksājusi 60 eiro darba atļaujai un garantējusi valsts vidējo algu.”

M. Rudzāte priecājas, ka viņai kā vienai no ierosinātājām pagājušogad izdevies Saeimā dabūt cauri grozījumus nodokļu likumdošanā, kas samazina birokrātiju un nodokļus, kas attiecas uz viesstrādnieku un jauniešu nodarbinātību. Kundze aicina arī citus uzņēmējus izmantot šos uzlabojumus un līst ārā no ēnu ekonomikas. Tagad M. Rudzāte domā, kā panākt, lai viesstrādnieku ievešana Latvijā būtu ekonomiski izdevīgāka, piemēram, nebūtu jāmaksā vismaz vidējā alga – Anglijā, piemēram, daudzi mūsu tautieši smagi strādājot par minimālo algu.

Slaucējas meklē daudzi

Jelgavas novada agrofirmu “Zelta druva” un “Jelgava” lopkopības nozares vadītājs Gatis Ķezberis stāsta, ka tiek meklētas slaucējas un lopkopji. Tas neesot nekas neparasts: kopumā no 100 lopkopībā nodarbinātajiem 90% esot stabili kadri, atlikušie 10% – dabiskais atbirums. G. Ķezberis ir viens no retajiem, kurš algas lielumu nosauc pirms nodokļu nomaksas. Vidēji esot 700 eiro, laba slaucēja saņemot no 800 līdz 1000 eiro, speciālisti – ap 1000 eiro. Darbs fermās iespējami mehanizēts. Jaunam cilvēkam uzreiz piedāvā 600 eiro.

“Ar mazkvalificēto darbaspēku vispār nav problēmu. Cenšamies noturēt labus un perspektīvus darbiniekus, raugāmies, lai cilvēki nepārstrādājas. Šobrīd vajag pāris cilvēku kā aizvietotājus, jo ir atvaļinājumu laiks – ja darbinieki sevi labi pierādīs, tad varēs palikt,” sola G. Ķezberis un norāda: lai gan piena iepirkuma cena gada laikā kritusies par 40%, algas viņiem palikušas nemainīgas.

Nākamie darba devēji, kas meklē slaucējas (-us), ar G. Ķezberi optimismu nedala. Jau pētot sludinājumus, ievēroju, ka lopkopības nozarē visvairāk meklē slaucējas.

“Piena cenas tādas, ka vairāk par 14 eiro dienā maksāt nevaru. Plus vēl par velti ēdinu un nodrošinu ar dzīvošanu. Zvana daudzi, bet man vajag tādu, uz ko var paļauties. Kas daudzmaz normāla slaucēja, savu vietu jau atradusi un pie tās turas,” sūdzas Raunas novada zemnieku saimniecības “Mežiņi” saimniece, kura meklē slaucēju 30 govīm ar piena vada slaukšanas sistēmu.

Arī Alūksnes novada Trapenes pagasta SIA “Eirastars” 80 govīm vajag slaucēju. Alga: vismaz 400 eiro un bezmaksas dzīvošana.

“Ir gribētāji, bet tādi jocīgi. Parasti atbrauc ar kādām trim kulēm mantības, uzreiz prasa ēst un uzsmēķēt. Liekas, ka pa tiešo no sociālajiem dzīvokļiem, kas grib vasarā labi laiku pavadīt. Ekskursanti. No lopiem maz ko saprot. Parasti neiztur pat mēnesi. Lielākā daļa ir dzērāji. Ar laukstrādniekiem nav tik lielu problēmu,” nesaudzīga ir saimniece, kas arī nevēlējās minēt savu vārdu.

