Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. jūlijs, 2012
Drukāt

Būvnieks: ar lētajiem iepirkumiem valsts tikai zaudē

Foto-LETAFoto-LETA

Būvniecības nozare grauj pati sevi, bet valsts nelietderīgi tērē savu un Eiropas naudu, visos iepirkumos par pamatu nosakot lētumu, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Jēkabpils būvfirmas SIA “LC Būve” valdes priekšsēdētājs Dainis Dzērvītis (attēlā).

“No tā lētuma nekas labs ilgtermiņā nav gaidāms, jo būvnieks, strādājot objektā, grib savilkt kopā galus, tāpēc iespēju robežās izmanto lētākus materiālus, nodarbina mazāk kvalificētu darbaspēku, mēģina optimizēt izmaksas, nesamaksājot valstij visus nodokļus,” skaidroja Dzērvītis.

Viņš piebilda, ka te nav runa par ekonomikas pelēko sektoru, jo ir dažādas iespējas optimizēt nodokļus, arī strādājot legāli, un šādā situācijā valsts zaudē vairāk, nekā iegūst. Vērtējot iepirkumu pretendentus, būtu jābūt arī citiem kritērijiem, ne tikai piedāvātajai cenai, – piemēram, jāvērtē samaksātie nodokļi, nodarbināto skaits un citi rādītāji, uzskata uzņēmējs.

“To, ko ietaupām šodien, pēc kāda laika valsts samaksās dubultā. Objekts ātrāk nolietosies, atklāsies kādas kļūdas, kuras būs jālabo. Sevišķi sāpīgi ir tas, ka tiek taupīts uz projektēšanu. Pasūtītājs vēlas ietaupīt 1000 vai 2000 latu, līdz ar to projekti ir vāji, un tas nav tāpēc, ka projektētāji būtu slikti, bet gan tāpēc, ka viss tiek darīts par iespējami mazāku naudu. Tie daži tūkstoši, ko pasūtītājs varbūt ietaupa uz projektēšanu, būvniecības laikā pārvēršas krietni lielākās zaudētās summās,” sacīja Dzērvītis.

Iepriekš Iepirkumu likumā iekļauto prasību par noteiktu darba algas līmeni no nozares vidējā statistiskā algas līmeņa Dzērvītis vērtē pozitīvi, bet izsaka nožēlu, ka šī prasība no likuma tika izslēgta.

“Tas bija ceļš pareizajā virzienā, diemžēl Satversmes tiesa šo prasību atcēla. Varētu pat piekrist, ka daļēji šīs prasības atcelšana bija pareiza, jo šī Iepirkumu likuma prasība, piemēram, ignorēja tādu lietu, ka cilvēks var strādāt arī uz pusslodzi. Tika uzskatīts, ka visi strādā pilnu slodzi, līdz ar to, vērtējot pret pilnu dienu, pusslodzes darbiniekiem algas bija mazākas un firmas, kas šādus strādniekus nodarbināja, netika pielaistas pie konkursiem,” sacīja Dzērvītis.

Viņš uzskata, ka šo prasību varēja precizēt, ja pusslodzes alga šajā normā būtu iestrādāta, tad nebūtu šāda Satversmes tiesas lēmuma.

“Šis lēmums tika pieņemts gada sākumā, pagājis jau pusgads, un likumdevējiem vajadzēja šo prasību pārstrādāt un papildināt. Šodien uzlabotā prasība varētu būt atkal iekļauta Iepirkumu likumā, bet šajā laikā nekas nav darīts. Tādā veidā būtu iespējams atsijāt “firmas-viendienītes” vai nodokļu nemaksātājus. Tas lētuma kritērijs vērtēšanā pakāpeniski kļūst arvien būtiskāks. Ja agrāk saimnieciski izdevīgāko variantu bija vairāk, tad tagad arvien biežāk noteicošā ir lētākā cena. Manā uztverē, tas nav pareizi,” sacīja Dzērvītis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+