Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. jūnijs, 2012
Drukāt

Čepāne: Latvijas pilsonība nav jādāvina vai jāuzspiež

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas pilsonība ir jānopelna, tā nevienam nav jādāvina vai jāuzspiež, sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Pilsonības likuma grozījumu projekta otrajam lasījumam iesniegti 78 priekšlikumi, kuru diapazons ir visai plašs – no pilsonības “nulles varianta”, kuru aizstāv “Saskaņas centra” deputāti, nepilsoņu bērnu automātiskas reģistrācijas Latvijas pilsonībā, ko piedāvā Reformu partija, līdz stingrai naturalizējamo latviešu valodas prasmes un lojalitātes pārbaudei, ko vēlētos nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/ LNNK.

Pēc Juridiskās komisijas vadītājas domām, ir jānovērš netaisnība pret tiem Latvijas pilsoņiem, kuri okupācijas periodā bija spiesti bēgt vai tika deportēti, un viņu pēcnācējiem, jo kopš 1995.gada 1.jūlija viņi vairs nevar reģistrēt Latvijas pilsonību, paturot savas mītnes zemes pilsonību. Taču šīs personas ir Latvijas pilsoņi, un viņi savu pilsonību nekad nav zaudējuši, uzsver Čepāne. Termiņa ierobežojums pilsoņu reģistrācijai, pēc viņas domām, ir jāatceļ, un trimdas pilsoņiem jādod iespēja paturēt mītnes zemē iegūto pilsonību.

Trimdas latviešiem interese par Latvijas pilsonības iegūšanu joprojām ir liela, apgalvo Čepāne. To Saeimas deputātiem ir apliecinājuši trimdas latviešu organizāciju pārstāvji. Arī daudzi advokāti ir nākuši uz Saeimu un interesējušies, kad tiks grozīts Pilsonības likums, kas ļautu viņu klientiem ārzemēs mantot nekustamos īpašumus Latvijā.

Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka arī Latvijā jāievieš dubultpilsonība. Likums noteiks, ka dubultā pilsonība var izveidoties Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai NATO dalībvalsts pilsonību. Tā ir diferencēta pieeja dubultpilsonībai, kura tiek pieļauta ar valstīm, kurām ar Latviju pastāv īpašas politiskas, ekonomiskas un militāras saites. Lielākoties šīs valstis veido kopēju ģeopolitisku telpu, norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja.

Pēc Čepānes domām, dubultpilsonību varētu attiecināt arī uz tiem latviešiem, kas ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas un, iespējams, arī kādu citu valstu pilsonību.

Latviešiem un līviem, kuri dzīvo “trešajās valstīs”, tostarp Krievijā, arī būs tiesības uz Latvijas pilsonību, tikai viņiem būs jāatsakās no savas pašreizējās pilsonības.

Vienlaikus Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā saistībā ar dubultpilsonību tiek diskutēts par daudzām citām problēmām, pastāstīja deputāte. Piemēram, nav atrisināts jautājums par to, līdz kurai lejupejošai paaudzei Latvijas pilsoņu pēcnācējiem jāparedz pilsonības iegūšanas tiesības, kas ļautu pretendēt uz dubultpilsonību. Pašreizējā likumprojekta redakcija paredz, ka tās būs četras paaudzes, bet “Vienotības” deputāti uzskata, ka tādas tiesības ir jādod piecām paaudzēm.

Dubultpilsonība pienāksies arī bērniem, kuri dzimuši ārpus Latvijas, kurp viņu vecāki, kas ir Latvijas pilsoņi, devušies darba meklējumos. Šādu Saeimas lēmumu ar ilgošanos gaida desmiti tūkstošu Latvijas pilsoņu, kas strādā Anglijā, Īrijā, Norvēģijā, Vācijā un citās valstīs. Dubultpilsonība pienāksies arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību rezultātā, uzsvēra Čepāne.

Koalīcijā saskaņotie un valdības akceptētie Pilsonības likuma grozījumi paredz vēl vairāk atvieglot Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kas dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta. Pēc grozījumu pieņemšanas nebūs vajadzīgs abu vecāku iesniegums, lēmumu par bērna pilsonību reizē ar viņa dzimšanas apliecības saņemšanu varēs pieņemt viens no vecākiem, izdarot atzīmi speciālā veidlapā. Kad bērns būs sasniedzis 15 gadu vecumu, viņš pats būs tiesīgs lūgt atzīt viņu par Latvijas pilsoni.

Tiesa, pēc nacionālās apvienības deputātu priekšlikuma likumprojektā ir izvirzīti vairāki priekšnoteikumi, kuri līdzinās naturalizācijas aizliegumam. Piemēram, 15-18 gadus vecs bērns nedrīkstēs būt atzīts par vainīgu smaga nozieguma izdarīšanā un viņam būs jāapliecina latviešu valodas prasme. Par šiem priekšlikumiem, pēc Čepānes domām, vēl gaidāma spraiga diskusija.

Koalīcija nav atbalstījusi Valda Zatlera un Reformu partijas priekšlikumu – visus neatkarīgajā Latvijā dzimušos nepilsoņu bērnu automātiski reģistrēt kā Latvijas pilsoņus, dodot vecākiem tiesības atteikties no bērniem piešķirtās pilsonības. Čepāne uzskata, ka, pēc veiktās aptaujas, tāds atteikums varētu tikt saņemts gandrīz katrā piektajā gadījumā, un tas negatīvi ietekmētu Latvijas valsts tēlu.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, 2012.gada 1.janvārī Latvijā no Iedzīvotāju reģistrā ietvertajām personām 83,2% bija pilsoņi, 14,1% – nepilsoņi, 2,7% – ārzemnieki. Nepilsoņu skaits vecuma grupā līdz 15 gadiem ir relatīvi ļoti neliels – tikai 3%, vecuma grupā no 15 līdz 18 gadiem ir 4% nepilsoņu. Savukārt vecuma grupā virs 50 gadiem – vairāk nekā 20% ir nepilsoņi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+