Arī Limbažu novada SIA “Ciprese Pluss” īpašniece Solvita Ozoliņa piebalso kolēģēm: “Jūs esat kāds padsmitais zvanītājs. Labi, ka neesat piedzēries un netraucējat mani naktī kā dažs labs. Visiem augstas prasības: cik ir istabu, cik bieži un ko dos ēst. Par pašu darbu maz interesējas. Maksāju 30 eiro dienā. Man reizēm liekas, ka ir sievietes, kas meklē, kur nokārtot savu dzīvi… It kā normāli izklausās, bet pēc tam neatzvana. Ja manā vietā būtu vīrietis, varbūt atbrauktu…” domā saimniece. Visā viņa vaino sociālo pabalstu sistēmu – kāpēc strādāt fermā, ja var iztikt ar pabalstu un bez darba. Saimniecībā jau sākts domāt par slaukšanas robota iegādi, tas maksā 60 000 eiro. Viņu 65 govīm būtu nepieciešami divi tādi.

Aitkopim jāmāk krieviski

Salīdzinot ar slaucējām, darbam strādniekus citur lopkopībā meklē daudz mazāk. Kad vēlos uzzināt, kādi ir aitkopja pienākumi un samaksa SIA “Bauernhof” Talsu novada Strazdes pagastā, man pašam uzreiz jāatbild uz trim jautājumiem: kāda ir mana pieredze darbā ar aitām? Vai protu krievu valodu? Vai ir autovadītāja pieredze? Kad īpašnieka paziņai, ar ko sarunājos, saku, ka mani pārsteidz otrais jautājums, saņemu atbildi: īpašnieks ir krievs, pats arī kādreiz atbraucot un strādājot, tāpēc būtu labi, ja varētu saprasties. Saimniecībā ir 130 aitas, par ko vienam jāuzņemas atbildība. Alga: 350 eiro plus bezmaksas dzīvošana, ir internets.

Pierīgā kādā saimniecībā Stopiņu novadā reizi nedēļā, sestdienās, par aptuveni astoņu stundu darbu var nopelnīt 25 eiro. Jākopj un jābaro 1000 šinšilas, 300 paipalas un 30 vistas. Pārējās sešas dienas nedēļā šo darbu veic cits cilvēks un saņem 500 eiro mēnesī.

Kāda Bauskas novada Brunavas pagasta saimniecības cūkkope Astrīda Gaile meklē sev palīgu par 150 eiro mēnesī. Ir 50 cūkas. Darbs divas stundas no rīta un stunda vakarā. Reizi pusotrā nedēļā jātīra mēsli. Jāpapļauj zāle. Jāvāra kartupeļi. Ir istabiņa dzīvošanai.

Daudz nopietnāks piedāvājums izskan no Saldus novada Zaņas pagasta zemnieku saimniecības “Krasta iela 7”, tur modernam 2000 cūku kompleksam meklē otru cūkkopi. Alga – 800 eiro. Īpašnieka meita Nelda Žentiņa stāsta, ka ir zvanījuši darba meklētāji no Latgales, vietējiem intereses neesot.

Agronomam patiešām 1000 eiro

Dzirdēts, ka agronomi šajos laikos ir zelta vērtē, ar labām algām un uz izķeršanu. Viņus laikam atrod citādā veidā, jo darbinieku meklēšanas sludinājumos šī profesija parādās reti. Izdevās aprunāties par vienu piedāvājumu. Daugavpils novada Salienas pagasta SIA “Daugavas loki” – biogāzes stacija, audzē rapsi, kviešus. Menedžere Tatjana Turlaja sola 700 – 1000 eiro algu. Būšot pārrunas ar vairākiem, izvēlēšoties vienu.

Arī kaltes darbos vajadzīgi meistari. Bauskas novada Brunavas pagasta kooperatīvs “Akots” meklē graudu kaltes meistaru darbam no 1. septembra, kad līgums beidzas ar kādu studentu. Sākuma alga – trīs eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. “Akota” valdes priekšsēdētājs Jānis Alksnis stāsta, ka bijuši tikai kādi pieci gribētāji. Kādā sludinājumā noteicis pat 800 eiro mēnešalgu, bet neviens neesot atsaucies.

Strādnieku graudu kaltē steidzami meklē arī Grobiņas novada Medzes pagastā. SIA “Hoffmann Agrar” maksā trīs eiro stundā.

