BVKB: Operas ēkas ekspluatācija nerada draudus 1
Būvniecības kontroles valsts birojs (BVKB), apsekojot Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas fasādi, secinājis, ka nepastāv riski ēkas ekspluatācijai, šodien vēsta LNT dienas ziņas. Savukārt SIA “Rīgas nami” detalizētāku informāciju par tālāko rīcību sola nākamnedēļ, sacīja uzņēmuma komunikāciju pārstāvis Edgars Arnītis.
“Ir konstatēts, ka mitruma ietekmē ir bojātas atsevišķas konstrukcijas – gan mūra, gan koka –, atsevišķās konstrukcijās ir konstatētas plaisas. Apmetuma stāvoklis nav labs, bet arī nav tādi riski, kādēļ būtu jāierobežo kustība ap ēku un faktiski arī pašas ēkas lietošanā būtu jānosaka kādi ierobežojumi,” skaidroja BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.
Birojs plāno uzdot ēkas īpašniekam – šajā gadījumā Rīgas pašvaldībai – gada laikā kopā ar būvspeciālistu veikt ēkas izpēti, lai noteiktu iemeslus, kādēļ bojājumi radušies. Taču tas nenozīmē, ka pašvaldībai būtu pienākums nekavējoties veikt remontu ēkas bojātajai daļai, tostarp fasādei.
“Tiklīdz saņemsim no BVKB dokumentāciju, varēsim to komentēt. Paralēli tam maksimāli ātri virzām uz priekšu savu tehnisko apsekošanu, kas noslēgsies ar fasādes restaurācijas projektu,” pavēstīja Arnītis.
Viņš prognozēja, ka restaurācijas projekta izstrāde varētu prasīt divus, trīs mēnešus. “Darbu pie objekta sarežģī tas, ka avārijas situācija ir grūti sasniedzamā vietā un ēkai ir kultūras pieminekļa statuss ar stingrām prasībām vēsturiskās fasādes restaurācijai,” piebilda Arnītis.
Jau rakstījām, ka pagājušajā nedēļā LNOB direktors Zigmars Liepiņš sociālajā tīklā “Facebook” vēstīja, ka no LNOB ēkas sākuši krist nost ķieģeļu un apmetuma gabali, taču amatpersonas šī situācija neinteresējot. Vēlāk viņš intervijā “Latvijas Radio” pauda, ka neizprot, kādēļ opernams nepieder valstij, jo “pašreizējā situācijā valsts maksā pašvaldībai par operas ēkas uzturēšanu, taču ir skaidrs, ka ar šo summu nepietiek, lai segtu visas nama faktiskās izmaksas”.
Pēdējo reizi operas ēka nopietnu restaurāciju piedzīvoja 1995. gadā.
