Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. februāris, 2014
Drukāt

Būt mūsdienīgiem, nezaudējot saknes


Foto - Aija MelnbārdeFoto - Aija Melnbārde

Pēdējos gados Latvijā uzņemtās filmas un grupa “Prāta vētra” ir kultūras vērtības, ko skolēni visvairāk vēlētos redzēt jaunajā kultūras kanonā, kurā varētu iekļaut no 1991. līdz 2013. gadam tapušās kultūras vērtības. Tieši šādam – mūsdienīgam kultūras kanonam – ­
bija veltīts vidusskolēnu komandu konkurss kulturoloģijā, kas beidzās nedēļas nogalē.

Vispirms skolēni jaunāko laiku kultūras vērtību pārzināšanā sacentās konkursa pirmajā kārtā, kas noritēja reģionos. Skolēniem bija jāizvēlas trīs jaunāko laiku kultūras vērtības arhitektūrā un dizainā, kino, literatūrā, mūzikā, skatuves mākslā, tautas tradīcijās, vizuālajā mākslā. Bija arī plašāk jāraksturo izcilākās pašu nosauktās vērtības.

Apskatot skolēnu minētās vērtības, redzams, ka katrā reģionā skolēnu viedoklis par to, kuras ir lielākās pēdējā laika kultūras vērtības, atšķiras. Bieži vien jaunieši minēja ne visas Latvijas, bet reģionālās kultūras izcilības. Taču ir vērtības, ko atzīmējuši jaunieši visā Latvijā.

Uz konkursa finālu no katra reģiona tika aicinātas divas labākās komandas. Tajā skolēniem vajadzēja desmit minūtēs raksturot un popularizēt trīs mūsdienu kultūras vērtības, ar kurām viņi gribētu iepazīstināt “Rīga 2014” viesi vai ārzemju tūristu. Fināla dalībnieki gan vēlējās atrast vērtības, kuras Latvijas viesus iespaidotu vēl vairāk. Rugāju novada vidusskolas skolēni meklēja vērtības, ar kuru palīdzību varētu panākt, lai “tūrists iemīlas Latvijā, lai skatās uz Latviju ar rozā brillēm”. “Mēs gribētu parādīt, ka Latvijas kultūra ir kā konfekte, kurai ir ne tikai skaists papīriņš, bet arī garšīgs pildījums,” sacīja Rugāju komandas pārstāvis Helmuts Medinieks.

Kā īsteni Latgales patrioti viņi vispirms tūristu vestu uz kultūras vēstniecību “Gors”, lai viņš redzētu, ka dzīve Latvijā kūsā ne tikai Rīgā. Helmuts uzskata: “Gors” ir nozīmīgs ne tikai kā koncertzāle, bet arī kā arhitektūras darbs– ceļot šādas ēkas, tiek noņemts padomju laika radītais lāsts arhitektūrā, kas radījusi tik daudz kastveidīgu namu.

Savukārt otra komanda no Latgales – Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas skolnieces – Latvijas viesim rādītu citu Rēzeknes pēdējā laika kultūras celtni: radošo pakalpojumu centru “Zeimuļs”. Tajā – jaunā modernā ēkā – darbojas Latgales amatnieki, tādējādi “Zeimuļā” savienojas modernais un etniskais. “Ārzemnieki, kuri bijuši Rēzeknē, aizbrauc stiprāki un piepildītāki,” ir pārliecināta Rēzeknes komandas pārstāve Sendija Caune. “Tikai kultūra un tās vērtības Latvijai dod saturu. Bez kultūras mūsu valsts būtu kā tukša pudele, ko viegli saspiest.” Rēzeknietes arī sacīja, ka katram ārzemniekam, kurš grib iepazīt Latvijas kultūru, būtu jāredz Jāņa Streiča filma “Cilvēka bērns”.

Cēsu Valsts ģimnāzijas komanda, kura ieguva konkursā otro vietu, vēlētos Latvijas viesi iepazīstināt ar Ērika Ešenvalda kora dziesmām. Viena no īpašajām sajūtām, ko var baudīt Latvijā, ir kopkora dziedāšana. Skolēni vairākās prezentācijās uzsvēra: vajag turpināt cienīt tās vērtības, kas pārdzīvojušas laika pārbaudi un pat kļuvušas par daļu no Latvijas identitātes, bet jāprot būt arī laikmetīgiem, novērtējot pēdējā laika sasniegumus kultūrā.

Jauniešu prezentācijas par kultūras vērtībām izgaismoja arī to, ka Latvijas iedzīvotājiem ne vienmēr ir iespēja baudīt kultūru. Piemēram, Latvijas gleznotāju izcilākās gleznas nepietiekami bieži tiek izstādītas pat galvaspilsētā, nemaz nerunājot par izstādēm reģionos. Rugāju novada vidusskolēni kā vienu no Latvijas kultūras vērtībām izcēla Maijas Tabakas gleznu ciklu “Regīna”, taču jaunieši atzina, ka šīs gleznas oriģinālus viņiem nav bijusi iespēja redzēt.

Uzziņa


Par konkursa “Jaunais kultūras kanons” uzvarētājiem, saņemot vienādu punktu skaitu, kļuva Ogres Valsts ģimnāzijas komanda (Karlīna Lipska, Laura Alpe un Valters Vīksna), kā arī Tukuma Raiņa ģimnāzijas komanda (Sandis Kovaļovs, Simona Gerasimova un Matīss Šablinskis).

Konkursā “Jaunais kultūras kanons” (1991 – 2013) skolu komandu visbiežāk nosauktās kultūras vērtības:

Grupa “Prāta vētra”,

Mārtiņš Freimanis un grupa “Tumsa”,

Filma “Sapņu komanda”,

Filma “Rīgas sargi”,

Filma “Mammu, es tevi mīlu”,

Likteņdārzs,

Latgales vēstniecība “Gors”,

Saldus Mūzikas un mākslas skola,

Ventspils Pārventas bibliotēka,

Ēriks Ešenvalds,

Filma “Cilvēka bērns”,

Fonds “Viegli”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+