Kad grib, bet nevar

Tāpat kā slaucējas, pieprasīti ir arī traktoristi – gan sezonas, gan pastāvīgam darbam. Tikai bēdu stāsts nedaudz citāds. Daudzi grib, bet nevar: par jaunu un neprasmīgu vai par vecu un fiziski vāju, vai patīk par daudz uz pudeli skatīties.

Arvīda Brusa un viņa brāļa 1800 hektāru saimniecībā bez abiem pašiem ir astoņi pastāvīgi traktoristi, bet ražas novākšanas laikā vajag vēl divus. Esot arī divi reāli kandidāti. Zvana daudzi, daļa no tiem atkrīt, jo paši saprot, ka fiziski neturēs slodzi. Jaunu cilvēku maz. Alga – 45 eiro dienā. Pastāvīgo traktoristu gada vidējā mēnešalga – ap 600 eiro, tā esot viena no labākajām apkaimē.

“Piedāvājums šobrīd dominē, bet nav no kā izvēlēties, jo labie kadri visi pie stabilas vietas. Par bezdarbu šobrīd var bļaut tikai reāli slimi cilvēki un slotas operatori!” skarbs ir 
A. Bruss.

Arī Saldus novada Jaunlutriņu pagasta zemnieku saimniecības “Ķiveļi” (500 hektāri) īpašnieks Jānis Kleins meklē divus sezonas traktoristus. Gatavs maksāt 3 – 5 eiro stundā. Iepriekšējos gadus zvanījuši desmitiem gribētāju, šogad – tikai pieci.

Bauskas novada Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības “Līvāni” (300 hektāri) īpašnieks Edgars Latūns kombainieri atradis. Jauns puisis, tikko pēc Saulaines arodskolas. Gribēšana liela, prasmes nelielas. Ja labi strādās, 700 eiro mēnesī saņems.

“Izskatās, ka arodskolās darbam ar modernu tehniku īsti negatavo: labi zēni, bet kā baltas lapas,” sūkstās E. Latūns.

Jēkabpils novada Salas pagasta zemnieku saimniecības “Jaunozoli” īpašnieks Rihards Kadirovs stāsta, ka viņam trīs traktoristi ir, bet vajag vēl divus. Ar prasmi apieties ar mūsdienīgu “New Holland” lauksaimniecības tehniku, datoru. Sludinājumā kā priekšrocība tiek minētas angļu valodas zināšanas. Tādi laiki…

“Sajūta, ka kvalificēta, brīva darbaspēka nav vispār. Ir labi cilvēki, kas jāapmāca no nulles. Zvana daudzi, bet viņi sevi paši diskvalificē manās acīs ar acīmredzamiem kaitīgiem ieradumiem, sliktu attieksmi pret darbu un nevēlēšanos mācīties. Uzskatu, ka būtu jāveicina kvalificēta ārvalstu darbaspēka ievešana, piemēram, no Ukrainas, Kaukāza valstīm. Tāpat valsts varētu ar sociālām garantijām un citiem apstākļiem, ko es kā darba devējs nevaru dot, nevaru aicināt atpakaļ no Īrijas mūsu izbraukušos gaišos prātus. Tas, ko es varu dot, – maksāt tik daudz, lai viņiem nebūtu jānožēlo, ka pametuši mazkvalificētu darbu ārzemēs,” sola R. Kadirovs.

Kasparam Dugem, kam Jelgavas novada Vilces pagastā pieder zemnieku saimniecība “Terēņi” (1000 hektāru) ir cits risinājums padomā – jaudīgāka tehnika.

“Pagaidām iztieku ar trim pastāvīgiem traktoristiem. Ja neiztikšu, domāšu, kas izdevīgāk: iegādāties jaudīgāku traktoru vai pieņemt darbā vēl vienu cilvēku. Jo tendenci laukos redzam skaidru: lauku darbos vajag arvien mazāk cilvēku,” vērtē K. Duge.

