Brīvostā tapis loģistikas centrs ar ģeotermālo ražotni 0
Inovācijas, energoefektivitāte un drošība – šie ir galvenie faktori, kas ņemti vērā, Rīgas brīvostas teritorijā būvējot Baltijā modernāko augstplauktu noliktavu tipa loģistikas centru ar 73 000 palešu vietām.
Kopumā projektā investēti 36 miljoni eiro un tā lielākais investors ir Krievijas rūpniecības, metāltehnikas, elektronikas un telekomunikāciju instrumentu ražotājs “Kraftool”, kura nosaukums arī gozējas uz 12 500 kvadrātmetru lielās būves. Savukārt centru apsaimniekos uzņēmums “TFS Trans”, kas specializējas palešu kravu uzglabāšanā un kam jau līdz šim piederēja lielākās slēgtās noliktavas Baltijas valstīs un arī noliktavas Šanhajā. Viens no galvenajiem faktoriem investīcijām – būve atrodas brīvostas beznodokļu zonā, kas nozīmē, ka preču uzglabāšanas laikā nav jāmaksā nedz nodokļi, nedz nodevas.
Būvniecības ģenerāluzņēmējs bija Austrijas uzņēmums “Strabag AG”, kura pārstāvis Latvijā Roberts Dokters norādīja, ka projekts bijis ļoti sarežģīts, jo būve atrodas pie ūdens un uz smiltīm – divām lietām, no kurām parasti vajadzētu izvairīties. “Būvniecību izdevies veikt bez ēkas deformācijas vai iegrimes.
Pirms darbu sākšanas ar partneriem šeit iegrimām gandrīz līdz ceļgaliem. Šobrīd būve stāv uz 1170 dzelzsbetona pāļiem 31 – 33 metru dziļumā,” sacīja R. Dokters. Tāpat viņš īpašu uzmanību pievērsa arī ēkas energoefektivitātei, par ko projekts saņēmis arī Latvijas Energoefektivitātes asociācijas sertifikātu. Loģistikas centrā izveidota lielākā siltumsūkņu ģeotermālā ražotne Baltijā, kas ļauj lielāko gada daļu pašiem nodrošināt ēku apsildīšanu ar 100 metru dziļumā ievietotiem siltumsūkņiem (veikti 155 urbumi, ievietojot U veida siltumapmaiņas caurules).
Tikai tad, ja temperatūras stabiņš nokritīs zem -25 grādiem, būs nepieciešama arī gāzes apkures palīdzība. Ēkas fasādē izmantoti paneļi ar speciālu blīvās šuves struktūru, kas samazina gaisa plūsmu paneļu savienojumu vietās, ietaupot 30% siltumenerģijas. Uz ēkas jumta uzstādīts virsējais bitumena slānis, kas nodrošina arī gaisa attīrīšanu, piesaistot slāpekļa oksīdus un pārvēršot tos nekaitīgos savienojumos, kurus aizskalo ar lietus ūdeni. Savukārt uz biroja ēkas jumta uzstādīti saules paneļi un fotovoltāžas elementi, kuru saražoto elektrību izmanto trim elektromobiļu uzlādes vietām un ūdens sildīšanai birojā.
Runājot par drošību, uz centra jumta izveidota īpaša mitruma monitoringa sistēma, kas signalizē gadījumā, ja augšējā siltumizolācijas slānī iekļuvis mitrums. Ugunsgrēka gadījumā trauksmes sistēma sastāv no vairākiem dūmu un uguns sensoriem, automātiskajiem smidzinātājiem, kuri izvietoti ik pēc diviem metriem, un ūdens tvertnes ar jaudu 2500 kubikmetri. Paredzēts, ka ugunsgrēka gadījumā maksimāli ciestu tikai četras paletes. Uz jumta uzstādīti arī sensori, kas brīdina personālu, kā arī teritorijā uzstādītas 63 videokameras un ēkas fasādē iebūvētas gaisa pieplūdes žalūzijas, kuras uguns gadījumā automātiski aizveras.