Saimnieks savu traktoristu precīzu algu nosaukt nevēlas, bet ražas novākšanas laikā ap 1000 eiro tā ir. Ziemā, protams, krietni mazāk, bet tad ir citi bonusi – aizbraukt bezmaksas ekskursijā, piemēram, uz tehnikas izstādi Hannoverē.

Bet ne visiem saimniekiem nepieciešami supertraktoristi. Pietiek, ka prot apieties ar baltkrievu traktoriem un nedzer. Piemēram, tādu traktoristu – palīgstrādnieku darbam laukos un mežā meklē SIA “Brežģi” Viesītes novadā. Par 2,70 eiro stundā. Pieci esot pieteikušies, bet ne visai nopietni.

Tāpat sev palīgu dažādos darbos meklē kāds zemnieks Iecavas novadā, kurš nevēlas minēt savu vārdu. Darbs ne tikai ar baltkrievu traktoru, bet arī gurķu un kāpostu vagā, Rīgas nakts tirgū. Dzīvošana vagoniņā. Ja strādā ar traktoru, tad alga četri eiro stundā, ja uz lauka, tad div­arpus.

VIEDOKLIS

Visiem laukos uz 1000 eiro algu 
cerēt ir nereāli

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors Guntis Vilnītis: “Labu agronomu par 1000 eiro mēnesī patiešām grūti dabūt. Viņi bieži pelna krietni vairāk, tiek algoti pat no ārzemēm. Labs traktorists pie liela zemnieka var nopelnīt vidēji gadā līdz 900 eiro mēnesī. Arī labi traktoristi apkārt nemētājas. Izskatās, ka uzlabojas traktoristu arodizglītība, un pēc gadiem trim aina šajā jomā būs labāka. Protams, visiem laukos uz tādām algām cerēt ir nereāli. Slaucēju trūkst tāpēc, ka daudziem nav pieņemams nenormēts darba laiks un darba apstākļi – te palīdzēt varēs tikai arvien lielāka mehanizācija. Palīgstrādnieku un sezonas strādnieku jomā problēma ir tā, ka darbs nesaista profesionālos bezdarbniekus un sociālo pabalstu saņēmējus. Esmu pret viesstrādniekiem. Labāk būtu pamodelēt ar vidējo algu un citām lietām, lai cilvēkam būtu lielāks vilinājums strādāt oficiālu darbu, nevis dzīvot no pabalstiem, meža ogām un haltūrām. Lai būtu gods strādāt. Lai nebūtu kauns ravēt dobes Latvijā, tāpat kā nav neērti ravēt dobes Anglijā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (46)

  1. Žel esmu pati no latgales bet mana alga ir300euro man ir tris berni žel ka nespeju stradat par slauceju visu savu jaunibu pavadiju fermas man šis darbiņš loti patika es pati nedzeru,bet iespeju man nau lai tiktu tik talu jo esmu nabadziga lai spetu ar autobusu tikt,,,žel ka cilveki nespej novertet atalgojamo darbu es butu laimiga ja man butu tada alga es spetu pieradit savu čaklumu.Ta gribetos palidzet berniem tikt no grutibam ara man pašai ļoti patik slaukt gotiņas ja tas butu iespejams tikai mans numurs29581763

  2. Jāpiekrīt “…” teiktajam par to, kad ja zinātu īsto situāciju samniecībā, tad šaubos, vai kāds vispār tur vēlētos strādāt. Algas bieži vien izmaksā ar milzīgu aizkavēšanos, konkretāk no 2 līdz 3 mēnešiem. Šis raksts, manuprāt, ir pielīdzināms smagai smadzeņu izskalošanai.. Uz papīriem izskatās skaisti, bet realitāte daudz skarbāka…

    Jauku dienu, Gunča.

  3. Ja cilvēki zinātu precīzāk un detalizētāk, kas notiek SIA “Galiņi” neviens nevēlēsies iet tur, un strādāt par baltu velti.

  4. Labs traktorists pie liela zemnieka var nopelnīt vidēji gadā līdz 900 eiro
    Baigi lielaaa alga 900 eiro gadaa

  5. Viesstrādniekam pēc likuma ir jāmaksā ne mazāk par vidējo algu valstī + vēl jāsamaksā par vīzu. Labāk lai tie lauksaimnieki maksā valsts vidējās algas vietējiem strādniekiem – uzreiz būs vairāk darbinieku. Tāpat visādas krūmmellenes utml. ogas var lasīt arī bērni – turklāt par bērnu nodarbināšanu vēl no valsts var saņemt dotāciju.
    Protams, par kapeikām neviens nestrādās, ja to pašu var dabūt sēžot uz pabalstiem uz šad tad mežā palasot ogas.

  6. Par rakstā minētajiem cipariem ir ļoti grūti motivēt sevi strādāt apzinīgi. Piemēram, viens un tas pats cilvēks būs ar pilnīgi citu attieksmi pret disciplīnu, ja par kombaina vadīšanu saņems 1900, nevis 900 EUR.

  7. Lauku specifika ir tā, ka nepieciešami sezonas strādnieki. Sezona beidzas, jāiztiek no iekrājumiem.
    Savādāk, lauku saimnieku problēmas daudz neatšķiras no pilsētas uzņēmēju problēmām – labus darbiniekus dabūt nav viegli, ja dabūji, tad jāspēj viņu arī noturēt. No otras puses – bieži ne jau strādnieki slinki, bet uzņēmēji neprot tos pareizi “motivēt”, jo kā gan savādāk pie mums viņi “slinko”, bet Lielbritānijā pēkšņi kļūst par ļoti “čakliem”! Vienkārši mūsu uzņēmēji bieži uzskata, ka darbiniekam pašam jāprotas darīt daudz, bet darbinieks bez uzraudzības daudz darīs tikai tad, ja baidīsies šo vietu pazaudēt (piemēram, ļoti laba alga).

  8. kurš tur maksā 1000? parasti gan ir 7 līdz 10 par dienu

  9. darbs ir vairāk sezonas.nav patstalvigs!
    es vienu vasary sīpolus ravēju…lija biežui lietus .citi pa lietu dtrādāja es arī..maksāja par vagām kā daudzkur…mēn.beigās atskaitot ceļu ap 62 eiro sanāca! .Nospļāvos! ceļš.maize.kafija lidzi…tajā saimniecibā tādas algas kā te raksta nevienam nebija ne tuvu! saimnieki jau māk runāt bet kad jāmaksā tad govs saslimusi.nav skaidras naudas utt.

    • nu es kā ravetājs ar pieredzi Atbildēt

      teikšu ka ravetāji atšķiras un pilnigi pieļauju ka tev vienkārši rokas aug ne no tās vietas. par piemēru cukurbietes krievu laikā ravejot pirmos gadus pus hektāts mēnesi prasija, pēc gadiem hektāru viens pats 3 dienās ravēju un domāju ka esmu baigiātrs , tad blakus laikā gucuļi ravēja- viens cilvēks hektāru nepilnasdienas laikā. jūti starpibu? un maksā jau ne par laukā pavadito laiku bet par platību:)

  10. .................... Atbildēt

    skolotājām: meklē tulkus, jūs taču valodas zināt? jeb ar mokām tikai latviešu

  11. ...................... Atbildēt

    to darbu, par 1000 nav kas strādā, tikai d…sēji mums ir.Laukos grib strādāt????????????????????????
    Kam tādu darbu kā tie dara, vajag

  12. studenti stradāt negrib? Atbildēt

    Grib tikai “atpūsties”?

  13. Paldies autoram par pašrocīgi veiktu pētījumu. Secinājums – lauksaimnieku runas par 1000 eiro algām un žēlabas ka nav kas par tādu naudu strādā ir stipri pārspīlētas. Latviski runājot – tukšā dir$ana

  14. Nevarat atrast strādniekus, ielieciet sludinājumus ss.lv. Laukos jau ir daudz cilvēku, kas grib strādāt. Bet paldies par ieteikumu, apzvanīšu visas saimniecības 50 km rādiusā pati.

  15. ja par laukiem kā tādiem Atbildēt

    mums politiķiem dikti patīk uzsvērt ka mums laikos ap 25% iedzivotāju nodarbināti kamer lūk vācijā tik 5%un mums uz to esot jātiecas…. un tad viens sarēķināja reāli kā tas izskatas skaitļos nevis procentos, jo atšķiras jau apstrādājamās zemes daudzumi, cilvēku blīvums…. un izrādās ka pie mums uz vienu hektāru lauksimniecibā izmantotās zemes strādā 2-3 reizes MAZĀK strādnieku nekā tajā pašā vācijā. šis pētijums gan nez kāpec netiek plaši izplatīts, vai tik ne tāpec ka ir pretrunā ar politiķu centieniem iztukšot laukus, bet tas nemaina faktus

  16. Bietes kaplēt bija pretīgi un grūti, bet skolu brīvpusdienas kolhozos pelnīja pat priekšsēdētāju dēli un meitas. Arī kādu savu kapeiku gribējās. Un neviens neģība, kā tagad Jelgavas jaunieši krūmmelleņu plantācijās. Ja bija pa karstu, cēlā četros naktī un gāja vagā. Pa dienu pagulēja.

  17. nav ko paniku celt- fiksi lai VIENOTIBA virza visus patveruma 250 mekletajus UZ LAUKIEM bus darbs un integresanas //////

  18. 30 gadus pēc Imanta Ziedoņa grāmatas “Tik un tā” iznākšanas lauku problēmas tikai palielinās un palielinās. “Humanizēt pūķi” (161.- 167.lpp) nav izdevies ne par gramu:
    ” Mēs pieskārāmies naudai. Mēs pieskārāmies budzisma saknei. Pieskārāmies naudas āderei cilvēkā. Mēs tai tikai pieskārāmies – …..”

  19. Kā šodien atceros savu pirmo algu – 1 rubli un 36 kapeikas: 1973. gadā kaut kā sanāca, ka tekošajā mēnesī tikai pusi dienas griežu ar šķērēm rudzu vārpatas no kviešiem. Tie bija kolhoza laiku un man bija 7 gadi, vasaras brīvlaiks pēc 1. klases. Nākamajā mēnesī jau bija vairākas darbadienas, arī citos darbos, piemēram, siena grābšanā, ravēšanā un saņēmu ap kādiem 70 rubļiem. Oficiāli pie kolhoza kases lodziņa. Pa to laiku par tādu naudu varēja nopirkt apmēram to, ko šodien pa eiro 150 – 300 – precīzi grūti pateikt, jo sociālismā ne viss maksāja tik, cik maksāja, bija deformēta preču aprite.

    • Mēnesi pakaplē bietes Ķekavas kolchozā – tai pat 1973.g. – visu 1974.g. brīvpusdienas – tai pat Ķekavas pamatskolā. “Deformēta” preču aprite tā pa īstam sākās pēc 1985.g. bēdīgi slavenajiem lēmumiem par cīņu pret dzeršanu, to pats Gorbačovs šogad atzina.

  20. Zemnieks grib par vēdera tiesu algot labus, godprātīgu strādniekus. Un brīnās, ka vazaņķi un dzērāji piesakās…

    • par vēdera tiesu Atbildēt

      sen neviens nestrādā, tik nevajag liet ūdeni. parasti tā ” vēdera tiesa” bļāveju izpratnē ir vismaz minimālā alga, dzīvesvieta, transports un ieteicams ēdināšana. un galvenais lai neko neliek darīt

  21. 2 EUR stundā ? – tā nav pat minimālā alga un ir pret likumu. Min. alga ir 2,17

    • jau sākumā pasaka ka runa iet tik par algu uz rokas, tevis piesauktā ir alga uz papīra stundā. pat lasit neproti, kas tu par strādātāju? tev liks kāpostus novākt tu novāksi bietes, un stāstisi ka saimnieks vainigs

  22. Virsrakstā būtu pareizāk teikt – laukos trūkst kārtīgu algu maksātāju, kārtīgu darba līgumu. Tam iemesli ir ļoti dažādi un atšķirīgi.
    Viens iemesls ir arī tas, ka cilvŗkirm negribas kļut par kalpu, kur viņam nav piešķirtas tiesības uzņēmuma darba organizēšnā, plānošanā un ienākumu sadalē, bet gan ierādīta vieta strādāt un saņemt algu vēdertiesasi.

    Tas pats pilsētās – kalpu un kungu attiecības.

    • ja tu esi strādātājs, tad saimnieks pat tukōsmēnešos atradīs kur tevi nodarbināt un algu tev sagrabinās lai tikai tu paliktu pie viņa, bet visi bļāveji -par vēdera tiesu, parasti nespēj absaluti neko padarīt, viņiem nav darba iemaņu, prasmju, vēlešanās. iespejams ka viņš pat cenšas visiem spēkiem, bet darbs nekust no vietas, tad par ko maksāt? par piemēru es taisu ganibu žogus. nu videji kilometris 2 vienā darbadienā viens pats uzbliešu un pat ne 8 stundās bet 6 (saimnieks piever acis ka nestrādāju 8 stundas, bet es toties lai taupitu laiku strādaju tās 6 bez attelpas, rezult;atsvienāds vai velkot laiku 8 stundas vai fiksi fiksi 6) tad lūk kadnevareju tikt saimnieks aizsutija 3 vīru brigādi žogu taisit, tie pa visu dienu trijatā nepilnus 300 metrus uzblieza. jūti starpību? saimnieks no biksēm izlēca par tādu starpibu darba ražibā. bet veči ar pārliecināti ka strādājuši melnām mutēm par vēdera tiesu

  23. Autobusā kārtīgs latviešu kungs teica, ka darbadevēji nemaksājot, un kurš tad par velti strādās?

  24. SIA “Arosa – R” īpašniecei Māra Rudzātei: Ceru, ka Jūs lasāt šo rakstu. Pastāstiet par lietuviešu piesaisti lauku darbiem. Vai ir reāli piesaistīt darbiniekus no Ziemeļlietuvas?

  25. ja ir kārtigs saimnieks un kārtigs strādnieks , tad ar algām viss ir kārtibā. pie slikta saimnieka ari labs strādnieks nenopelna, pie laba saimnieka slikts strādnieks ari neko nenopelna

  26. Tāpat saviem vidusskolas vecuma bèrniem nebija iespējams atrast darbu vasarā, pilnīgs izmisums. Kāpēc zemnieki nereklamē? Mani bērni darba nebaidās, ir gan kūdru krājuši, gan draugiem celtniecībā līdzējuši . Šogad caur paziņu paziņām tika pie darba citā pilsētā, jo savā neatradām. Būtu zemnieki ielikuši sludinājumus, mums būtu daudz izdevīgāk palikt savā pilsētā un papelnīt .

  27. Neesmu redzējusi NEVIENU sludinājumu pilsētas avìzēs , ka vajadzīgi strādnieki laukos. Esmu skolotāja un labprāt vasarā nopelnītu, lasot zemenes vai ravējot stādaudzētavā, protams, par cilvēcīgu , nevis bomžu atalgojumu.

    • tu neesi strādātāja Atbildēt

      ja jau slinkuma dēļ nespēj pat apzvanit/apbraukt saimniecibas un paintresēties vai nevajag strādniekus, tad kas no tevis par srādātāju? mums katru nedeļu vairāki piezvana, atbrauc intresejoties vai darbaroku nevajag. nevajag jau , jo viss ir nokomplektēts un strādā kā labi ieregulets mehānisms, bet cilvēki kas grib strādāt parasti darbu meklē

      • Ja gaidāt zvanītājus, tad jau nemaz tik ļoti strādnieki vajadzīgi nav.

        • re viena pat izlasit slinka Atbildēt

          negaidam zvanitājus, strādnieki nokomplektēti, bet runa iet par to ka tie kas grib strādāt tie meklē darbu, ja nemeklē tas jau vien liecina ka nav strādātājs ja slinkums pat uz to iespringt

      • Oho! Te skaidri parādās vīzdegunīgā lielsaimnieku attieksme! Sak, es jau neiešu tērēties par sludinājumu! Ja tiem nabagiem vajag darbu, lai paši brauc, zvana un lūdzas! Patiešām, skolotāja, kura vakaros labo burtnīcas, nevar apbraukāt lauku saimniecības, iespējams, viņai nav mašīnas! Bet, ja būtu korekts darba piedāvājums, viņa to apdomātu un varbūt pieteiktos.
        Latvijā darba devējiem ir ļoti augstprātīga attieksme. Piemēram, cilvēks aizsūta savu CV konkursam. Atbildi nesaņem! Civilizētās valstīs cilvēkam obligāti atraksta, pateicas par piedalīšanos.
        Lasu atsauksmes un redzu lielsaimnieku attieksmi – ugunsdzēsējs nav strādātājs, skolotāja nav strādātāja… Tātad viņiem ir ļoti lielas izvēles iespējas, darbinieki nav nekādā vērtē.
        Visinteresantākais ir tas, ka lomas bieži vien krasi mainās! Vakarējais bagātnieks var kļūt nabags un tad viņš ies lūgties pie tā, ko nesen ar kāju paspēris un nav ar atbildi pagodinājis…

        • tu izlasijiji ar skolotāj? Atbildēt

          mums pilns komplekts darbinieku, un vienalga nepārtraukti kāds intresejas, mums nevajag sludinājumu, tāpat piedāvājas pastrādāt. runa iet par dīvāna bezdarbniekiem pilsētā, kas sēž un gaida kad darbu klāt pienesīs. nu nenesīs klāt jo pirmkārt neviens nezin ka tu esi, otrkārt uzreiz redzams ka neesi strādātāja. man darbs nav jāmeklē, darba deveji meklē mani, un rindā gaida kad atbrivošos. mans rekords ir 20 DIENNAKTIS darba mēnesī vidēji gan mazāk ap 12-15 . strādāju 4 darbavietās neskaitot sīkas halturiņas. un tas tiešām tik tāpec ka nīdētāju ka nav darba pilna asaule, bet kad jāsāk reāli strādāt tad nav neviena

      • ahujeķ, jaabriinaas ka pie tevis kaads straadaa vispaar 😉

  28. es tepat pa Rīgu pažarniekos dežūrēju,labprāt brīvajās dienās tuvākajā apkārtnē pastrādātu,bet ne jau par 3 eiro stundā.

    • tu nav strādātājs Atbildēt

      tu tik ” dežuret ” esi radis, atiecigi neviens saimnieks tevi darbā negribēs redzet

      • Nevjag apvainot ugunsdzēsējus! Pazīstu vairākus ugunsdzēsējus, kuri sekmīgi strādā otrā darbā – pat par tālbraucējiem šoferiem, vai audzē ziedus pārdošanai, utt. Atcerēsimies, kā ugusdzēsēji glāba cilvēkus zem Maximas drupām! Viņi nav nekādi dežuranti, bet gan spēcīgi un drosmīgi vīrieši!

        • tas nav uzbrauciens profesijai, bet konkrētam cilvēkam Atbildēt

          jau viņa komentārs liecina ka tik dežuret var un vel uzreiz alldziņu pieprasa attiecigu

          • Bezjēdzīgi vainot saimniekus. Kas tiešām nopietni grib strādāt, tad arī pretī saņem atalgojumu. Pati esmu strādājusi, un, ja maksā minimālo algu uz rokas, tad neskopojas ar to, kas uz lauka izaug. Tā arī ir naudas izteiksme precē.

          • tā arī saucās-dežūra,bet ja tie negāciju gāzēji saprastu,ka ne jau pie televizora ar zoles spēlēšanu,arī ugunsgrēka dzēšana bijušajā Radiotehnikas rūpnīcas korpusa mēbeļu ražotnē.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+